«Mazdruvās» Dundagā saimnieko Agrita Bokuma un Ēriks Zvejnieks, kuri jau gandrīz 20 gadus audzē un rūpējas par zirgiem. Kopš 2022. gada, pēc jāšanas manēžas būvniecības pabeigšanas, arī par to, lai brīvā laika aktivitātes pie zirgiem būtu iespējamas plašam cilvēku lokam.
Sākumā «Mazdruvās» bija tikai viens stallis ar piecām zirgu vietām. Laika gaitā, jūtot interesi no apkārtējiem cilvēkiem, saimniekiem radās motivācija, ka nepieciešams vairāk, tāpēc izbūvēja jaunu stalli ar astoņām vietām. 2022. gada izskaņā, gūstot finansējumu LEADER projektā, zirgu stallis «Mazdruvas» tika pie iespaidīga izmēra manēžas, kas tādā izmērā ir vienīgajiem Dundagas apkaimē.
«Zeme ziemā parasti nesasalst. Pa virsu uzsnieg sniegs, bet apakšā ir dubļi un slidens. Var teikt, ka mūsu apkārtnē un apstākļos visu ziemu ar zirgiem neko nevar darīt. Manēža sniedz mums pamatu, lai var kaut cik droši darboties, jo uz slidena pamata nevar ne rikšot, ne veikt apmācības, ne aktivitātes, jo tas ir bīstami. Sapratām, ka ir divi varianti: jābeidz aktīvi darboties un jāatstāj kāds zirgs savam priekam vai jāraksta projekts. Izdevās uzrakstīt, guvām piekrišanu un atbalstu no attiecīgām institūcijām, veicām būvniecību, lai varam turpināt darboties,» teic Agrita.
Zirgs — tā ir terapija
Šobrīd stallī ir deviņi zirgi. Vaicājot, vai «Mazdruvās» notiek tikai treniņi vai vēl arī kas cits, Agrita atzīst, ka sporta treniņi īsti nav tas iemesls, kāpēc viņi darbojas. «Sports — tas ir cits līmenis. Mēs to patiesībā nedarām tikai prieka dēļ. Zirgs — tā ir plaša mēroga terapija, tāpēc tas iemesls ir vairāk tāda kā saskarsme ar zirgu, vingrošana, attīstošās, relaksējošās nodarbības, mazliet arī izklaide. Pagājušajā gadā uz Ziemassvētkiem pie mums bija iespēja to visu darīt. Manēžā bija izrotātas eglītes, ģimenes varēja atbraukt un pavizināties uz zirga. Bieži organizējam ģimenes pasākumus.
2023. gada sākumā aizvadījām lielu pasākumu, kurā iepazīstinājām ar zirgiem. Tas izpelnījās lielu publikas piekrišanu, cilvēki stāvēja rindā, gaidot savu kārtu, lai kāptu zirgam mugurā. Pieredze bija laba, tomēr tik lielus pasākumus mēs vairāk nerīkojam, gluži otrādi, šajos nupat pavadītajos Ziemassvētkos cilvēki pulcējās pa ģimenēm un nelielos bariņos, lai nevienam nav jāstāv rindā pie zirga,» pastāsta Agrita.
Darbošanās ar zirgiem cilvēkus nomierina. Arī pavisam vienkārša nodarbe — kā zirga tīrīšana, aizkliedē domas un rūpes, jo nemanot visa uzmanība tiek veltīta kopšanas procesam. Tāpat, piemēram, bērni bieži vien sāk labāk runāt, emocionāli atveras. «Cilvēks, ar zirgiem darbojoties, iemācās sevi savākt, disciplinēt, valdīt pār savām emocijām, pār savu ķermeni. Lai zirgu vestu pie rokas un lai viņš ietu pie rokas, ir jāvalda pār savu ķermeni. Ir jāzina, kur es eju, ko es daru, kā es stāvu, kā es vedu. Darbs ar zirgu ir darbs arī ar sevi, sākot jau no pieiešanas — kā tu skaties, kā tu runā. Zirgs ir kā psihologs. Nodarbības ir attīstošas ļoti plašā spektrā. Tur es redzu svarīgāko lomu, kāpēc to darām,» pastāsta Agrita Bokuma.
«Esam tādi, kam sirsniņas deg»
«Mazdruvu» saimniece skaidro, ka šajā jomā ieguldīto nevar atpelnīt, bet tas ir sirdsdarbs. Latvijā ar zirgiem pamatā darbojas šīs nozares entuziasti un cilvēki, kam sirsniņas deg par to, lai dotu bērniem iespēju. «Tik, cik spējam, tik arī darām, jo šādā lietā viens nav darītājs!» Agrita novērojusi: «Interese ir lielāka, nekā mēs spējam to nodrošināt. Pasākumus cenšamies īstenot reizi mēnesī, lai vecākiem ar bērniem būtu iespēja atbraukt un pavizināties, iepazīties ar zirgiem, uzzināt kā tos kopj un baro, kā arī ar šādu pieredzi dalāmies. Dažreiz arī organizējam izglītojošus seminārus interešu grupām, sevišķi aktuāli būtu jauno zirgu īpašnieku izglītojoši pasākumi.
Ir mēneši, kad visi grib darboties reizē,
bet ir mēneši, kad kaut kādu apstākļu dēļ cilvēku nav. Zirgs nesaprot, kāpēc viņu pēkšņi pamet un kāpēc nekas nav jādara. Tas bojā viņa veselību, raksturu un uzliek atbildību uz mums kā saimniekiem, lai mēs zirgu tādos brīžos nodarbinām paši. Interesanti ir tas, ka zirgi izdeg gan no pārslodzes, gan no nekā nedarīšanas, tāpēc viss ir jāsabalansē». Vaicājot saimniecei par nākotnes mērķiem, viņa pārliecinoši bilst, ka svarīgākais būtu noturēties un visu iesākto turpināt, jo tikai solīti pa solītim var darbību paplašināt.
#sif_maf2024