Mūsdienās cilvēki arvien vairāk domā par savu fizisko un mentālo veselību, nereti izvēloties doties uz nodarbībām, kurās iesaistīti dzīvnieki. Šobrīd populāra ir kucēnu joga, kanisterapija, kā arī vingrošana ar vienu no graciozākajiem dzīvniekiem — zirgu.
«Kad uz nodarbībām pieteicās bērni, kas jaunāki par septiņiem gadiem, kaut kā dabiski sāku veidot nodarbības, kas ir vērstas uz attīstību, iedrošināšanu, lai bērns justos brīvi,» stāsta jātnieku kluba «Potenciāls» valdes priekšsēdētāja, trenere, sporta pedagoģe un rekreācijas speciāliste Ieva Prūse.
«Bērnam nav tikai jāiekrampējas zirgā, bet viņš var atlaist rokas, veikt pagriezienus. Kad notiek vingrošana ar zirgu, mēs neliekam seglus, bet izmantojam vingrošanas rokturus, kas dod lielāku iespēju dzīvnieku un viņa kustību izjust, kā arī saņemt siltumu no zirga, īpaši ziemas laikā.»
Vingrošanu uz zirga var sākt jebkurā vecuma posmā, ja vien bērns pats tam ir gatavs. «Klasiski treniņi ar zirgu sākas no septiņu gadu vecuma,» skaidro I. Prūse. «Līdz tam vairāk ir vingrošanas nodarbības, bet bērni tāpat mācās turēt rokās pavadas, stūrēt zirgu. Vecāki ir vaicājuši, vai pieņemam trīsgadniekus. Es, protams, neatsaku, sarunājam, ka viņi atbrauks, pamēģinās, bet mēs neviens bērna vietā nevaram pateikt, vai viņš baidīsies vai nē. Ir bijis visādi — citreiz bērnu atved un nesanāk, bet ir arī gadījumi, kad bērnam ļoti patīk un baiļu nav. Tas ir ļoti individuāli.»
Jābūt pārliecinātam par savu veselības stāvokli
«Protams, ja ir kāda veselības problēma, tad noteikti ir jābūt ārsta atļaujai nodarbībām ar zirgu,» teic I. Prūse. «Es neuzņemos pieņemt lēmumu par to, vai bērns drīkst vai nedrīkst kāpt zirga mugurā. Jāpiebilst, ka arī jātnieki, kas regulāri šeit trenējas, nes ārsta zīmi, ka ir fiziski vesels un drīkst nodarboties ar jāšanu, jo tas ir specifisks sporta veids, kur piedalās viss ķermenis, ir rotāciju kustības un pilna dinamika. No malas varbūt izskatās, ka jātnieks tikai sēž zirga mugurā, bet patiesībā situācijās, kad zirgs uztaisa kādu negaidītu kustību, ir jābūt labi sagatavotam, jāprot sevi savākt, lai kontrolētu zirgu.»
Pirmajās nodarbībās bērni nav pārliecināti par savām spējām un baidās atlaist rokas, lai izpildītu vingrinājumus. «Es ļoti skatos līdzi, un mums arī vienmēr ir noruna, ka ātrāk rokas vaļā neviens nelaiž, kamēr neesmu pateikusi, ka to drīkst darīt,» teic trenere. «Lai nav tā, ka bērns sēž nestabili ar ķermeni un vicinās ar rokām. Es novēroju, cik līdzsvaroti bērns sēž un vai viņš ir gatavs vingrošanai. Sākumā veicam vingrinājumus, kuros jāatlaiž viena roka, un tad pakāpeniski pieliekam arvien grūtākas kustības. Sākumā arī ir labāk, ja zirgs stāv un pēc tam tikai liekam klāt vingrinājumus soļos.
Vairāk trenējam ķermeņa augšdaļu — izpildām dažādus roku vingrinājumus, lai arī plecu josla kustas, tāpat nodarbinām vidukli ar pagriezieniem, noliecieniem. Savukārt ar kājām sanāk turēties pie zirga, kas ir kā spēka un izturības treniņš. Šāda veida vingrošana trenē arī koordināciju — palīdz saprast, kura ir labā roka, nolikt to pie kreisās kājas. Papildus lieku arī apgriezties ar skatu uz sāniem, uz aizmuguri, kā arī veikt pilnus apgriezienus. Sanāk vingrinājumi visam ķermenim.»
Sadarbības, reakcijas un analītikas treniņš
Ieva Prūse atzīst, ka vingrošana ar zirgu ir profilaktiska fiziska aktivitāte svaigā gaisā, kas uzlabo pašsajūtu, sniedz gandarījumu un jaunas prasmes: «Galvenais jau, ka bērni veido sadarbību ar dzīvnieku. Zirgs ir dzīva būtne, tas nav kā izbraukt ar riteni. Jebkurš dzīvnieks jārespektē — arī zirgs, jo tas ir mūsu galvenais partneris nodarbībā. Bērniem jāmācās veidot saprātīgu komunikāciju ar dzīvu būtni, kas patiesībā ir izaicinoši, jo bērni visbiežāk ir mazrunīgi. Pieaugušie brīvāk atrod, ko ar zirgu pārrunāt. Ar zirgu nevajag ļoti daudz runāt, bet vismaz, pie viņa pieejot, sasveicināties vai paslavēt. Zirgs cilvēkus atceras pēc balss, tāpēc kaut minimāla runāšana ir ļoti nozīmīga. Ir labi arī apvienot darbības ar vārdiem, dzīvniekam paskaidrot visu, ko jātnieks vēlas darīt. Zirgi visu saprot. Tāpat jātniekam jāmāk vērot un analizēt apkārtni. Zirgi ir lieli, bet ļoti bailīgi dzīvnieki. Tādēļ arī reakcija ir jātrenē. Neprognozējamās situācijās ir jāspēj zirgu savaldīt ļoti ātri. Tāpat reakciju trenējam uzdevumos, bet tas vairāk ir klasiskajā jāšanā pāri šķēršļiem, kur ir ātri jāreaģē. Milzīgs pluss noteikti ir tas, ka bērni visu gadu nodarbībās ir ārā, svaigā gaisā, viņi redz arī, kā mainās daba, gadalaiki.»
MAF Mediju atbalsta fonda ieguldījums no
Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par projekta Veselība tuvplānā
(Nr. 2025 LV/RMA/1.6.4./004/L3) saturu
atbild SIA «SILK MILK Media».
#SIF_MAF2025
