Maijs tradicionāli ir kā otrs gaidītākais notikums makšķernieku kalendārā. No 1. maija sākušās spiningotāju mazās svinības. Uz šī raksta iznākšanas brīža noņemt skaidu jau būs devusies ievērojama daļa makšķernieku, piepildot Usmas, Sasmakas, Gulbju un citu ezeru un upju krastus ar lielākām vai mazākām domubiedru grupām.
Mēdz teikt — kārtīgu makšķernieku neapturēs pat tāds sīkums kā ūdenstilpes neesamība. Tikai copmaņi ir spējīgi celties nakts melnumā, lai dotos pārsimts kilometru pēc kārotās butes. Tikai viņi, spītējot spalgam austrenim, nosēdēs visu dienu uz ledus, kas nav pat vēl lāgā uzsalis. Un tikai viņu noķertā loma garums ir tieši proporcionāls katra indivīda roku garumam.
Pašreiz pilnā sparā joprojām rit arī vimbu laiks, kad šo sudrabaino skaistuli dodas iegūt gandrīz jebkurš sevi cienošs makšķernieks. Pēc zemledus sezonas tās ir īsts dvēseles veldzējums tiem, kas noilgojušies beidzot iemest savu makšķeri brīvos ūdeņos. Līdz ar saullēktu izjust dabas pamošanos un šīs laimības piepildītiem atgriezties pie sev tuvajiem.
Pareizs aprīkojums — daļa no veiksmes!
Bet makšķerējot ar emocijām vien nepietiks, vajadzīgs arī aprīkojums. Pie tam — pareizs aprīkojums, lai jūsu cēli iecerētā nodarbe neizvērstos bezjēdzīgā laika nosišanā. Šajā gadījumā jums ir divi varianti — visu vajadzīgo apzināt pie kāda pieredzējušāka kolēģa vai savu bēdu uzticēt zinošiem veikalniekiem. SIA «Ieroči» veikala vadītājs Talsos Rihards Ozols «Talsu Vēstīm» pastāstīja, ka makšķerniekus varētu iedalīt divās daļās. Vieni aprīļa otrajā pusē izteikti gatavojas tieši spiningošanas sezonai, un aktīvi iepērk tieši šim veidam visu nepieciešamo. Tiek iegādātas jaunas spoles, jauni kāti, makšķerauklas un papildināti mānekļu krājumi. Savukārt otri ir tie, kuri makšķerē cauru gadu.
Pašreiz vēl ir aktīva vimbu cope, un līdaku spiningošanai viņi pieskaņosies pakāpeniski.
Piemēram, daļa makšķernieku, kuriem tuvumā atrodas Engures ezers, savu spiningošanas sezonu tradicionāli atklās tikai otrajā jūnija sestdienā. Mūsu saruna noris veikala telpās, un kāds makšķernieks, neviļus kļūdams par tās liecinieku, steidz pavēstīt, ka atklāšanai viss jau sen esot sapirkts. Bet, johaidī, izrādās zābaks esot caurs, tāpēc steigšus jāpērk jauns pāris.
Uz jautājumu, vai cilvēku pirktspēja ir samazinājusies, Rihards atzīst, ka tā gluži nevarētu teikt. «Makšķerēšana ir hobijs, un, ja tu sāksi taupīt uz hobija rēķina, tas nozīmē, ka tu taupi uz sava rēķina. Pie tam mūsu veikalā precēm nevienā sortimentā nav tik izteikta cenu kāpuma, lai mēs varētu runāt par būtisku sadārdzināšanos. Piemēram, plēsējiem paredzētās pavadas sadārdzinājās tikai par vidēji desmit centiem gabalā. Tā kā nav tie cenu kāpumi tik lieli, lai būtiski iespaidotu šo hobiju. Bet, protams, ir makšķernieki, kuri mēģinās ietaupīt un iegādāsies pašas lētākās preces. Taču ir arī tādi, kuri pērk pašu labāko aprīkojumu un nepievērš lielu uzmanību cenām,» stāsta R. Ozols.
Mode, tendences un pieprasītākās preces
Visā pasaulē makšķerēšanas sports un atpūta pie dabas tiek uzskatīti par nozīmīgu tirdzniecības un pārdošanas jomu. Miljoniem eiro vērtais tirgus katru gadu piesaista jaunus un notur esošos klientus. Rihards atzīst, ka tāda izteikta sekošana līdzi modei reģionālajos veikalos nav manīta. Par jaunumiem vairāk interesējas Rīgas filiāles veikalā. Piemēram, cilvēks pamana internetā kādu sev interesējošu lietu un dodas noskaidrot, vai iespējams to iegādāties. Savukārt mazpilsētās makšķernieki ir vairāk konservatīvi un cenšas makšķerēt ar pārbaudītām un pierastām metodēm un aprīkojumu.
Interesējoties, ko tad parasti pērk visbiežāk, biju iedomājies, ka tie noteikti būs dažāda veida mānekļi, vai kaut makšķerauklas. Izrādās, nē. Top prece esot dzīvās ēsmas! Mušu kāpuri, pinkas, motilis un pat sliekas. Ne visiem ir laiks un vēlēšanās rakņāties zemē. Ērtāk ir nopirkt gatavu, iesaiņotu ēsmu, tā teikt — pa ceļam uz copi, un netērēt lieki laiku.
Vietējais makšķernieks ir zinošs
Copmaņu zināšanu līmenis ir dažāds. Liela daļa makšķernieku, kuri iegriežas veikalā, labi apzinās savas prasmes un, ja ko jautās, tad tikai to, kurā plauktā atrodas vajadzīgais. Tie ir cilvēki, kuri izkopuši savu aizraušanos un ir gatavi pamācīt pat citus. Ir arī vecāka gadagājuma makšķernieki, kuri visu mūžu nemainīgi piekopuši vienu un to pašu makšķerēšanas stilu. Visu mūžu nomētājuši šūpiņu ar Ņevas spoli, bet pēkšņi izrāda interesi par, piemēram, džigošanu. Jo, lūk, Mērsraga kanālā uz dropšot ķeroties smuki asari. Šādos gadījumos veikals vienmēr palīdz un piemeklē visu nepieciešamo. Bet pats labākais esot tas, ka šādā veidā notiekot informācijas un pieredzes apmaiņa makšķernieku starpā. Tāpat veikalnieki mācās arī no pircējiem. Piemēram, pašreiz mūsu reģionā ir liela interese par method feeder makšķerēšanas tehniku, kurā ir daudz dažādu sīku nianšu. Un tieši šīs smalkās nianses mums daudz pastāsta veikala klientu.
«Pēc manām domām, līdaka Latvijā ir pati svarīgākā zivs.
J. Bārtulis.
Viņa pelnījusi vislielāko cieņu.»
Līdakas jāciena visvairāk!
Gan mūsu pilsētā, gan sporta makšķernieku vidū labi zināmais makšķernieks Juris Bārtulis labprāt dalījās ar savu skatījumu uz gaidāmo spiningošanas atklāšanu un atklāja līdz šim man nezināmo. Biju iedomājies, ka noķerto līdaku svēršana ir kā veiksmes atskaites sastāvdaļa. Izrādās tas sen vairs nav modē, jo līdakas ir jāmēra garumā. Juris var palepoties ar vairākām zaļsvārcēm virs metra. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu, pateikšu, ka Juris savus lomus pēc noķeršanas parasti atlaiž atpakaļ un tikai retu reizi kādu līdaku paturot. «Latvijā ir uz pirkstiem skaitāmi ezeri, kur lielās līdakas būtu pietiekamā daudzumā. Piemēram, Talsu novada ezeros līdaku katastrofāli trūkst. Makšķerniekiem ir liela interese ķert tieši plēsējus. Balto zivju attiecīgi kļūst vairāk, un ezers pakāpeniski iet bojā. Tas nozīmē, ka lielāka uzmanību būtu jāpievērš ezeru pareizai apsaimniekošanai tieši no valsts un pašvaldību puses, to monitoringam, un vairāk jāinformē sabiedrība. Pēc manām domām, līdaka Latvijā ir pati svarīgākā zivs. Viņa pelnījusi vislielāko cieņu,» saka J. Bārtulis.
Juris kā labu piemēru var minēt Sasmakas ezeru, kur pašvaldība ieguldījusi lielu darbu ezera labiekārtošanā. Ir sakopta ezeram piegulošā teritorija un iespējams ūdenī nolaist laivu. Tūlīt gan smaidot piebilst, ka tik laba laivu ielaišanas vieta kā Ventspilī, citur Latvijā vēl pagaidām nav redzēta.
Makšķerēšanas kultūra, disciplīna un filozofija
Daudzus gadus aktīvi atrodoties sporta makšķernieku vidē, Jurim šķiet pašsaprotami atlaist lielās mammas, tā saglabājot populācijas blīvumu un ilgspējību. Ja jau tik ļoti gribas paturēt lomā līdaku, tad lūdzu — paturam, piemēram, līdakas garumā no 50 līdz 70 centimetriem. Ar to pilnīgi pietiekot, lai pabarotu ģimeni. Viņa draugu lokā nu jau tikai retais patur zivis. Ja makšķerniekam ir doma piedalīties kādās valsts mēroga sacensībās, tad reputācijas jautājumam esot svarīga loma. Nekorekti makšķerējot vai kā citādi krāpjoties, var nākties pazaudēt sportista licenci. Tas nozīmē, ka uz visiem laikiem tiks liegta dalība sacensībās, kuras organizē Latvijas Makšķerēšanas sporta federācija.
Vaicāts, ko viņam nozīmē 1. maija sezonas atklāšana, Juris ar jautru, bet nelokāmu apņēmību atbild konkrēti: «Šajā datumā man nezvaniet un nemeklējiet! Būšu ezerā. Gulbju ezerā. Tie man un maniem domubiedriem ir svētki. Tā ir mana meditācija un brīvības izjūta. Makšķerējot es esmu es.»
Nobeidzot šo bezgalīgo makšķerēšanas tēmu, gribas nedaudz pārfrāzēt slaveno sengrieķu zinātnieku Arhimēdu — dodiet man atbalstu, un es tur nolikšu savu makšķeri! Ne asakas.
