5. aprīlī Talsos ieradās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministre Inga Bērziņa, lai pārrunātu novada finansiālo situāciju, pieņemtu lēmumus tās uzlabošanai, apmeklētu Talsu novada Pašvaldības policiju un SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības «Piejūra»» poligonu «Janvāri».
Pēc tikšanās ar Talsu novada pašvaldības domes deputātiem deputāte pauda pateicību mūsu novada pašvaldībai, jo, neskatoties uz sarežģīto situāciju, risinājums izejai no finanšu grūtībām ir rasts:
«Ir atrasti veidi, kā šogad dzīvot — gan ņemot papildu aizņēmumu Finanšu vadībai, gan kopumā strādājot un runājot ar darbiniekiem individuāli, gan arī vērtējot Attīstības un investīciju projektus. Kopumā es uzskatu, ka attieksme ir ļoti atbildīga. Ja Talsu novada pašvaldība šādi turpinās un mēs kā ministrija atbalstīsim un sadarbosimies, cik varam, tad gribas teikt, ka šīs ir pārejošas grūtības, ar kurām Talsu novada pašvaldība kādā laika periodā tiks galā,»
tā Inga Bērziņa.
Neskatoties uz šī brīža finansiālajām grūtībām,
VARAM ministre uzskata, ka Talsu novads ir pietiekami attīstīts novads: «Mums bieži vien patīk kaisīt sev pelnus uz galvas un stāstīt visu, kas mums ir slikti, bet īstenībā mums Latvijā kopumā ir ļoti daudz kas labs. Būtībā, ja mēs paskatāmies uz to, kā mēs šobrīd dzīvojam, tad mēs varam teikt, ka latvieši visā vēstures gaitā nekad nav dzīvojuši tik labi kā tagad. Vēstures periodi ir bijuši dažādi, un ne vienmēr mums ir bijusi sava valsts. Arī tas, ko cilvēki var atļauties. Protams, ka mēs gribam vairāk, un, protams, ka vajag vairāk, bet tas, kas ir izdarīts neatkarības gados, tai skaitā arī Talsu novadā, — ja jūs pastaigāsiet pa Talsu pilsētu, pa Valdemārpili, pa Roju, pa pagastiem, — jūs redzēsiet, tā vide ir mainījusies un sakoptāka. Vēl gribētos, lai arī cilvēki būtu smaidīgāki un laimīgāki.»
Lai arī ministre saskatīja pozitīvu tieksmi pašvaldības finanšu grūtībās, tomēr ir arī faktori, kas būtiski var ietekmēt Talsu novadu pēc pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem.
«Sarunas ar darbiniekiem nav vienkāršas, un katram ir šis lēmums jāpieņem — vai viņš ir gatavs šādam piedāvājumam par saīsinātu darba nedēļu… Tas, protams, atsaucas arī uz atalgojumu. Protams, ka tas var atstāt ietekmi. Un vēl jau arī jārēķinās ar to, ka viens ir, ko izdara Talsi ar budžetu, bet otrs ir kopējā ekonomiskā situācija gan Latvijā, gan Eiropā. Mēs dzīvojam kara apstākļos un dēļ tā arī lielā mērā ir izraisīta enerģētiskā krīze, kur šobrīd situācija sāk uzlaboties, bet mēs nevaram paredzēt, kā būs turpmāk.
Mēs redzam, kas šobrīd notiek ar Krievijas un Baltkrievijas precēm, ar dažādiem aizliegumiem, kas šobrīd tiek ieviesti kopumā Eiropas Savienībā. Tas ietekmē mūsu ekonomisko attīstību kopumā. Mums jārēķinās arī ar ārējiem apstākļiem. Man vienmēr gribas ticēt tam labākajam, bet šie faktori ir jāņem vērā un tie var ietekmēt ne tikai Latvijas, bet arī Talsu novada pašvaldības budžetu,» bilda Inga Bērziņa.
Ierodoties Talsu novada Pašvaldības policijā,
Talsu novada Pašvaldības policijas priekšnieks Māris Grīnvalds ministrei izklāstīja nākotnes plānus, vajadzības, risinājumus, kā arī atklāja, cik daudz pašvaldības policija ir attīstījusies.
«Ministrei arī izstāstīju un parādīju, kā mēs, Talsu novada Pašvaldības policija, esam attīstījušies saistībā ar videonovērošanu. Prezentēju mūsu operatīvās vadības nodaļas centru un rādīju iespējas, ko tad spēj un var izdarīt šī videonovērošana. Tāpat arī tika izstāstīta mūsu sadarbība ar Valsts policiju, jo Valsts policija ļoti izmanto mūsu resursu, un mēs esam tikai par, ja tiek atklāti noziedzīgie nodarījumi,»
sacīja Māris Grīnvalds.
Novadā samilzusi problēma
jau 30 gadus ir ceļa posms Ķūļciemā, kur rudenī un pavasarī regulāri tiek uzstādīti transporta svara ierobežojumi, tādējādi paralizējot vietējo uzņēmumu darbību. «Finansējums ceļiem pēc būtības ir Satiksmes ministrijas pārziņā, bet tika solīts finansējums caur administratīvi teritoriālo reformu vairākiem ceļiem, un Talsu novadā šis ceļš ir no administratīvi teritoriālās reformas atbalstītiem ceļiem.
Mēs šodien saklausījām, ka Latvijas valsts ceļiem ar tehnisko projektu ir notikusi aizkavēšanās un projektēšana nav pabeigta, līdz ar to arī nevar uzsākt būvniecību. Tas, ko mēs no VARAM ministrijas varam apsolīt, — šo ceļu turēt kā prioritāro, sekot līdzi, kas notiek, un mums ir pamats cerēt, ka mums arī būs finansiāls ietaupījums no šī brīža pieejamajām programmām. Nākamajā gadā, sadarbībā ar Satiksmes ministriju, būs iespēja šo ceļu atbalstīt.
Man gribas izteikt cerību, un mēs turēsim roku uz pulsa, lai šis ceļš ir prioritārs no visa lielā vajadzību saraksta, kas mums kopumā ir,» pauda I. Bērziņa.
Ministrija šobrīd neplāno pārzīmēt Latvijas karti
Savukārt Rojas pagasts vēlas atdalīties no Talsu novada, atkal kļūstot par Rojas novadu. Šajā situācijā ministre cerību nevieš: «Es šobrīd vēlos paust VARAM ministrijas un savu personīgo viedokli. Šī brīža novadi ir izveidoti 2021. gadā, un šobrīd ir pagājuši nepilni trīs gadi, manā ieskatā šis laika periods ir par īsu, lai mēs runātu par novadu atdalīšanos vai kādu jaunu Latvijas kartes pārzīmēšanu. Es domāju, ka jāpaiet vismaz četriem gadiem, tas ir, vienam sasaukumam. Lai mēs varētu vērtēt, kā strādā jaunie novadi, ir jāpaiet ilgākam laikam, pat astoņiem gadiem (diviem periodiem), līdz ar to mūsu aicinājums Rojas iedzīvotājiem ir tomēr mācīties sastrādāties, strādāt kopā, sadarboties, meklēt pozitīvās iespējas no novadu apvienošanās, izmantot tās. Mēs no ministrijas puses šobrīd neplānojam pārzīmēt Latvijas karti.»