Talsos aizritējusi netradicionāla talkošana zem ūdens

Talsos aizritējusi netradicionāla talkošana zem ūdens

Izcili saulainajā 27. aprīlī, kad Latvijā entuziasti rosījās Lielajā talkā, arī Talsos un novadā darītāju netrūka. Kāda no talkām — pavisam neierasta, jo entuziasti Almants Kalniņš un Uģis Kirkops nira Talsu ezerā, no tā grunts izceļot dažnedažādas lietas — ne tikai vairākus padomju laika trīsriteņus «Spārīte», caurules, riepas, kases aparātu, motocikla blakusvāģi, bet arī ūdens filtru, ko interneta attēlu meklētājs atpazīst kā 19. gadsimta beigu ražojumu.

Zemūdens darbu veicējs Almants Kalniņš, iznirstot pēc jauniem tīklveida maisiem, pastāsta, ka ezera grunts ir pilna ar dažādām lietām, kas samestas ezerā. Viņš teic, ka diez vai ezers kādreiz tādā veidā vispār ir tīrīts, — vismaz nekas tāds nav dzirdēts. Redzot, ka ūdenslīdēji izceļ no ūdens vairākus trīsriteņus «Spārīte», kuri ilgas korozijas un dūņu ietekmē ir stipri citādākā paskatā, rodas jautājums — kā tie tur nokļuvuši? Kāda garāmgājēja bilst, ka nekādas lielās prasmes dabūt riteni ūdenī nav vajadzējis. Pati apmēram četru gadu vecumā pārkritusi pāri mazā divritenīša stūrei, kad tas atdūries pret mazo apmalīti, bet pati iekritusi ezerā. Noteikti bērnu trīsritenīši ūdenī nonākuši līdzīgā veidā.

Zemūdens darbu veicēji Almants Kalniņš (no kreisās) un Uģis Kirkops atzīst, ka ar pirmās zemūdens talkas paveikto ir apmierināti, bet daudz darba vēl priekšā, lai izvāktu no ezera visas samestās lietas, kas krājušās gadiem ilgi. /Foto: Edgars Lācis/

Darba pietiks vēl vairākām citām talkām

Almants Kalniņš atklāj, ka ideja par zemūdens talku dzimusi, jo sapratuši, ka krūmos jau katrs var ielīst un atkritumus savākt, bet ne katram ir aprīkojums un ne katrs ir apmācīts niršanā. «Ūdens temperatūra vidēji tagad ir seši vai septiņi grādi. Mums balonā ir skābeklis četrām stundām. Zem ūdens redzēt var, kamēr nav saduļķots. Ieejot sešu metru dziļumā, gan paliek tumšs. Uģis nira ar lukturi, es gan to šoreiz nepaņēmu. Kad saule spīd, nav tik traki un redzēt jau kaut ko var. Daudz kas ezerā vienkārši sašķūrēts, kas cilvēkam vairs nav bijis vajadzīgs. Ir moča rāmji, zirga ratiem gals arī redzams, kas pa pusei jau grantī. To nevaram izkustināt.

«Esam sertificēti zemūdens darbu veicēji, ko tautā sauc vienkārši par ūdenslīdējiem. Šodien te ūdenī bija no sešiem līdz vienpadsmit grādiem. Tikko kā ir pieci metri zem ūdens, ir ne siltāks par astoņiem grādiem. Bez hidrotērpa jau nevar. Katrai ūdens temperatūrai ir sava biezuma hidrotērps. Mēs varam ar šādiem baloniem ienirt līdz 30 metru dziļumam, bet nevaram paņemt tik daudz gaisa līdzi, lai divas stundas pēc kārtas zem ūdens strādātu.» /Foto: Edgars Lācis/

Kopumā te pabijām nepilnas četras stundas, bet niršana pati kā tāda bija divas reizes pa stundai. Mēs gribējām vēl trešo stundu, bet visi darbi ievilkās, jo vēlējāmies arī visu no ezera izvilkto sakraut kaudzē. Bet, protams, darbs palika arī nākamajam gadam (smejas). Tās kaudzes jau izskatās lielas: blakusvāģis, dandži, riteņi, riepas un pudeles. Bet, lai visu ezeru iztīrītu, mums vajadzētu būt sešiem. Tad četrās dienās ezeru iztīrītu.

Tur zem ūdens ir diezgan traki. Kādu daļu gan izvācām. Dziļumā ir mazāk. Piemēram, pudeles, ko iemet ūdenī, sākotnēji peld. Tās piepeld pie krasta un tur nogrimst. Riepas arī nogrimst tuvāk krastam. Ja nemaldos, uz Latvijas simtgadi Talsu ezerā bija lāzeršovs. Izrādās, ka lāzeršovisti bija pazaudējuši veselu strūklakas motoru un apgaismi. Vācoties nost, droši vien izkrita no rokām, bet nu mēs to izvilkām,» pastāsta zemūdens darbu veicējs Almants Kalniņš.

Lielās talkas dienā zemūdens darbu veicējiem dziļākā niršanas vieta bijusi septiņi metri. Almants teic, ka tad, ja aizietu 10 metru dziļumā, visu ko vēl varētu atrast. /Foto: Edgars Lācis/

Talkošana hidrotērpos

Viņš nenoliedz, ka tam noteikti ir jābūt aicinājumam, lai ar aizrautību nirtu aukstā ūdenī. «Arī ikdienā pa laikam veicam zemūdens darbus. Sezona gan vēl nav sākusies, un darbu ir mazāk, tāpēc nolēmām, ka talka ir talka. Un gribas kaut ko izdarīt. Un kāpēc ne kaut ko netradicionālu? Esam sertificēti zemūdens darbu veicēji, ko tautā sauc vienkārši par ūdenslīdējiem. Šodien te ūdenī bija no sešiem līdz vienpadsmit grādiem. Tikko kā ir pieci metri zem ūdens, ir ne siltāks par astoņiem grādiem. Bez hidrotērpa jau nevar. Katrai ūdens temperatūrai ir sava biezuma hidrotērps. Mēs varam ar šādiem baloniem ienirt līdz 30 metru dziļumam, bet nevaram paņemt tik daudz gaisa līdzi, lai divas stundas pēc kārtas zem ūdens strādātu. Vispār komandā esam četri ūdenslīdēji, bet uz šo talku tikām mēs divi. Nākamgad noteikti turpināsim, bet mēs paši gan runājam, ka vasarā, kad paliks siltāks ūdens un liks atkal strūklakas, iesim puišiem palīgā un vēl kaut ko pavilksim no ūdens ārā. Strūklakai zem ūdens ir kādi seši motori, un vasaras laikā kādus trīs vai četrus sanāk arī nomainīt. Tad nu braucam palīgā, jo mums ir aprīkojums, lai to zem ūdens izdarītu,» paskaidro ūdenslīdējs, uzsverot, ka svarīgi ir domāt arī par pašu drošību. Jautāts, vai nebūtu interesanti ezera dibenā meklēt kādus dārgumus, viņš ar humoru atbild, ka tad palīgā būtu jāņem metāla detektors, bet ūdens ir pilns ar naglām, riteņiem, dandžiem, kas tiktu uztverti vispirms.

Ne tikai vairāki trīsriteņi «Spārīte» vairākus gadu desmitus gulējuši ezera gultnē, bet arī šī muciņa (kreisajā pusē), kas, kā izrādās, ir ūdens filtrs, ražots 19. gadsimta beigās. /Foto: Edgars Lācis/

Painteresējoties par apmēram 40—50 centimetru augsto muciņu, ko ūdenslīdēji izcēluši no ūdens, interneta attēlu meklētājs «Google Lens» uzrāda, ka tas ir ūdens filtrs no 19. gadsimta beigām. Sazinoties ar vēsturnieci Antru Grūbi, viņa pēc pieejamās informācijas apzināšanas izsaka pieņēmumu: «Drīzāk teiktu, ka tas ir 19. gadsimta beigās patentēts filtrs, kas Talsos varēja nonākt ap to laiku vai arī laikā līdz 1930. gadiem. Jonam Tevelsonam māja bija tagadējā Lielajā ielā 27, bet noliktavas — uz ezera pusi. Domāju, ka arī veikals (tirdzniecība) bija sētā, nevis ielas mājā,» pauž A. Grūbe, ar to domājot, ka arī šis ūdens filtrs varējis būt priekšmets no šī ebreja kādas noliktavas satura.

«Bet varētu arī būt, ka filtrs, kas tomēr zināmā mērā ir greznuma un luksus priekšmets tam laikam, izmests no kādas ezermalas mājas turīgu īpašnieku dzīvokļa,» savas domas pauž vēsturniece. Viņa tāpat teic, ka noteikti būtu atrodams arī loģisks izskaidrojums, kāpēc šis filtrs ir ar tik mazu apaugumu.

#SIF_MAF2023