Talsi ir otrā vieta Latvijā, kam iespēja iepazīt aktieri Vili Daudziņu pavisam no citas puses. Talsu novada muzeja Izstāžu zālē šobrīd apskatāms draudzīgu šaržu kaleidoskops par teātra kolēģu emocijām darbavietā un ārpus tās, bet 5. septembra vakarā interesentiem bija iespēja tikties ar pašu autoru.
Izstādes atklāšanai interesanti izvēlēts sēdošs formāts, kas aktierim ļāva būt kā uz skatuves — tieši laikā, kad kā ierasts arī sākas viņa darba laiks, kad aktieriem smadzenes ieslēdzas citā režīmā, tāpēc ļoti aizraujoši Vilis Daudziņš apmeklētājus iepazīstināja ar katru darbu un skaidroja, kā un kāpēc tie tapuši. Te Gundars Āboliņš jaunībā ūdenī, te Zanei Daudziņai nepatīk, kā kadrā viņu cenšas noķert fotogrāfs Jānis Deinats, te kolēģi Andris Keišs, Ivars Krasts, Baiba Broka… Un apbrīnojami, cik līdzīgus tēlus autoram izdevies uzzīmēt ar pavisam vienkāršām līnijām. «Man šādas tikšanās vienmēr šķiet ļoti vajadzīgas un labas. Pēdējā laikā ir diezgan maz sarunu jēdzīgu, manuprāt. Jo to sarunu būs vairāk, jo, man liekas, mēs mazliet labāk viens otru sapratīsim,» sacīja V. Daudziņš. «Man prieks, ka cilvēkiem patīk! Tas pat ir tāds ļoti liels un svarīgs uzdevums — cilvēkiem dāvāt prieku! Īpaši šajā laikā.»
Talantīgais aktieris ir arī apbrīnojami veikls zīmētājs — par to jau ir pārliecinājušies grāmatas «Pirmo latviešu dziedāšanas svētku bildēs» lasītāji. Izstāde deviņu pakalnu pilsētā nokļuvusi pavisam nejauši — pavasarī Viļa Daudziņa sieva uzstājās konferencē Talsos, un Vilis ieradās līdzi, baudīt mazpilsētu. Līdz aizklīdis līdz Talsu novada muzejam, kur vārds pa vārdam līdz kopā ar muzeja komandu nonākuši līdz norunai, ka šī lieliska vieta, kur darbus izstādīt. Uz Talsiem tie atceļojuši no Ventspils, kur patiesībā bija dubultizstāde — Arņa Martinelli «Baletomānija» un Viļa Daudziņa «Teātris bildēs». «Arnis mani uzaicināja piedalīties tādā avantūrā — un, ticiet man, tā tomēr ir avantūra — ļaut, lai tavus darbus, kas ir taisīti ar pirkstu ekrānā, liek uz sienas. Es tiešām esmu saviļņots!» saka autors.
«Kādā brīvā brīdī man ienāk prātā kaut ko darīt vai ir kāds mirklis, paradoksāla situācija, ko es uzzīmēju, un tā tas tur krājas. Citreiz es to aizsūtu, piemēram, sievai vai kādam citam. Citreiz nekur nesūtu, lēnām krājas telefona atmiņā… Un tad pienāk kāds brīdis, kad to var izdrukāt, un tas pārvēršas, lūk, par šādiem lieliem darbiem,» skaidro Vilis Daudziņš. Bet kāpēc telefonā? «Jo tas mums vienmēr līdzi. Blociņu vai pildspalvu varam aizmirst, bet telefonu — nekad! Jo tā ir puse vai lielākā daļa mūsu galvas.» Autors cer, ka talsinieki nāks, skatīties un pētīs darbus. Viņš min, ka nesen lasījis ļoti interesantu Linarda Laicena stāstu, kurā apcerēts, ka ideālā gadījumā cilvēks strādātu četras stundas dienā un pārējo laiku veltītu mieram vai labpatikšanas darbam. «Un man tik ļoti iepatikās šis vārds «labpatikšana»! Nevis hobijs, kas ir vienkārši nožēlojams vārds. Un šis viss ir mans labpatikšanas darbs,» smaidot stāstīja aktieris.
Izstāde «Teātris bildēs» Talsu novada muzejā būs apskatāma līdz 31. oktobrim.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
