Sabiles seniori mācās, kā neapjukt sociālo tīklu pasaulē

Sabiles seniori mācās, kā neapjukt sociālo tīklu pasaulē

Ja mūsdienās jaunās paaudzes ir dzimušas un augušas kopā ar tehnoloģijām un sociālajiem medijiem, tad seniori ir tā vecuma grupa, kurai tas viss jāapgūst mazliet ilgāku laiku. Visam jaunajam ir savi plusi un mīnusi, tā arī sociālajiem tīkliem ir daudz mīnusu, viens no tiem — krāpniecība.

Kurzemes NVO centrs medijpratības nodarbības senioriem rīko visā Kurzemē. «Skatāmies, kur mēs varam sapulcināt seniorus, un tad, ja kāds ir gatavs klausīties, labprāt braucam un stāstām,» pauž biedrības «Kurzemes NVO centrs» vadītāja Maija Jankovska. «Mēs mēģinām palīdzēt orientēties mūsdienu informācijas pārbagātajā pasaulē, kur ir ārkārtīgi daudz labu iespēju, notiek interesantas, vērtīgas lietas, bet vienlaikus ir arī dažādi riski. Tāpēc ir svarīgi mēģināt palīdzēt senioriem saprast, kā tajā visā noorientēties.»

Maija Jankovska stāsta, ka seniori ir ārkārtīgi dažādi, jo tā ir vecuma grupa, kurā ietilpst vairākas paaudzes: «Skaidrs, ka, ja seniors ir tikko beidzis vai varbūt pat vēl turpina savas darba gaitas, kur visi modernie rīki ir jāizmanto, tad tur ir viens izpratnes un zināšanu līmenis, bet, ja darba gaitas un aktīvā dzīve ir bijusi stipri pasen un ja vēl ir bail no tā visa, tad tur varētu būt diezgan grūti. Tie seniori, kurus mēs satiekam, lielākoties jau ir interesējušies par šīm lietām un kaut ko mēģinājuši, bet vienlaikus tehnoloģiju attīstība ir tik ātra, ka katru reizi ir kas jauns, ko viņi var uzzināt.»

Medijpratības nodarbība iesākās ar testu, kurā bija iespējams iegūt desmit pareizās atbildes, taču, senioriem par brīnumu, zālē pareizi tika atminētas vien četras. «Testiņš ilustrēja to, cik lielā mērā mēs dzīvojam ar iespaidiem, ko gūstam no medijiem, jo medijos ierasti tiek runāts par problēmām, tāpēc bieži vien mums šķiet, ka pasaule ir visai skumīga, ka te notiek tikai sliktas lietas vien. Tests speciāli bija izveidots tā, lai parādītu, ka patiesībā pasaulē nemaz tik slikti neiet,» tā Maija Jankovska.

Senioriem gan vairāk interesēja krāpniecības tēma. Tā arī sabilniecei Vizmai Lācei reiz izkrāpti 7000 eiro, kas sūri grūti krāti jaunai automašīnai. «Es biju ļoti nogurusi, visu dienu biju pavadījusi deju festivālā, un man gribējās ātrāk tikt galā ar visiem jautājumiem, kurus man pa telefonu uzdeva,» dalās Vizma Lāce.

«Kad ievēro pieklājības normas, tad nemaz nav tik viegli no tādiem krāpniekiem tikt vaļā. Es uzskatu, ka tur bija vairākas sakritības, kuru dēļ es kļūdījos. Es arī ļoti uzticējos, es ticu cilvēkiem, ticu labajam.»

Arī citi seniori bija saskārušies ar krāpniecības mēģinājumiem. «Man ir bijusi ziņa no pasta, ka man pienākusi paciņa un it kā nav pareiza mana adrese, bet es sapratu, ka tas ir «feiks» (nepatiesa informācija), un zināju, ka nav vērts reaģēt,» stāsta sabilniece Ina Valtere. «Protams, piesakās arī kāds čalis, kas grib draudzēties, bet skaidrs, ka man nevajag. Es nereaģēju un viss. Ir arī tādi seniori, kuri aiziet no darba, ir pensijā un paliek tādā kā bezgaisa telpā, kur aiz neko darīt viņi visu dienu sēž internetā. Un tad sanāk visādas nepatikšanas, naudas izkrāpšanas utt.»

Seniori atzīst, ka medijpratības lekcijas ir noderīgas, jo tas dod iespēju pārliecināties, ka viņi domā un rīkojas pareizi. «Pirms tu ielogojies sociālajos tīklos, padomā ar prātu, vai tev tas ir vajadzīgs, ko tu gribi tur darīt,» teic Ina Valtere. «Nemeties katrā piedāvājumā un saitē, visu kārtīgi izvērtē, tad arī nebūs pārpratumu, kā arī būs mazāka iespēja iemaldīties nepatikšanās utt. Man personīgi nav tik daudz stundu dienā, lai es varētu sēdēt sociālajos tīklos. Otrkārt, man nav datora, ir tikai telefons, ar kuru es sazinos, bet es ļoti labi jūtos, man nav nekādu problēmu.» «Kāpēc mēs paļaujamies? Kas tas ir? Vai tas ir informācijas trūkums, vai naivums?» jautā Vizma Lāce. «Vai tas ir tāpēc, ka nekad nav laika, un tad mēs steidzamies un ātrumā pieņemam kļūdīgus lēmumus? Manā uztverē ir tā — ja ko īsti līdz galam nezini, pastāvi piecas minūtes, parunā ar kādu gudru cilvēku un pajautā pats sev, vai tev to tagad vajag? Vai tā ir prioritāte?»

Bieži vien krāpnieki spiež uz cilvēka emocionālo stāvokli, kas nereti arī nostrādā. «Ja ir situācija, kur mums prasa steidzamu reakciju, un ja mūs nostāda vēl emocionālā stāvoklī, piemēram, zvana un paziņo, ka tuvinieks ir cietis avārijā, skaidrs, ka tajā brīdī mēs vairs nespējam būt tik racionāli,» bilst M. Jankovska.

«Ja, ideālos laboratorijas apstākļos pildot testu, mēs varētu viens un divi pateikt, ka zvanītājs ir krāpnieks un viņš patiesībā grib izdabūt no manis informāciju, ar kuru es negribētu dalīties, tad dzīves straujajā tempā, kur mēs esam noguruši un ir citi blakus apstākļi, uzķerties ir ļoti viegli. Pasargāts nav neviens.»

Šobrīd iecienītākie krāpniecības veidi ir, izmantojot mākslīgo intelektu. «Krāpnieki ir ļoti radoši,» skaidro M. Jankovska. «Mākslīgais intelekts ir ļoti attīstījies, tas itin viegli var pārveidot balsis un ievākt visu nepieciešamo informāciju par cilvēku. Tāpat mākslīgais intelekts veiksmīgi uztur sarunu ar cilvēku. Var šķist, ka sarakste notiek ar reālu personu, bet patiesībā tas ir robots, kas iegūst uzticību un beigās cenšas izmānīt, piemēram, bankas kontu.»

Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.