Turpina dzīvot Raita Rēriha ideja, ka pūtējiem nepieciešams pašiem savs festivāls. Lielākoties pūtēju orķestri ir daļa no citu pasākumu, piemēram, Dziesmu un deju svētku, festivālu un koncertu dalībniekiem, tāpēc ierobežotais programmu garums viņiem neļauj parādīt savu īsto jaudu un repertuāra dažādību. Jau otro reizi savu brīnišķīgo skanējumu Latvijas pūtēju orķestri parādīja Rojas brīvdabas estrādē.
«Varbūt ideja bija mana, bet es pie aizsācējiem gribētu minēt arī Rojas kultūras centra vadītāju Daci Broku, jo pats, pats pirmsākums bija kopā,» pēc koncerta atzina R. Rērihs. «Ziemeļkurzemes pusē pūtēju orķestru ir maz. Mums vajag tos popularizēt un aktivizēt. Protams, es šai idejai ticēju jau no paša sākuma — ja neticētu, ka turpināsies, tad nemaz nebūtu jēgas sākt. Tā mēs turpinām ideju, ka pūtēju orķestriem vismaz divas reizes starp Dziesmu un deju svētkiem ir jāsatiekas.»
«Dziesmu un deju svētki ir lieli svētki — tie jau ir darba augļi, bet, lai varētu uz to aiziet, mums ir jāstrādā un jāpriecājas par saviem sasniegumiem. Tā mēs motivējam cilvēkus un paši saprotam, kāpēc mēs to darām,» skaidro Latvijas Nacionālā kultūras centra Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulāne.
Koncerta mākslinieciskā vadītāja, Kurzemes novada pūtēju orķestru virsdiriģenta Gunta Kumačeva sarūpētajā svētku programmā izskanēs vairāki skaņdarbi, kuros liela nozīme ir jūras klātbūtnei. «Nereti tika pieminēts vējš, kāpas, jūra… Es domāju, ka tas uzrunāja ne tikai kurzemniekus. Varbūt pat vairāk tieši tos koncerta apmeklētājus, kuri ieradās no citām Latvijas vietām,» uzskata G. Kumačevs.
sif_maf2024
