«Nevaru sagaidīt, kad viss aizies atpakaļ vecajās sliedēs», tā pandēmijas laikā teica ne viens vien latvietis. Nu pandēmija jau labu laiku kā beigusies, bet dzīve tomēr ir mainījusies. Tas jūtams arī tūrisma nozarē. Ja pagājušos divus gadus Latvijas iedzīvotāji bija galvenie naktsmītņu klienti, tad nu pamazām atgriežas ārzemnieki, bet arī ļoti kūtri. Tāpat lielās tūristu grupas nomainījuši individuāli ceļotāji un ģimenes.
Jūlijs un augusts ir aktīvākais laiks tūrismā, kad ir aizņemtas naktsmītnes un arī apskates vietās cilvēku netrūkst. Pirms pandēmijas cilvēki mēdza ceļot lielākās grupās — kā mūsu valsts iedzīvotāji, tā ārzemnieki. Pandēmijā situācija mainījās, un lielākoties ceļoja ģimenes, jo pulcēties bija liegts. Lai gan šobrīd nekādu ierobežojumu nav, naktsmītņu īpašnieki novērojuši, ka lielās grupās cilvēki ceļo daudz retāk.
Biedrības «Usmas krasts» pārstāvis Atis Maldonis stāsta: «Viss ir ļoti mainīgs. Šogad ir jūtams tas, ka būs kādu 10% kritums, jo cilvēki ir iesākuši ļoti daudz ceļot ārpus valsts. Ar ārzemniekiem arī redzams ir tas, ka viņi baidās. Ļoti aktīvi strādājam pie tā, lai piesaistītu treilerus no Vācijas, Holandes, jo šogad viņi praktiski vispār nebrauc. Pie mums, ja kādreiz bija tā, ka stāvēja 20 treileri, tad šogad ir bijuši tikai trīs, četri.»
Arī situācija Ukrainā ieviesa savas pārmaiņas
Ārzemnieki uz Latviju brauc mazāk ne tikai «Covid-19» dēļ, bet arī šī brīža politiskās situācijas dēļ. Kurzemes tūrisma asociācijas izpilddirektore Jana Bergmane komentē, ka gada sākumā tūrisma nozares uzņēmēji cerēja uz plūsmas palielināšanos, bet situācija Ukrainā ieviesa savas pārmaiņas un ārvalstu tūristi rezervācijas Latvijas naktsmītnēs atcēla un mainīja ceļošanas plānus uz citiem galamērķiem. Tāpat viņa piekrīt Atim Maldonim par to, ka ne tikai latvieši, bet arī kaimiņvalstu iedzīvotāji labprāt ceļo uz tām valstīm, kuras pēdējo divu gadu laikā bija slēgtas.
Atpūtas vietā «Dunduriņi» lielākoties apmetas latviešu ģimenes, bet arī šeit situācija ir mainījusies. Ja pandēmijas laikā jau maijā viss komplekss bija aizņemts ne tikai nedēļas nogalēs, bet arī darbadienās, tad šobrīd ir dienas, kad atpūtas mājiņas ir tukšas un gaida viesus.
Visaizņemtākais ir jūlijs, bet augustā brīvu vietu vēl ir. «Dunduriņu» saimniece Ieva Krūmiņa min, ka ir jādažādo pakalpojumu klāsts, jo cilvēkiem nepietiek vien ar naktsmītni. Ir interese pēc papildu aktivitātēm. Ar šādu problēmu gan nesaskaras 16 atpūtas vietas ap Usmas ezeru. Kā stāsta Atis Maldonis, šeit piedāvāto pakalpojumu klāsts ir gana dažāds — ja vienā vietā var izbraukt ar laivām, jahtām, citā ir iespēja spēlēt golfu vai baudīt SPA procedūras. Kāds savu biznesu attīsta, kāds iesaka paciemoties pie kaimiņiem, ja vēlamais pakalpojums nav konkrētajā atpūtas vietā. Tāpat cilvēki ir noilgojušies pēc svētkiem. Šobrīd ļoti aizņemtas ir tās atpūtas vietas, kuras piedāvā izmitināt lielu atpūtnieku skaitu, jo uzņēmumi atsākuši rīkot sporta spēles un citus svētkus.
Cenu kāpums varētu mainīt tūristu paradumus
Pandēmijas laikā atpūtniekiem šķita, ka ir pacēlušās pakalpojumu cenas, bet Atis Maldonis stāsta, ka tā nemaz nebija. Atšķirība bija tā, ka pirms pandēmijas, piemēram, atpūtas namu īrēja kompānija ar lielāku cilvēku skaitu, savukārt pandēmijas laikā to pašu namu varēja izmantot viena mājsaimniecība. Līdz ar to varēja šķist, ka pakalpojums ir dārgāks. Situācija gan noteikti varētu mainīties rudenī un ziemā.
Gan Atis Maldonis, gan Ieva Krūmiņa saredz to, ka nāksies pakalpojumu cenas celt, jo elektrības rēķini paliek aizvien lielāki un cenu inflācija ietekmē jebkuru nozari.
Kā komentē Jana Bergmane, ceļošana tomēr neesot primārais un cenu kāpums varētu likt mainīt tūristu paradumus un ceļošanas plānus. Tāpat šobrīd liels izaicinājums tūrisma nozarē ir darbaspēka trūkums. Trūkst ne tikai sezonas darbinieku, bet arī kvalificētu speciālistu. Tūrisma nozares pārstāvji ar bažām skatās nākotnē un paredz, ka notiks pārmaiņas, bet vēl esot grūti spriest, kas sagaida gan ceļotājus, gan pakalpojumu sniedzējus.
