Mitrāji vairāk uzplaukst pavasarī, kad salido putni, uzzied purenes, un tas tipisks laiks paliem, taču tie ļoti interesanti arī šobrīd. 2. februāris ir Starptautiskā Mitrāju diena, un šī gada moto — «Mitrāju aizsardzība mūsu kopīgai nākotnei. Novērtē, sargā, iedvesmo!». Brīvās vietas pārgājienā kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko ekspertu, entomologu Kristapu Vilku pazuda diezgan ātri. Viņš parādīja, ka mitrāji ir izaicinošs piedzīvojums, kas māca mīlēt dabu.
Jau norādījums, ka Mitrāju dienas pārgājienā noteikti jāvelk gumijas zābaki, liecināja, ka gaidāms izaicinošs piedzīvojums. Vēl papildu dramatismu svētdienas rītā mazliet piešķīra laikapstākļi. «Izturīgākie un tie, kuriem nerūp, kāds laiks aiz loga, vienmēr ierodas. Un arī šodien diezgan kupls pulciņš, par spīti tam, ka no rīta bija sniegs un brīžam varbūt debesis griezās ar zemi kopā,» atzina Slīteres Nacionālā parka dabas centra vadītāja Baiba Ralle. Brīvās vietas pārgājienā pazuda diezgan zibenīgi, un organizatori cenšas skaitu limitēt, jo viņiem svarīgs dialogs ar katru no klātesošajiem un liels cilvēku daudzums dabai nemaz nav labvēlīgs.
«Slīteres Nacionālajā parkā ir liela mitrāju daudzveidība. Tās ir slapjās pludmales iepretim Ušiem un Ēvažiem, gadu no gada aizvien jaunas seklūdens lāmas starp Kolku un Vaidi. Tā ir Slīterei tik raksturīgā vigu un kangaru ainava. Bažu purvs ar vaivariņiem un viršiem, un Pēterezeri ar ūdensrozēm. Šlīteres Zilo kalnu avoksnāji un Undžavas melnalkšņu dumbrāji. Ķikana un Vecmājupes meandrējošie līkumi un bebru aizsprosti,» skaidro Slīteres Nacionālais parks. «Šobrīd ir skaidrs, ka mitrājiem — purviem un ezeriem, strautiem un upēm, pārplūstošiem un pārpurvotiem mežiem, palieņu pļavām, avoksnājiem un jūras krasta lāmām — tiem visiem ir svarīga nozīme ne tikai kā putnu dzīvotnei. Arī dažādu reti sastopamu dzīvnieku, augu, sēņu, sūnu un ķērpju daudzveidības saglabāšanā. Vēsturiski daudzviet Eiropā mitrāju ekosistēmas ir pārveidotas — upes iztaisnotas, meži nosusināti, purvi norakti. Tādēļ mitrumu mīlošu sugu dzīvotnes kļuvušas retākas. Tomēr Latvija aizvien ir bagāta ar mitrājiem.»
«Kā jums patīk mitrāji?» tā svētdienas pārgājiena dalībniekiem jautāja Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts, entomologs Kristaps Vilks, un viņam pašam tobrīd mirdzēja acis. Tā ir tik daudzveidīga dabas vide, turklāt vienmēr ar piedzīvojuma momentu. «Tajos jāpārvar dažādi šķēršļi, kritalu tiltiņi, bebru dambīši… Un, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka mēs par dabu stāstām tieši dabā, pārgājienos, kur interesenti var uzzināt jaunas lietas, iemīlēt dabu,» uzskata K. Vilks. «Dabas aizsardzība bez dabas izglītības nestrādā.»
Purvi, līkumotas mazās upītes, ezeri, jūras piekrastes, slapjās pļavas, pārplūstoši meži, slīkšņas, bebraines… — kā testā mūs vienu pēc otra pārgājiena vadītājs aicināja atcerēties, kādus mitrāju veidus esam iemācījušies. Par izaicinājumu viņš ne nieka nebija mānījies, jo līdzsvars un veiklība bija vajadzīgi vairākkārt. Pats Kristaps Vilks izskatījās ļoti apmierināts, nosakot, jo izaicinošāk, jo labāk. Mazliet vairāk nekā divu stundu pasākumam tuvojoties noslēgumam, viņš atklāja noslēpumu — parasti viņa pārgājienos kādam gadoties kaut kur iekrist. Bet, šķiet, mūsu grupai izdevās tradīciju lauzt.
Mitrāji cilvēkiem būtiski un veic dažādus ekosistēmas pakalpojumus. Tie dabā darbojas kā dabiskie ūdens filtri, ūdens uzkrājēji plūdu laikā, klimata pārmaiņu novērsēji, kā arī mājvieta dažādu sugu augiem un dzīvniekiem, kas īpaši pielāgojušies dzīvei pārmitros apstākļos. Mitrājiem arī nozīmīga loma klimata pārmaiņās, jo tie piesaista ievērojamu daudzumu (pat līdz 40 %) no pasaules sauszemes oglekļa krājumiem. Tos iznīcinot, mitrājos uzkrātais ogleklis atbrīvojas un atgriežas atmosfērā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu veidā. Mitrāju samazināšanās vai to iznīcināšana izraisa būtiskas negatīvas un dažkārt neatgriezeniskas sekas dabā, kam ir tieša ietekme arī uz cilvēku dzīvi un labklājību.
Šis bija šī gada pirmais pārgājiens, kam sekos vēl virkne citu interesantu pasākumu. Piemēram, 15. martā vakara krēslā notiks pūču izziņas pārgājiens, bet aprīlī Putnu dienās varēs izpētīt, kuri putni jau atgriezušies Latvijā un kuri nemaz nav aizlidojuši.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
