Piedzīvojumiem pilna pastaiga — Kalendāram pa pēdām

Piedzīvojumiem pilna pastaiga — Kalendāram pa pēdām

8. jūlijs, 19.34, autoosta — tikšanās vieta un laiks, lai dotos pastaigā pa romāna «Kalendārs mani sauc» takām. Cilvēku daudz, arī pats romāna galvenā varoņa prototips Oskars ieradies. Laiks iet, bet nekas nenotiek. Tad, ar vairāk nekā 20 minūšu kavēšanos, piebrauc autobuss «Rīga—Talsi», no kura izkāpj romāna autors Andris Kalnozols, un ceļojums var sākties.

Vairāk nekā 120 cilvēku, kas nodrošinājušies ar lietussargiem un lietus mēteļiem, pēc Andra Kalnozola norādījumiem dodas kinoteātra «Auseklis» virzienā. Lai gan grāmatā par kino rakstīts nav, tam paiet garām nevar, jo šeit apskatāma fotogrāfa Ulda Balgas un gleznotāja Andra Biezbārža izstāde «Kalendāra piezīmes».

Daudzus pastaigas dalībniekus pārsteidza pavisam netipiskā pastaigas sākuma laiks un vieta — 19.34, Talsu autoostas ceturtā pietura. Ne velti, jo pastaigas vadītājs, romāna «Kalendārs mani sauc» autors Andris Kalnozols ieradās ar tālsatiksmes autobusu «Rīga—Talsi». /Foto: Edgars Lācis/

gada izskaņā Uldis Balga rīkoja hapeningu «Kalendāra darbnīca», kurā viņš kopā ar citiem romāna lasītājiem veidoja attēlus ar grāmatas tēliem un vietām. Fotogrāfiju izveidei viņš izmantoja senu attēlu iegūšanas metodi — cianotipiju, kas ļauj bildi iegūt uz dažādiem materiāliem — papīra, auduma, koka. Vēlāk Uldim Balgam pievienojās Andris Biezbārdis, kurš apgleznoja fotogrāfa audekla cianotipus. Izstāde kinoteātrī gan vairs nav apskatāma.

Tālāk ceļš ved Vilkmuižas ezera virzienā,

un šeit ir divas pieturvietas. Pirmā — Kirila Panteļējeva un Ivetas Laures 2001. gadā veidotā skulptūra «Pludiņš». Šis zemledus makšķernieks, kurš atrodas Vilkmuižas ezerā, uz kādu laiku priecēs talseniekus un pilsētas viesus. Kā pasmejas Andris Kalnozols: «Paliks šeit, kamēr kaut ko nenoķers!» Tālāk jādodas pa taku apkārt Vilkmuižas ezeram, bet ne bez autora norādījumiem.

«Pret viesiem ir jāizturas ar cieņu,» saka Andris, «tāpēc skatieties zem kājām un nekāpiet virsū Spānijas kailgliemežiem, jo viņi šeit ir ciemiņi. Ja uzkāpsiet, tas nebūs patīkami ne jums, ne gliemezim.»

Apstājamies tieši iepretim pussagruvušai ēkai. Skaitļotāji. Par to gan grāmatā rakstīts diezgan daudz, jo šeit mitinās grāmatas tēls Kalle — izbijis žurnālists no Igaunijas, kuram ir koka kāja un ponijs. Protams, ka patiesībā Kalle tur nedzīvo, bet grāmatā aprakstītais mirušais Geņka patiesi tur ir dzīvojis, un autors saka, ka viņš vēl, kā izrādās, esot dzīvs.

«Es grāmatā esmu nogalinājis vēl dzīvos un augšāmcēlis jau mirušos,» piemetina Andris.

Pēc grāmatas fragmenta nolasīšanas par Skaitļotājiem un Kalli, ceļotāji dodas tālāk līdz Talsu tautas namam.

Kā nu bez romāna galvenā varoņa prototipa Oskara Petroviča! Īsā un skaistā uzrunā viņš pasaka paldies ikvienam, kas piedalās pastaigā, pasaka paldies mammai un pārējiem ģimenes locekļiem, pasaka, ka Andris tagad ir viņa labākais draugs, un velta visiem vissirsnīgāko un platāko smaidu. /Foto: Edgars Lācis/

Talsu tautas namam arī nozīmīga loma grāmatā

«Kalendārs mani sauc», jo šeit galvenais varonis pirmo reizi apmeklējis teātra izrādi. Kā rakstīts grāmatā, Kalendārs palīdzēja teātra grupas ļaudīm sanest smagās skatuves dekorācijas un pēc tam varējis noskatīties izrādi, kas viņu pamudināja lasīt lugas un iedvesmoja izveidot pašam savu teātra grupu un uzvest izrādi. Bet piestājam pie tautas nama ne tikai tāpēc, ka par to rakstīts grāmatā, bet arī tāpēc, ka šeit līdz 31. jūlijam apskatāma Ulda Balgas hapeninga noslēguma izstāde «Cianotipijas». Fotogrāfs izstādi iekārtojis četros grāmatas teksta blokos: atvēsinošais bloks, grāmatā minēto vietu bloks, grupas «ABBA» bloks un vecās slimnīcas bloks. Pie Talsu tautas nama — arī pārsteigums, kuru negaidīja pat grāmatas autors. Oskars uzkāpj pa kāpnēm, nostājas blakus Andrim Kalnozolam un ruporā uzrunā klātesošos. Viņš pasaka paldies ikvienam, kas piedalās pastaigā, pasaka paldies mammai un pārējiem ģimenes locekļiem, pasaka, ka Andris tagad ir viņa labākais draugs, un velta visiem vissirsnīgāko un platāko smaidu. Patiesi aizkustinošs mirklis. Šeit pastaigas vadītājs paziņo, ka mūs sagaida vēl pāris pārsteigumu. Un pārsteigumi taču patīk visiem.

Pastaigas dalībniekiem bija vairākas iespējas atpūtināt kājas, veldzējot acis mākslas izstādēs, — kinoteātra «Auseklis» telpās bija aplūkojama fotogrāfa Ulda Balgas un gleznotāja Andra Biezbārža izstāde «Kalendāra piezīmes». Savukārt Talsu tautas namā — Ulda Balgas hapeninga noslēguma izstāde «Cianotipijas» (attēlā). /Foto: Edgars Lācis/

Apstājamies pieminekļa «Koklētājs» pakājē, kur romāna autors nolasa citātu, kurā Kalendārs Talsus nosauc par pašu skaistāko pilsētu. Varbūt tāpēc, ka nekur daudz nav pabijis, vien klīnikās, bet Talsi patiesi ir skaisti. Vai zināt, kur atrodas viena no īsākajām pilsētas ielām? Kāds pavisam noteikti to nezina. Tā ir Pilskalna iela, kura sākas Talsu ezera promenādes tālākajā stūrī, ja skatās no centra puses, un savienojas ar Saules ielu. Vien pāris soļu garumā. Nogriežamies pa kreisi uz Saules ielu, un pūlī sāk parādīties tāds neliels satraukums: «Vai mēs tiksim vecajā slimnīcā?»

Nonākam vecās Talsu slimnīcas sētā,

šai vietai pavisam noteikti ir liela loma romāna varoņa dzīvē. Seko lasījums no grāmatas par to, kā Kalendārs iekļuva slimnīcā. Gaisā virmo patīkams satraukums, un Andris atver slimnīcas durvis. Sajūsmas saucieni, aplausi. Mēs tiekam slimnīcā un, ieejot pa durvīm, nemaz nenojaušam, kas sagaidāms slimnīcas gaiteņos, vecajos ārstu kabinetos un palātās.

«Galvenā ārsta kabinetā.» /Foto: Edgars Lācis/

Galvenā ārsta kabinets. Vieta, kur grāmatas varonis pavadīja daudz laika, sēžot pie ārsta galda un saņemot zvanus no talseniekiem, kuriem nepieciešama palīdzība kādu fiziski smagu darbu veikšanai. Ne pie galda, bet uz tiek nolasīts fragments no grāmatas, un pēc tam klātesošie tiek aicināti izstaigāt slimnīcu. Arī Oskara acīs redzams prieks, viņš, tāpat kā pārējie, ar sajūsmu dodas neaizmirstamā ceļojumā.

Cauri krāsaini izgaismotam gaitenim

dodamies uz slimnīcas otro vai trešo stāvu, grūti saprast, jo aiz katra pagrieziena gaida kāds pārsteigums. Gaismu un dūmu spēles. Ik pa laikam, neizprotami, kā un no kurienes, kabinetos, palātās uzrodas Andris Kalnozols un lasa fragmentus no grāmatas par varoņa piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem slimnīcā. Lai gan palātās nav gultu, kā rakstīts grāmatā, un lielākā daļa telpu ir tukšas, sajūta pavisam sirreāla. Kā nonākuši citā dimensijā. Izejot cauri dūmu mākonim, kaut kur tālumā sadzirdama mūzika. Sekojot skaņai, nonākam vienā no operāciju zālēm, kur uz sienas dejo mediķi grupas «ABBA» dziesmas «Dancing Queen» ritmos. Un dejo arī citi. Dejot vecā slimnīcā! Tas nu gan ir kaut kas unikāls un vienreizējs. Gaiteņos pazūd laika un telpas izjūta, bet, paveroties pa logu, ir skaidrs, ka jāmeklē izeja, jo grāmatas autors ir ārā.

Pastaigas nagla bija iekļūšana vecajā Talsu slimnīcas ēkā, kurā ik uz soļa sagaidīja dažādas gaismas un interjera instalācijas, radot neaizmirstamas sajūtas. /Foto: Edgars Lācis/

Andris Kalnozols paziņo,

ka dosimies uz zupas virtuvi. Vakars pavēls, staigāts daudz — silta zupa izklausās ļoti labi. Un starp pārgājiena dalībniekiem sākas sarunas:

«Kāda zupa būs? Varbūt kabači? Kabačiem noteikti jābūt! Varbūt vajadzēja paņemt burciņu līdzi, lai aiznestu mājās, nu tā kā grāmatā.»

Tuvojamies luterāņu baznīcai, jo tieši baznīcā grāmatas galvenais varonis noorganizēja zupas virtuvi. Esam nesen atvērtajā pasākumu vietā «KURTE», kur uz ugunskura sildās liels katls ar skābeņu zupu. Vēl pēdējie grāmatas lasījumi, un pārgājiena dalībnieki stājas rindā pēc siltām vakariņām, lai pie zupas bļodiņas pārdomātu notikušo. Tikmēr Oskars sniedz autogrāfus un piedāvā nofotografēties, jo viņš taču tagad ir slavens.

Pastaigu vairākkārt papildināja autora lasījumi no romāna attiecīgajās pilsētas vietās. /Foto: Edgars Lācis/

Izcili, noteikti vajag atkārtot — šādi vārdi skan teju no katra stūra. Un Andris Kalnozols sola, ka kaut kas tāds notiks, bet ne pa tām pašām takām, jo grāmatā ir vēl tik daudz citu vietu, kas šajā reizē palika neapmeklētas. Kad? Pēc gada. 8. jūlijā, jo tieši šajā datumā sākas grāmatas «Kalendārs mani sauc» darbība. Datums, kā saka autors, kas mainīja viņa dzīvi.

Pārgājienu «Kalendāra diena» organizēja Talsu novada tūrisma un informācijas centrs.