«Tas ir burtiski kā zaļam asniņam izlausties cauri zemei, cauri asfaltam un plaukt un ziedēt,» tā sajūtās pēc starptautiskā fokloras festivāla «Baltica 2022» noslēguma Talsos dalījās Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte. Īpašu satikšanās prieku vairāk nekā 1000 dalībnieku piedzīvoja pēc divu gadu pārtraukuma, un koncerts «Krust’ šķēr’s valodiņ!» folkloristiem ļāva sajust atbalstošu plecu.
Svētki folklorai notika piecu dienu garumā, sākoties Siguldas novadā un noslēdzoties Talsos.
«Es domāju, ka vissvarīgākais ir satikšanās prieks — pašam ar sevi un Kurzemes mantojumu. Manuprāt, tas ir brīnišķīgs piedzīvojums, jo Talsi ir fantastiski skaista pilsēta, Talsiem ir savs mantojums, un Talsi ir gatavi ar to dalīties.
Un tāmnieku dialekts ir Latvijas kopējā bagātība, un to mēs varam šeit kopā izbaudīt. Mēs esam laimīgi, ka esam kopā un mums ir tik bagāts mantojums,» saka festivāla mākslinieciskā vadītāja Māra Mellēna.
/Foto: Reinis Oliņš/
Kopā veidojas saskaņas brīnums
Folkloras zīmē Talsu novadā pagāja divas dienas. Jau sestdien vairākās vietās pilsētā varēja satikties ar dažādām folkloras kopām un baudīt mūsu mantojumu, kā arī piedzīvot īpašus koncertus Talsos un Dundagā. Savukārt svētdien krāšņs svētku gājiens veda uz Sauleskalna estrādi, kur «Baltica 2022» noslēdzās. Talsu novads pie sevis uzņēma viesus no malu malām: Dundagā un Talsos dziedāja, spēlēja un dancoja 102 folkloras kopu kolektīvi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Folkloras zīmē Talsu novadā pagāja divas dienas. Jau sestdien vairākās vietās pilsētā varēja satikties ar dažādām folkloras kopām un baudīt mūsu mantojumu, kā arī piedzīvot īpašus koncertus Talsos un Dundagā. Savukārt svētdien krāšņs svētku gājiens veda uz Sauleskalna estrādi, kur «Baltica 2022» noslēdzās. Talsu novads pie sevis uzņēma viesus no malu malām: Dundagā un Talsos dziedāja, spēlēja un dancoja 102 folkloras kopu kolektīvi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Šobrīd brīvībai vēl lielāka vērtība
Šis gads ir īpašs, jo pagājuši 35 gadi kopš pirmā festivāla «Baltica» Latvijā un 40 gadi kopš folkoras kopu pirmā salidojuma Aizputē, kas uzskatāms par nozīmīgu atskaites punktu folkloras kustības gājumā.
«Tas saistīts patiesībā ar ļoti svarīgu Latvijas valsts daļu. Baltija ir piedzimusi kā brīvības cīņu neatņemama sastāvdaļa. Mēs 35 un vairāk gadus esam dzīvojuši ar brīvību kā pašsaprotamu vērtību. Ar demokrātiju kā mūsu ikdienas sastāvdaļu,»
atzīst festivāla mākslinieciskā vadītāja Māra Mellēna. «Un ir ārkārtīgi svarīgi saprast, ka par brīvību jābūt nomodā katru dienu. Būt brīvam — tas nozīmē vienmēr rīkoties saskaņā ar sevi, rīkoties saskaņā ar to, lai mums visiem kopā būtu labi. Tamdēļ, ņemot vērā to situāciju, kādā mēs visi pasaulē šobrīd dzīvojam, es domāju, ka brīvība kā vērtība varbūt ir pat vēl svarīgāka nekā pirms tiem 35 gadiem.»
Latvija šajā festivālā vēlējās uzņemt ciemos arī ukraiņus, taču tas neizdevās, jo puišiem jāpaliek Ukrainā, bet dziedošās meitenes devušās bēgļu gaitās.
Festivāla noslēgumā ceļamaizi un avota ūdeni saņēma Igaunijas pārstāvji, jo tieši viņi nākamgad organizēs nākamo satikšanās reizi.
