Arvien biežāk redzam un dzirdam, kā dažādus amatus aizstāj mākslīgais intelekts un tehnoloģijas — veikalos ir iespēja doties uz pašapkalpošanās kasēm, arī mašīnu nomazgāt varam paši, Rojā pat atklāts pirmais picu automāts. Varētu šķist, ka drīz vien cilvēka darba spēku nomainīs tehnoloģijas un cilvēki būs bez darba, taču tā nebūt nav — uzņēmumiem trūkst darbaroku.
Lai saprastu, kāda ir situācija Talsu novadā, apvaicājām vietējos uzņēmumus. «Jā, arī mēs izjūtam darbaroku trūkumu savā uzņēmumā. Speciālistu šajā reģionā īsti nav. Es domāju, ka tas kaut kādā mērā ir arī paaudzes jautājums. Cilvēki mūsdienās nevēlas strādāt un veikt fiziski smagāku darbu. Lielākā daļa savu nākotni un izglītību saista ar dažādām ērtākām profesijām — ar darbu pie datora vai influencēšanu. Konkrēti mums aktuāli ir tas, ka trūkst metinātāju. Jārēķinās arī ar to, ka mēs esam tikai reģions, neatrodamies galvaspilsētā. Liela daļa jauniešu no reģioniem aiziet mācīties uz Rīgu un tur arī paliek,» teic uzņēmuma «Voka» direktors Kaspars Lubiņš.
Uzņēmuma pārstāvji atzīst, ka, lai arī darbaroku trūkst, uzņēmumi tāpat turpina darboties. «Bet par attīstību un jaudas palielināšanu ir grūti domāt, ņemot vērā, ka nav speciālistu. Cilvēki ar pieredzi bez darba nekur apkārt nestaigā, jo pieredzējuši speciālisti un darbinieki, kuri savā karjerā ir redzējuši un iemācījušies daudz, ir ļoti pieprasīti, un viņi noteikti arī paši apzinās savu vērtību. Šādi darbinieki darbu var atrast diezgan elementāri, ja vien paši ir gatavi strādāt. Es teiktu, ka vairāk darba meklējumos ir jaunie un nepieredzējušie. Protams, ir arī izņēmumi — pieredzējuši cilvēki, kas vienkārši nevēlas strādāt,» saka Kaspars Lubiņš un piebilst, ka arī darba devējam ir liela loma, tāpēc viņi dara visu iespējamo, lai darbinieks uzņēmumā justos labi.
Amati ar specifiskām zināšanām
Darbinieku trūkumu izjūt arī uzņēmums «AE Lux», kas nodarbojas ar drošības sistēmu uzstādīšanas un uzturēšanas pakalpojumiem. «Mūsu darba specifikā pieņemt kuru katru cilvēku un nodarbināt īsti nevar. Ir vajadzīgas specifiskas zināšanas, tāpēc tādus speciālistus mēs nekur nevaram dabūt. Ir cilvēki, kurus paši mēģinām pielāgot darba specifikai, diemžēl viņi pēc kāda laika saprot, ka nav gatavi tādam darbam. Bet tas jau nav tikai mums, visā Latvijā trūkst elektromontieru,» stāsta «AE Lux» valdes loceklis Edgars Lūks.
Līdzīgi kā uzņēmums «Voka», arī «AE Lux» pārstāvji izjūt darbaroku deficīta ietekmi: «Esošie darbinieki uzņemas pārāk lielu slogu, lai varētu pakalpojumu sniegt ar tādu kvalitāti, kā mēs to esam pieraduši darīt. Līdz ar to esam spiesti mazliet vairāk pastrādāt un meklēt dažādus risinājumus, lai mēs varētu strādāt kvalitatīvāk. Iepērkam modernas tehnoloģijas, lai samazinātu darba laiku uz kādu noteiktu procedūru, tajā pašā laikā saglabājot kvalitāti un produktivitāti. Mēs ieguldām darbarīkos un sistēmās, lai darbu padarītu ātrāk un efektīvāk.»
Uzņēmēji atzīst, ka darbinieku trūkums ir problēma visās sfērās. «Es domāju, ka tas ļoti skaidri parāda to, ka procentuāli daudz cilvēku ir izbraukuši, meklējot labākus dzīves apstākļus un darba vietas… Lai gan es šobrīd neredzu iemeslu, kādēļ braukt prom, jo, manuprāt, arī šeit ir diezgan konkurētspējīgas algas, bet tāda ir šī situācija. Situāciju ietekmē arī demogrāfija un, tā saucamā millenium paaudze, no kuras, ne visi, bet vairums gan negrib neko darīt,» tā E. Lūks.
Nokomplektēta komanda
Taču ir arī labie piemēri, kur darba kolektīvs ir pilnā sastāvā un darbinieku iztrūkums ir bijis īslaicīgi. «Mēs esam mazs uzņēmums ar mazu kolektīvu, tādēļ darbinieku aizstāšana mums ir sarežģīta. Par laimi, mūsu mazais kolektīvs ir ļoti pretimnākošs — slimības vai darbinieku trūkuma gadījumā cits kolēģis izpalīdz un aizstāj otru. Ja vairāki darbinieki ir saslimuši (kas gan gadījies tikai reizi teju 20 gadu laikā), bijām spiesti kafejnīcu uz nepilnu nedēļu slēgt,» dalās uzņēmuma SIA «Cerība ZR» kafejnīcas «Galdiņ, klājies!» pārstāve Rita Rozentāle.
Arī ēdināšanas nozarē labus darbiniekus atrast ir grūti. «Cilvēki nelabprāt grib strādāt vai grib maz stādāt, bet daudz saņemt. Zinu, ka šī problēma ir ļoti aktuāla gan mūsu jomas iestādēs, gan citur. Labs, spējīgs un apzinīgs darbinieks ir reti sastopams. Protams, patīkami, ka arvien biežāk darbam piesakās tieši jaunieši, taču diemžēl daudzi no viņiem pret darbu neattiecas nopietni, nav punktuāli un ieinteresēti… Tādā ziņā darbinieks gados, ar darba pieredzi un rūdījumu tomēr darbu uztver atbildīgāk,» bilst R. Rozentāle.
Katram uzņēmumam ir savs risinājums, kā kvalitatīvi sniegt pakalpojumus sabiedrībai laikā, kad ir nepietiekami daudz darbaroku, taču tas nenozīmē, ka arī pašiem speciālistiem nav jāspēj sevi parādīt no labākās puses. Iespējas un labas darbavietas ir arī reģionos.
#sif_maf2024
