Pagājušajā sestdienā jau pa gabalu varēja manīt rosību pie Rojas jūras zvejniecības muzeja, kur, kā katru gadu ap šo laiku, norisa mājražotāju un amatnieku Rudens tirgus. Savukārt, atverot muzeja durvis, jau vestibilā gaidīja krāsains pārsteigums — Valda Pūliņa tomātu izstāde.
180 šķirņu krāsainie bumbuļi bija ieradušies no Laucienes, pārsteidzot izstādes apmeklētājus ne tik vien ar savu krāsu un formu dažādību, bet arī interesantajiem šķirņu nosaukumiem: ’Oranžā pastaiga’, ’Bērnības garša’, ’Karaliskie pirksti’, ’Dumpīgais zvaigžņotais iznīcinātājs’, ’Saules aptumsums’, ’Kompānijas dvēsele’, ’Vērša ausis ar deguntiņu’, ’Lapsas deguns’…
«Es neizdomāju tos nosaukumus, tomāti nāk jau ar nosaukumiem, kurus to autori izdomājuši,»
smej Valdis Pūliņš, kad jautāju, kā top šķirņu nosaukumi. Viņš skaidro, ka neesot selekcionārs, bet kolekcionārs, tomēr atzīstas, ka pats jau gan arī esot selekcionējis vairākas šķirnes. ’Ierūsējusī dvēsele’ bijusi pati pirmā. Savs stāsts ir par ’Serafimu’. Bijis tāds seriāls par «Serafimu», kuru Valda mamma cītīgi skatījusies. Kā viņš ienācis istabā, tā mamma vērojusi šo seriālu. Tā arī tomāts ticis pie nosaukuma ’Serafima’.
«Bišķi pāri 700 šķirnēm,» teic Valdis Pūliņš, kad jautāju, cik šķirņu tomātu ir viņa kolekcijā. «Bet es visas nestādu, šogad ir apmēram 200 iestādīts. Pagājušogad bija daudz — 505,» atklāj kolekcionārs, kurš savus izaudzētos tomātus realizē sēklām. Arī visi Rojas muzeja izstādē redzamie aiziešot sēklām. «Man ir divi interneta veikali, un tad viens Igaunijas veikals grib pirkt no manis ļoti lielā daudzumā. Es nemaz nezinu, kā tikšu galā!» smejas Valdis Pūliņš, kurš sadarbojas ar tomātu audzētājiem no visas pasaules.
«Sākumā audzēju tirgum tomātus, tad sāku rakņāties internetā un ieraudzīju ļoti interesantas šķirnes,»
atklāj kolekcionārs, kurš tomātu sēklu kolekcionēšanai pievērsies 2011. gadā. Viņš atzīst, ka, lai arī tomāti aug siltumnīcā, arī tur laika apstākļi pamanoties ietekmēt dārzeņu ražu. «Tu salaisti, pēkšņi uznāk lietus, un tad ir baigais mitrums — vajag lielāku ventilāciju,» stāsta V. Pūliņš. Bet šogad par tomātu ražu sūdzēties nevarot, pietiekot pašam un radiem. «Es pats arī dažreiz pieļauju kļūdas,» viņš atzīstas, kad jautāju, kādas kļūdas visbiežāk gadās tomātu audzētājiem. «Zeme ļoti labi jāsagatavo iepriekš, tas ir galvenais. Dolomītu milti jāpievieno laikus — jau rudenī, lai nebūtu galotņu puves.»
Bet vai pašam tomātu audzētājam garšo tomāti un tie ikdienas ēdienkartē neapnīk? «Jā! Man garšo! Varu tos visu laiku ēst ar krējumu un sīpoliem. Ir tādi mīksti tomāti kā ’Alises sapnis’, tos tad pārgriežu un ēdu ar karoti. Varu arī ar cukuru ēst ’Alises sapni’, tad tie ir saldāki,» atklāj Valdis Pūliņš, kurš šādā Rudens tirdziņā ar tomātu izstādi piedaloties pirmoreiz.
