Nakts uz 12. decembri mūsu pusē iegriezās ar varenu sniegputeni, nostādot novadu uzmanības epicentrā pat Latvijas mērogā. Pēdējo desmit gadu laikā novadā tik bieza sniega sega nav pieredzēta, tāpēc likumsakarīgi, ka situācija radīja jucekli uz autoceļiem un ietekmēja iedzīvotāju spēju pārvietoties.
Talsu apkārtnē uz visiem autoceļiem nedēļas sākumā bija kritiski slikti braukšanas apstākļi — ceļi apledoja, redzamība bija 40 metru robežās, veidojās aizputinājumi, ceļi bija neizbraucami. Ceļu uzturēšanas darbi nedēļas pirmajā darba dienā tika atzīti par maz efektīviem vai arī ar nulles efektivitāti. VSIA «Latvijas Valsts ceļi» aicināja izvērtēt nepieciešamību doties ceļā šajā apkārtnē un atlikt neobligātos braucienus. Lai arī otrdiena šķita samērā mierīga, trešdienas pusdienas laikā snigšana un putināšana vietām atsākās.
VSIA «Latvijas Valsts ceļi» īpaši uzmanīgi seko laika apstākļu ietekmei uz ceļu stāvokli, lai savlaicīgi veiktu ceļu attīrīšanu no sniega un pretapledojuma apstrādi. Ziemas sezonā ceļu uzturētāji ir mobilizēti darbam visu diennakti. Uzturēšanas darbus valsts autoceļu tīklā veic VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli. Un šī nedēļa neļāva atslābt nevienam ceļu uzturēšanas darbiniekam.
Ne tikai deviņi pakalni, bet šobrīd arī lielas sniega kaudzes
Valsts autoceļi ir sadalīti piecās ziemas uzturēšanas klasēs — A (augstākā), B, C, D un E (zemākā) atkarībā no ceļu klasifikācijas, satiksmes intensitātes, seguma tipa, tehniskā stāvokļa, plānotā (pieejamā) finansējuma un sociālekonomiskās nozīmes. A klases autoceļus nepieciešams atbrīvot no sniega trīs stundu laikā pēc puteņa, kas iespēju robežās ticis arī darīts. Runājot par pilsētu, otrdien Talsi bija modušies pēc sniegotās pirmdienas, un nakts ielu tīrītājiem un sētniekiem ir bijusi darbīga. Ik pa laikam snigšana atsākusies, tīrīšanu padarot grūtāku. Tikmēr gājēji joprojām pārvietojas pa iemītām taciņām un cenšas neapstāties, lai neveidotos «gājēju sastrēgumi».
Novada pagastu pārvalžu vadītāji un arī Talsu pašvaldības vadība jau kopš agra rīta saņem ļoti daudz iedzīvotāju zvanu un sūdzību par piesnigušiem un aizputinātiem ceļiem. Visvairāk iedzīvotāji zvana no Mērsraga pagasta un Talsiem, jo situācija visur viena — nav iespējams pārvietoties.
Sazinoties ar Talsu novada pagastu pārvalžu vadītājiem Andri Kojro, Mariku Grohjacku un Andri Grīnbergu otrdienas pēcpusdienā un jautājot, kāda situācija uz ceļiem ir viņu pārvaldāmā teritorijā, tiek atbildēts, ka ne velti Talsu vārds izskan arī medijos, taču tiek darīts viss iespējamais un krīzes situācija ir pārvarēta. Talsu novadā nudien sniega ir daudz, ka varot ar to padalīties arī ar citiem.
Bija pierasts pie citas kvalitātes, tādēļ tagad neizpratne
Valdemārpils pilsētas un Ārlavas pagasta pārvaldes vadītājs Andris Grīnbergs pauž, ka saņem iedzīvotāju zvanus un sūdzības:
«Visiem jau zvana, un ir iebildumi, bet tehnika aktīvi darbojas un visi dara, ko var izdarīt, lai situācija pēc iespējas vairāk uzlabotos. Pirmdien sniegu sāka šķūrēt vakarā, un, piemēram, Lubē abi meliorācijas traktori beidza strādāt vien četros no rīta. Apgrūtinājums bija tas, ka turpinājās snigšana. Bet ziemā ar to ir jārēķinās, un sniegam nav jābūt lielam pārsteigumam. Ārlavās arī «Latvijas autoceļu uzturētājs» aktīvi veica darbus. Par kvalitāti, protams, var strīdēties. Valdemārpils pilsētā situācija bija diezgan skarba. Viss bija aizsnidzis, un mazajās ieliņās jau nav īsti, kur šo sniegu sašķūrēt. Centrālā iela ir platāka, tāpēc ir mazliet vieglāk. Mazās ielas bija neizbraucamas. Tagad situācija krasi nav mainījusies, jo, kā teicu, nav, kur sniegu likt.
Vairāk negāciju bija dzirdams par Nogali, kur situācija izvērtās skaudra, jo iepriekšējos gados bija pierasts, ka laikus konkrēts zemnieks visu tīrīja un reaģēja momentā, tādēļ nebija problēmu. Viņš zina visus apstākļus, specifiku un to vietu pazīst. Viņam ir liela tehnika un darbu veica lieliski. Bet šogad saimniekam sanāca nokavēt pieteikšanos uz iepirkumu, un pakalpojumu sniedz cits izpildītājs, kurš vienīgais bija pieteicies.
Pie šīs kārtības cilvēki nav pieraduši, un arī kvalitāte atšķiras, tāpēc man visu laiku arī zvana. Bet ir tā, kā ir. Gatavi jau vienmēr esam kam šādam, jo ziema ir ziema, bet iepriekš sistēma bija atstrādāta un saimnieks bija uzdevumu augstumos. Kad nāca septiņi un astoņi no rīta, visi ceļi bija kārtībā. Tagad ir citādāk. Bet galā daudzmaz tiekam.
Iesākumā puteņa laikā nebija jēgas neko darīt, jo tā ir lieki zemē nomesta nauda, bet, kad snigšana beidzās, sākās arī ceļu tīrīšanas darbi. Jābūt modriem un jāturpina sniega tīrīšanas darbi, un, kamēr snieg, traktoru rūkoņa nebeigsies.»
Vienmēr jāatceras, ka ziema ir ar savu specifiku un sniegu
Laidzes un Vandzenes pagasta pārvalžu vadītāja Marika Grohjacka, kura ir arī vadītāja pienākumu izpildītāja Mērsragā, teic, ka šis ir laiks, kad ir jāatbild uz milzum daudz telefona zvaniem, kas nepārsteidz, jo situācija nav ikdienišķa un katrs vēlas pārvietoties, tikai mazliet izbrīna tas, ka kādiem iedzīvotājiem putenis bijis kā pārsteigums, kaut informācija par to medijos bijusi. Laikus vajadzējis padomāt arī par saviem senioriem laukos, kuriem nepieciešamas bija gan pārtikas rezerves un medikamenti, gan, piemēram, malku vajadzēja laicīgi sanest, lai šajās dienās būtu mierīga dzīvošana. M. Grohjacka pauž:
«Mēs jau galā tiekam atbilstoši ceļu uzturēšanas klasēm. Esam pirmo puteni pārvarējuši un ceļi lielākoties ir izbraucami, ja runāju par uzticētām pamata pārvaldīšanas teritorijām — Vandzeni un Laidzi. Ir kādi dilemmu jautājumi, kuri tiks risināti. Runājot par Mērsragu, jāteic, ka agrāk tur bijis cits pakalpojuma sniegšanas veids, kas šobrīd iedzīvotājiem rada daudz jautājumu, pārdzīvojumu un neizpratni, bet es kā pagasta vadītāja pienākumu izpildītāja pieturos pie ceļu tehnikās specifikācijas, kas nosaka, kā mums ir jāveic pakalpojuma sniegšana vai ņemšana, un to, kas mums ir jānotīra un cik ilgā laikā.
Agrāk bija cits stils un pieeja, citādāk pieiets tehniskajām specifikācijām, un iedzīvotāji bija pieraduši pie atkāpēm. Es viņus, protams, saprotu, bet, ilgtermiņā skatoties, sabiedrība ir jāaudzina un jāmāca domāt tālredzīgi. Ko šis putenis iemācīja? To, ka, piemēram, jauniem cilvēkiem, kuri iegādājas nekustāmo īpašumu, vienmēr ir jādomā, kas notiks ziemā un kā viņi nogādās bērnus mācību iestādē, tāpat arī, kā saviem senioriem nogādās pārtiku un medikamentus uz laukiem, kur nav pirmās prioritātes ceļi. Tā vienkārši ir realitāte un gudrība. Jo sanāk tā, ka pārvaldes vadītājam jābūt kā ķīlniekam, jo vasarā neviens nedomā par ziemas skarbumu un šķietami elementārām lietām,» atklāti pauž Laidzes pagasta un Vandzenes pagasta pārvalžu vadītāja, bilstot, ka zvanītāji pārsteidz arī ar savu pārgalvību, piemēram, ja seniors saka, ka viņam obligāti tieši pašlaik jādodas uz pilsētu, bet viņš netiek ārā no mājas sniega dēļ un nemaz nesaprot, ka pilsētā normāli nemaz nespēs pārvietoties, jo arī cilvēku «satiksme» ir apgrūtināta. Ja kāds uzņēmējs pārmestu, ka viņa teritorijā ceļš nav iztīrīts kā prioritāte, tad Marika Grohjacka nebaidās sacīt, ka šajos apstākļos prioritārāks noteikti būs skolēnu autobuss, kurš brauc ar bērniem un kuram katrs mazais veiksmīgi jānogādā galapunktā.
Arī Dundagā sniega neizmērāmi daudz
Dundagas pagasta pārvaldes vadītājs Andris Kojro pastāsta, ka sniega segas biezums ir ļoti tuvu līmenim, kāds bijis pirms divpadsmit gadiem, tikai atšķirība ir tā, ka tad sniegs sasnidzis ilgākā laika posmā.
«Šobrīd sniegs ir sablīvējies un ir grūti šķūrējams. Mums ir vairāki pakalpojumu sniedzēji, kas uzvarējuši iepirkumos, un atsevišķās lielākās apdzīvotās vietās varam izbraukt pat vienlaicīgi, lai šķūrētu ceļus, kā, piemēram, Nevejā, Vīdalē, Dundagas apkārtnē, Dundagas centrā. Mēs paši arī nodarbinām savu tehniku, mazo traktoriņu, laukumu un trotuāru attīrīšanai no sniega. Palīdzam sētniekiem un automašīnu īpašniekiem viņu spēkratu atbrīvošanai no sniega. Iebraucam arī kādā sētā, kad citādāk nevar. Šobrīd liekas, ka būsim visu zvanītāju vajadzības apmierinājuši. Sarežģījumi, kā vienmēr, ir ar privātajām teritorijām.
Palīdzējām arī pakalpojuma sniedzējam, kas izvadā skolēnus uz mājām, jo ceļi bija tādi, kādi bija, un autobuss nevarēja izbraukt. Kāds zvana un saka, ka nepieciešams nokļūt līdz ārstiem, tāpat pasta mašīnai ir grūtāk, bet tie visi ir apsvērumi, kas ir pašsaprotami šai situācijai. Risinām visu pēc vislabākās sirdsapziņas un iespējām, lai palīdzētu iedzīvotājiem. Ja ir sastrēgumi, sazināmies ar auto ceļu uzturētāju, tāpat paši dodamies palīgā, un problēma tiek atrisināta ātri,» atklāj Andris Kojro, kurš uzskata, ka grūtākais jau ir pārvarēts.
«Dundagas centra laukumi, piekļūšana pašvaldības iestādēm, veselības centram, ugunsdzēsējiem, sociālajam dienestam, trotuāriem ir nodrošināta. Kāds varbūt vēl ir īpaši neērtā situācijā vai bija, bet paldies tiem, kas rīkojās saprātīgi, neatstājot auto nepiemērotā vietā un izvērtēja braukšanas nepieciešamību,»
sarunu noslēdz Dundagas pagasta pārvaldes vadītājs.
Paldies čaklajiem sētniekiem par darbu!
Mūsu pilsētas Oskars Petrovičs jeb Kalendārs, kurš, šķiet, ir viens no tiem cilvēkiem, kurš mīl savu darbu un dara to godprātīgi no sirds un ziemā — ar lāpstu, atzīst, ka šonedēļ darba nudien pilnas rokas. «Es tīru Darba ielu 19, Dundagas ielu 20 un 22. Sāku tīrīt piecos no rīta. Notīru taciņas un trepju telpu priekšas. Lielos ceļus tīra «Hagberg» tehnika. Tā tīra pilsētas ielas. Renovētās mājas apkopj paši apsaimniekotāji. Tā ka sniega aizvākšanā strādā vairāki. E
ju tīrīt sniegu arī vakaros. Pa puteni jau neko nedaru. Pagaidu, kad pārstāj, bet darba tagad ir daudz. Labi, ka sniegs nav mūžīgs, tas nokūst. Vasarā — zāle, rudenī — lapas, ziemā –— sniegs. Labā laikā svētdienās ir brīvs, bet tad, kad putina sniegs, jāsaved sava teritorija kārtībā. Un konteineri pie kāpņu telpām arī piesniguši. Tā kā sniega kaudzes ik pa laikam aizved, ir labi, kā ir,»
pastāsta mūsu pilsētas zināmākais Oskars.