Pavisam šobrīd Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas aptuveni 20 000 tautas deju dejotāju visā Latvijā. Labākie vasarā satiksies Rīgā — stadionā «Daugava» deju lielkoncertā «Es atvēru Laimas dārzu» —, kur svarīga būs ik detaļa, katrs liktais solis, sadarbība ar partneri… Tāpēc, lai piestrādātu pie niansēm, kas ikdienā pašiem varbūt paslīd garām, 31. janvārī Pastendes kultūras namā Talsu novada bērnu deju kolektīvi tikās ar vieslektori Aiju Konstanti.
Šīs vasaras Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Talsu novadā gatavojas 264 tautas deju dejotāji. Ko īsti svētki nozīmē, viņi vēl tikai uzzinās, bet jau šobrīd bērni sapņo par neaizmirstamu piedzīvojumu. Samanta un Ernests no Mērsraga stāsta, ka tur tiekot tie bērni, kuri vislabāk aizvadījuši skates, un tā ir iespēja Rīgā palikt pa nakti. Viņiem gan skaidrs, ka būs daudz jāstrādā mēģinājumos. Tā gan esot jau šobrīd, jo uz svētkiem tiks labākie. Ausma no Mērsraga atzīst, ka, mācoties jaunas dejas, nav viegli, tomēr, kad soļus apgūsti, uzreiz kļūst vieglāk. Mazajiem mērsradzniekiem gan skaidrs, ka lielajam notikumam vēl nav pavisam gatavi — daži deju soļi tomēr pieklibojot, tāpēc vēl jāpamācās. «Es domāju, ka dziesmu un deju svētki būs kaut kas ļoti foršs, ko varēs atcerēties visu mūžu,» saka Ausma. Viņa zina, ka tur būs ļoti daudz cilvēku, un sagaida skatītāju un dalībnieku tūkstošus.
Tikmēr Dundagas Kultūras pils tautas deju kolektīvam «Dun-dang» gan ir skaidrs, kurp viņi dodas — Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki būs patīkama atgriešanās jau pirms diviem gadiem izbaudītās emocijās. Toreiz dundadzniekiem bija vienreizēja iespēja līdz ar pieaugušajiem dejot Vispārējos Dziesmu un deju svētkos koncertā «Arēnā Rīga» — bet šoreiz būs jauna pieredze dejot stadionā «Daugava». Mazie dundadznieki atceras nebeidzamu prieku, pieaugušo dejotāju atbalstu un uzmundrinājumu, milzīgu cilvēku daudzumu un, protams, — iespēju vasarā vairākas naktis pavadīt galvaspilsētā. Viņi prāto, ka šoreiz nakšņošana varētu būt ilgāka. Taču skaidrs, ka pirms tam daudz jāmēģina. «Mums nepatīk strādāt, bet, ja gribi citiem radīt prieku, tad ir jāstrādā — mēs mēģināsim savu pašu labāko,» atzīst Krišjānis, Haralds un Lauris no deju kolektīva «Dun-dang».
Kopumā skats ir ļoti labs, jāpiestrādā vien pie sīkumiem. Tā atzīst vieslektore Aija Konstante, kura deju kolektīviem palīdzēja ieraudzīt detaļas, kas ikdienā pašiem paslīdējušas garām. Aija pati ir vairāku kolektīvu vadītāja un arī Valsts izglītības attīstības aģentūras Sadarbības projektu departamenta Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vecākā eksperte. Pagājušajā piektdienā darba viņai patiešām bija daudz, taču viņa atzīst, ka tas tāpēc, ka vienlaikus jāstrādā ar vairākiem kolektīviem un uzmanība jāpievērš katram.
«Ir lietas, kas vēl jāpieprecizē, bet lielāko daļu darba kolektīvi ir izdarījuši godam. Līdz skatei un svētkiem viss izdosies,» pasākuma noslēgumā atzina eksperte. Lai gan deju lielkoncertā dejos tūkstoši un šķiet, kā gan tur varētu pamanīt, ja kādam solis izdodas ne tāds, kā plānots, Aija Konstante norāda, ka tā nu gluži nav — tieši stadionā katrs sīkums būs vissvarīgākais. «Viss laukums tajā brīdī dzīvo vienā ritmā un elpā. Ja kāds uztaisa citu soli vai pagriežas uz nepareizo pusi, tas uzreiz ir redzams. Tāpēc paldies virsvadītājai, kas veido šādus precizēšanas seminārus un aicina pedagogus, lai rezultāts stadionā būtu veiksmīgāks.»
Talsu novada bērnu deju kolektīvu virsvadītāja ir Dundagas Kultūras pils tautas deju kolektīva «Dun-dang» vadītāja Dace Treinovska. Arī viņas piektdienas novērojums liecina, ka palikuši vien mazi krikumiņi, kas deju līdz galam pieslīpēs pareizu un skaistu. «Lepojos ar saviem bērniem un dzirdu, ka arī visiem pārējiem ir labi gājis. Katram jau kāds maziņš punktiņš, komatiņš, bet vēl mums ir laika līdz aprīlim to visu salabot, sadarīt. Un es ceru, ka mēs visi būsim ļoti skaisti, dancot griboši un uz svētkiem braukt griboši, un tur arī visi nokļūsim. Mēs ļoti centīsimies, un zinu, ka viss būs vienkārši perfekti — ja par visiem 100, tad 99 % noteikti — par to esmu pārliecināta!»
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
