Intas Metuzāles mūža ieguldījums ir nenovērtējams, viņa ilgus gadus pašaizliedzīgi rūpējusies par Talsu parkiem, akmensdārziem un skvēriem. Šobrīd Talsu novada fonds (TNF) vāc līdzekļus, lai grāmatas formātā varētu saglabāt Intas Metuzāles mūža darbu — ar roku rakstīto manuskriptu 10 sējumos, kas atrodas Talsu Galvenās bibliotēkas Novadpētniecības lasītavā.
Ideja par grāmatas izdošanu radusies aktīviem Talsu novada iedzīvotājiem, un TNF labprāt iesaistījies idejas īstenošanā. Pati daiļdārzniece atzīst, viņa piedāvājumam piekritusi, jo pati to vairs nevarētu izdarīt, un līdzcilvēku iesaistīšanās viņai nozīmē ļoti daudz. Lai gan līdzekļi vēl tikai tiek vākti, nelieli grāmatas izdošanas priekšdarbi — manuskripta pārrakstīšana — jau sākusies. Inta Metuzāle izsaka prieku par iedzīvotāju iniciatīvu: «Mani tas iepriecina, viņi to izdarīs perfekti, tas būs skaisti un darbs tiks izlabots. Es esmu ar mieru, lai dara, lai izrediģē kārtīgi, tad būs visam kaut kāda vērtība. Pašlaik tur tik tādas piezīmes vien faktiski ir.»
Atmiņas par kombināta laikiem
Metuzāles kundzes sarakstītajā manuskriptā ir apkopots ļoti daudz materiālu no laika, kad viņa aktīvi strādāja. «Komunālo uzņēmumu kombināts, kur es strādāju, bieži vien revidēja savu arhīvu un meta nevajadzīgo ārā, bet es pievācu visus tos apstādījumu projektus, tā man sakrājās tādas lietas, ko vienkārši žēl bija mest projām. Es sāku pierakstīt savas izjūtas, savus piedzīvojumus, darbabiedri man pastāstīja savas atmiņas par kombināta laikiem, es savācu visu, ko varēju, par iepriekšējiem dārzniekiem. Tā izveidojās stāsts par apstādījumiem, kas ir iekārtoti manā laikā un pirms tam, un kā ir veidojušies pilsētas apstādījumi.»
Grāmatā «Daiļdārznieces memuāri» tiks apkopoti materiāli, kas savākti visā apstādījumu dārznieces darba mūžā, viņa dalās atmiņās: «Man tā viegli bija, kad es atnācu mājās, pārdomāju visu un man gribējās pierakstīt. Tas man noņēma to spriedzi, kas darbā sakrājās, tā es pierakstīju un pierakstīju…»
«Tā man bija kā tāda misija»
I. Metuzāle stāsta, ka memuāros apkopojusi, kādi koki atrodami katrā parkā, visos apstādījumos: «Viss ir atzīmēts, ko es esmu klāt pienesusi kā savējos, jo katrā parkā es centos kaut ko ielikt arī no sevis, lai būtu parks interesantāks. Vecos laikos tos stādus, tās šķirnes un sugas jau nebija tik viegli dabūt. Bet man bija iespēja, es varēju papildināt un arī centos katrā vietā kaut ko atstāt.» Ļoti daudzus savas darba dzīves gadus pavadījusi Pilsētas dārza labiekārtošanā, Metuzāles kundze atceras: «Ķēniņkalnā mums vajadzēja taisīt celiņus un atjaunot, tur bija galīga postaža. Daudzi no mūsu kolektīva esam strādājuši vaiga sviedros, kamēr kaut cik dabūjām kārtībā. Toreiz darbs sākās ar «Koklētāju» un to Pilsētas dārza pusi saposām, tad man likās, ka viegli es tikšu tikpat labi galā arī ar otru pusi, kas vēl nebija sakārtota.» Tomēr finansiālā atbalsta trūkuma dēļ daiļdārzniecei ar Pilsētas dārza otras puses sakopšanu nācies ļoti grūti mocīties, bet pamest darbu līdz galam neizdarītu viņa arī nav spējusi. «Tā man bija kā tāda misija,» teic daiļdārzniece.
Vieni no I. Metuzāles mīļākajiem kokiem ir dižskābarži: «Man ir daudzi mīļi koki, piemēram, pie ģimnāzijas, kur ir tāda dižskābaržu birzīte, ko esmu iestādījusi. Laikam ap 17 dižskābaržu tur ir, tā man ir ļoti mīļa vieta. Man par to ir ļoti liels prieks, ka es varēju tās šķirnes atrast un tur iestādīt tik daudz.»
Nākamgad cienījamajai kundzei gaidāma apaļa jubileja — 90 — , un viņa atzīst: «Tas ir pietiekošs vecums, man ir vairāk jāpieturas pie gultas. Es vairs neko nevaru darīt, bet es tikai domāju. Es domāju, atceros visu, kas bija iepriekš manā mūžā, kādus apstādījumus domās pārstaigāju, ko es tur iestādīju, ko es darīju, ka man bija ļoti labs kolektīvs, kas man palīdzēja. Pateicoties savam kolektīvam, es tikai varēju kaut ko izdarīt, jo viens pats nav darītājs, tas ir par maz. Un kolektīvs bija brīnišķīgs, mēs varējām ļoti labi sastrādāties un daudz ko izdarīt.» Kundzes veselības stāvoklis apgrūtina ikdienas aktivitāšu veikšanu, tāpēc viņa ļoti novērtē savu tuvinieku palīdzību ikdienā: «Paldies, ka viņi man tādi ir!»
Līdz šim ziedojumos izdevies savākt 787,43 eiro, un ikviens, kas vēlas palīdzēt tapt grāmatai, var veikt ziedojumu skaidrā naudā ziedojumu kastītē Talsu Galvenajā bibliotēkā vai ar pārskaitījumu:
Nodibinājums
«Talsu novada fonds»
Swedbank LV51HABA0551004740459
SEB banka LV87UNLA0050017096893
Citadele banka LV49PARX0006168200011
Maksājuma mērķis:
Ziedojums Intas Metuzāles grāmatas izdošanai
/Foto: Dainis Kārkluvalks. 2015. gads/
