Šogad Talsu Valsts ģimnāzijā izstrādāti 52 zinātniski pētnieciskie darbi

Šogad Talsu Valsts ģimnāzijā izstrādāti 52 zinātniski pētnieciskie darbi

Talsu Valsts ģimnāzija ir vienīgā skola novadā, kurā zinātniski pētniecisko darbu veidošanas tradīcija tiek noturēta jau daudzu gadu garumā. Šogad 57 11. klases skolēni izstrādāja 52 zinātniskos darbus, no kuriem 48 izvirzīti tālāk uz reģiona konferenci, kas martā norisināsies Liepājā.

Janvāra beigās Talsu Valsts ģimnāzijā norisinājās skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konference. Ilze Kļaviņa, direktora vietniece izglītības jomā, informēja, ka šajā gadā izstrādātie darbi dominēja medicīnas un veselības apakšnozarēs, kā arī sociālajās zinātnēs. Vairāki skolēni sadarbojās arī ar zinātniski pētnieciskajām laboratorijām gan Rīgā, gan AREI Stendes pētniecības centrā. Vaicājot par gūtajiem vērtējumiem, I. Kļaviņa norāda, ka vērtējumi ir atšķirīgi. «Skolēni, lai arī prokrastinē līdz pēdējam brīdim un bieži vien ir problēmas ar laika plānošanu, tomēr mobilizējas un darbu izdara. Pārsvarā vērtējumi ir 8, 9 un 10 balles. Līdz ar to lielāko daļu darbu jeb 48 mēs virzījām tālāk uz reģiona konferenci, kas norisināsies Liepājā».

Pēdējo gadu laikā skolās aktivizējies jautājums par mākslīgā intelekta rīku pielietošanu mācību darbā un arī zinātnisko darbu izstrādes procesā. Talsu Valsts ģimnāzijā šādu rīku izmantošanu palīdz virzīt Guntars Veigulis, IT jomas speciālists. «Viņš mums ir palīdzējis izveidot atbilstoši valstī noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem iespēju gūt atgriezenisko saiti no mākslīgā intelekta par radītajiem zinātniskajiem darbiem. Radītais rīks ļoti precīzi nodefinē ieteikumus, ko darbā katrs skolēns vēl var pilnveidot un attīstīt. Jāatzīst, ka arī mākslīgais intelekts mūsu skolēnu darbus novērtēja ļoti labi,» pastāsta I. Kļaviņa. Papildus tam G. Veigulis, pilnveidojot rīkus, jau trešo gadu pēta sakarības starp to, kā darbus vērtē skolotājs, kā vērtē svešs skolotājs, kā vērtē augstskolas pasniedzējs un kā vērtē mākslīgais intelekts. Kā rezultātā mākslīgais intelekts atrodoties pa vidu starp augstskolas pasniedzēju, kas vērtējumos ir visbargākais, un skolotāju, kas vērtējumos mēdz būt dāsnāks.

Ne tikai mākslīgais intelekts šogad bija liels atbalsts izstrādes procesā, bet arī piecas radītās atbalsta nodarbības. Tajās apskatīja sekojošas tēmas — kā veikt pētījumu, kā apkopot datus, kā uzstāties, ievērot lietišķo etiķeti, kā sagatavot labu prezentāciju, kā strādāt un atlasīt literatūru, kā izmantot mākslīgā intelekta rīkus un tamlīdzīgi.

Lai gan darbi izstrādāti labā līmenī, maijā, kad zinātniski pētniecisko darbu tēmas uz nākamo mācību gadu izvēlēsies desmitie, tiks radīti tēmu piedāvājumi. Šāds solis no skolas puses tiek skaidrots ar to, ka jauniešiem ir grūtības atrast tematus. Gadu no gada tie sāk atkārtoties vai nav piemēroti zinātniskajiem pētījumiem. «Skaidrs, ka dominē sociālās zinātnes un medicīna, un mēs iesim pie skolēniem tieši ar šādu virzienu tematu piedāvājumiem no skolotāju puses. Tas, ka mēs piedāvāsim tēmas, protams, negarantēs, ka viņi vēlēsies mūsu piedāvātās tēmas izmantot, tomēr, kaut redzot pētījuma tēmu piedāvājumu, skolēni varēs iedvesmoties saviem darbu tematiem. Protams, ir labi, ja skolēni atrod tēmu, kas patiesi arī interesē,» norāda I. Kļaviņa, piebilstot, ka ar katru gadu darbu daudzums aug un nākamgad tiek plānoti jau teju 70 skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi.

 Pēta graudu kvalitāti divās saimniecībās

11. klases skolēns Toms Grīniņš izstrādāja darbu «Ziemas kviešu šķirnes «Skegen» audzēšanas tehnoloģiju un graudu kvalitātes salīdzinājums Z/S «Jopas» un Z/S «Kalni» 2024. gadā». Par viņa darba mērķi tika noteikts izvērtēt, kā dažādas audzēšanas tehnoloģijas ietekmē ziemas kviešu šķirnes «Skagen» graudu kvalitāti un ražību, kā arī salīdzināt abu saimniecību graudu rādītājus ar «Dobeles dzirnavnieks» prasībām.

Zinātniski pētnieciskajā darbā iegūtie rezultāti liecina, ka Z/S «Jopas» audzētie graudi, kas ir darba autora Toma Grīniņa ģimenes saimniecībā un kas audzēšanas tehnoloģijā un augsnes uzlabošanā izmanto tikai slāpekļa mēslojumu, uzrādīja augstāku proteīna saturu jeb 11,17% un Zeleny indeksu (35,44 ml), kas ir būtiski, piemēram, maizes cepšanai. Savukārt Z/S «Kalni» sezonā izmanto intensīvas audzēšanas tehnoloģijas, līdz ar to audzētie graudi uzrādīja augstāku cietes saturu jeb 70,72% un lielāku 1000 graudu masu — 63,12 grami, kas liecina par augstāku uzturvērtību un piemērotību pārtikas ražošanai. Darbā tika secināts, ka neviena no saimniecībām nenodrošināja graudus, kas atbilstu «Dobeles dzirnavnieka» prasībām.

Vaicājot, ko Toms šī darba izstrādes laikā ieguva, viņš pārliecinoši uzsvēra: «Lai gan mūsu saimniecība ir maza, nekad nevarēja saprast, kāda audzēšanas tehnoloģija ir visizdevīgākā un labākā daudzos aspektos, kā arī tajā, vai ir jēga tērēt tik daudz naudas, lai, iespējams, iegūtu gandrīz tikpat lielu ražas daudzumu arī kvalitātes ziņā. Šis darbs noteikti tika izstrādāts personīgās intereses dēļ. Esmu noskaidrojis atbildi uz jautājumu — kā ir labāk, kādu audzēšanas tehnoloģiju izmantot un vai vispār ir izdevīgi. Tas ir lielākais ieguvums. Man šķita arī interesanti uzzināt, kā notiek visas šajā pētījumā izmantotās pētīšanas metodes, piemēram, mērīšana graudu kvalitātes prasībām, kā strādā laboratorijā, tieši Stendē, kur ir liels fokuss uz graudiem.»

 Pēta bezlaktozes piena ieguves iespējas mājas apstākļos

Talsu Valsts ģimnāzijā zinātniskos darbus ir iespēja izstrādāt arī pāros. Vienu no pāriem veidoja 11. klases skolnieces Amanda Veide un Laura Rozenšteine, kuras izstrādāja darbu «Bezlaktozes piena ieguves iespējas mājas apstākļos». Par zinātniskā darba problēmu tika izvirzīts jautājums par to, kāda ir metodiskā iespēja iegūt kvalitatīvu bezlaktozes pienu mājas apstākļos jebkuram cilvēkam ar laktozes nepanesamību. Darba izstrādē jaunietes noskaidroja, kādas ir iedzīvotāju zināšanas par laktozes nepanesamību, pārvaldības stratēģijām, laktāzes preparātiem un bezlaktozes piena produktu pieejamību tirgū. Tāpat praktiskajā daļā pētīja laktozes šķelšanu mājas apstākļos, izmantojot laktāzi, proti, tika veikti eksperimenti ar piena paraugiem, nosakot glikozes līmeni, tādā veidā pārbaudot laktozes noārdīšanās efektivitāti dažādās laktāzes dozās. Vaicājot skolniecēm, vai izdevās noskaidrot iespējas mājas apstākļos iegūt bezlaktozes pienu, viņas atbildēja, ka ir iespējams, tomēr būtu nepieciešams veikt papildu analīzes, lai pārliecinātos, ka tiešām visa laktoze pienā ir noārdīta. «Pēc mūsu aprēķiniem, salīdzinot ar veikalā nopērkamo bezlaktozes pienu, arī mūsu izstrādātajam visi rādītāji sakrita, bet tik un tā tas nerada 100% pārliecību, ka laktozes tajā nav. Tas ir svarīgs aspekts tieši tiem cilvēkiem, kam ir ļoti akūta šī laktozes nepanesamība. Darba izstrādē uzzinājām daudzas jaunas lietas, gan informācijas ziņā, gan kā strādāt laboratorijā,» atzīst Amanda Veide un Laura Rozenšteine.

#sif_maf2024