Ledus uz ietvēm nebūt nav obligāts, lai paslīdētu un kristu. Arī slapjums un aizvien nesavāktās koku lapas veido slidenu virsmu. Turklāt garas diennakts stundas ir tumšs. Jāuzmanās visiem, bet, jo īpaši, cilvēkiem gados. Tiesa, ir profilaktiskas darbības, kas var palīdzēt sevi pasargāt no kritiena. Tās sīkāk paskaidro Veselības centru apvienības (VCA) Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas dienesta vadītāja Guna Vītoliņa un «Mēness aptiekas» sertificētā farmaceite Juta Namsone.
Kāpēc krītam?
Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Guna Vītoliņa skaidro, ka riski ir divējādi – tie, kas saistīti ar cilvēku, un ārējie riska faktori, piemēram, nelabvēlīgi laikapstākļi, slikts ietvju stāvoklis, vājš vai neesošs apgaismojums. Ārste skaidro, ka pirmie – ar cilvēku saistītie riski – iedalāmi iekšķīgajos un medicīniskajos. Iekšķīgais risks ir, piemēram, ar vecumu saistītās kaulu blīvuma izmaiņas (osteoporoze), līdzsvara, stājas un gaitas problēmas, redzes un dzirdes traucējumi, jušanas izmaiņas kājās.
«Cilvēki gados nereti pārvietojas, tipinot maziem solīšiem, taču galva bieži vien iet pa priekšu, augums ir saliecies un tā izveidojas krišanas poza,» saka ārste.
Turpinot skaidrot riska faktorus, ārste uzsver medicīniskos kritiena riskus, kas saistāmi ar cilvēka veselības stāvokli, piemēram, dažādām gūžas, pēdas deformācijām, artrītu, neiroloģiskām slimībām – Parkinsona slimību, insultu, multiplo sklerozi. Risku palielina arī sarkopēnija – progresējošs skeleta muskuļu masas, spēka un fiziskās veiktspējas zudums. Tā pat uzmanība jāpievērš arī acu veselībai – katarakta, glaukoma – tās ir slimības, kas var būtiski pasliktināt redzi un, līdz ar to, gan spēju saskatīt šķēršļus, gan līdzsvara izjūtu. Svarīgs aspekts – mentālā veselība. Piemēram, trauksme un depresija mēdz veicināt gaitas izmaiņas, kas, iespējams, var palielināt krišanas risku.
Zāles un līdzsvars
Ārste norāda, ka lielāka daļa kritienu notiek tādēļ, ka summējas vairāki riska faktori, tā paaugstinot kritiena iespējamību. Sertificētā farmaceite Juta Namsone norāda uz šādām zāļu iespējamām blakusparādībām, kas ņemamas vērā, domājot par labu līdzsvaru: «Asinsspiedienu pazeminošie līdzekļi, (perindoprils, ramiprils, enalaprils) vai kalcija kanālu blokatori (nifedipīns, amlodipīns), var radīt galvassāpes, vieglu reiboni, vājumu un bezmiegu.
Diurētiķi jeb urīndzenošie preparāti (furosemīds, torasemīds, spironolaktons) var veicināt redzes miglošanos, reiboni, galvassāpes un muskuļu spazmas.
Antianginālie līdzekļi – zāles, ko lieto stenokardijas ārstēšanai (nitroglicerīns, izosorbīds) paplašina visas artērijas, tādēļ var izraisīt pēkšņu reiboni un galvassāpes, īpaši strauji mainot ķermeņa stāvokli.
Centrālo nervu sistēmu nomācoši medikamenti, piemēram, benzodiazepīni (diazepāms, bromazepāms, alprazolāms), kā arī antidepresanti, bieži izraisa miegainību dienā, reakcijas palēnināšanos, koordinācijas traucējumus.
Pie kritienu riska faktoriem pieskaitāmi arī antiepilepsijas līdzekļi (karbamazepīns, gabapentīns, valproiskābe, lamotrigīns), kas var izraisīt kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumus, reiboni, redzes dubultošanās epizodes, koncentrēšanās spēju pasliktināšanos vai miegainību.
Ja pēc zāļu lietošanas pastiprinās reibonis, nestabilitāte vai redzes traucējumi, noteikti jākonsultējas ar ārstu par devas maiņu vai alternatīvu terapiju.
Arī vairāki bezrecepšu medikamenti var radīt miegainību vai reiboņus, piemēram, pret aletrģijas līdzekļi jeb antihistamīni, kombinētie līdzekļi pret saaukstēšanos ar fenilefrīnu/fenilefedrīnu vai kofeīnu, pretsāpju līdzekļi ar kodeīnu. Dekongestanti, ko lieto pret aizliktu degunu, pārdozēšanas gadījumā var svārstīt asinsspiedienu.
Ginkgo biloba ekstrakts, ko lieto atmiņas un koncentrēšanās spēju uzlabošanai, dažkārt izraisa galvassāpes un vieglu reiboni.
Augu izcelsmes līdzekļi, kas nomierina – baldriāns, melisa, lavanda, pasiflora, asinszāle, kā arī melatonīns, lielās devās var pastiprināt miegainību un kustību koordinācijas traucējumus.»
Līdzsvara izjūtu var trenēt!
Vislabāk, ja līdzsvara un koordinācijas vingrojumus ierāda fizioterapeits un pārliecinās, ka turpmāk tos patstāvīgi un pareizi cilvēks pats var veikt mājās. Lieki teikt, ka īpaši noderīgi šie vingrojumi ir senioriem, turklāt tos var veikt arī sēžot uz krēsla. Tā pat būt noderīgi patrenēties pareizi krist, jo statistika liecina – pēc gūžas kakliņa lūzuma mirst katrs otrais pacients. Kā iemācīties krist?
Ārste skaidro: «Trenējieties krītot gultā vai izvilktā dīvānā! Nedaudz iešūpojoties, jākrīt ir uz priekšu ar izstieptām rokas, lai rokas saņem galveno triecienu.
Pat, ja šādi krītot dabā, tiks gūta rokas trauma, sekas jebkurā gadījumā nav tik bīstamas un nopietnas, kā krītot atpakaļ un savainojot galvu. Jāatceras, ka, krist uz sāniem arī nav labākais risinājums, jo pastāv gūžas kakliņa lūzuma risks. Tā pat jāņem vērā, ka liekais svars tikai šķietami veido amortizējošu slāni – traumas un bīstamus lūzumus vienlīdz bieži gūst gan slaidie, gan cilvēki ar lieko svaru, turklāt arī viņiem kauli mēdz būt trausli, bet lielās ķermeņa masas trieciens pret zemi – daudz spēcīgāks.»
/Arhīva foto/
