Kad Ukrainā sākās karadarbība, arī mierīgajā Latvijā aicināja iedzīvotājus sakrāmēt somas ārkārtas situācijām. Veikalu plaukti un neskaitāmie jautājumi liecināja, ka iedzīvotājus tas patiešām satrauc. Šobrīd 72 stundu soma sakrāmēta vien retajam, taču zemessargi, kam somas ārkārtas gadījumiem ir gatavas, atzīst, ka tā nebūt nav vieglprātība — galvenais īstajā brīdī zināt, kam tajā jāatrodas.
Krīzes situācijā ikdienas dzīve kardināli mainās, jo var nebūt pieejami kritiskie pakalpojumi — elektrība, gāze, apkure, komunālie pakalpojumi, internets un mobilie sakari. Var nestrādāt veikali un benzīntanki, nedarboties bankomāti un maksājumu kartes. Varētu tikt apgrūtināta ārstniecības iestāžu un glābšanas dienestu darbība. Krīzes situācijā atbildīgie dienesti un bruņotie spēki īstenos apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus, tāpēc ikvienam jābūt spējīgam noturēties pirmās krīzes dienas — vismaz 72 stundas.
Somas saturs ik pa laikam jāpārskata
Kad Zemessardzes puiši ierodas uz interviju ar somu, kas sakrāmēta ārkārtas gadījumiem, skats ir negaidīti iespaidīgs. To noliekot uz galda, no smaguma tā šķiet pat mazliet noskan. Turklāt šī ir paredzēta nevis 72 stundām, bet īsākam periodam, tāpēc trim diennaktīm soma būtu vēl lielāka. Pārsiešanas materiāli, medikamenti, zobu birste, zobu pasta, tualetes papīrs, mitrās salvetes, apģērbs — vienu pēc otras zemessargs atklāj somas saturu.
«Piemēram, šādā vasaras laikā mums nav nepieciešams īpaši biezs apģērbs, bet, protams, ja būtu ziema, tad tās drēbes ir jāpārskata. Varbūt jāpārliek kaut kas attiecīgi gadalaikam, kādā jūs sagaidāt, ka kaut kas var notikt,»
saka seržants Mārtiņš Klapars no Zemessardzes 46. kājnieku bataljona. Viņa somā ir arī cepure, kas noder ne tikai ziemā, bet arī vēsās vasaras naktīs. Cimdi, kas noderēs ne tikai, lai sasildītos, bet arī, lai, piemēram, no ugunskura noņemtu karstu katliņu. Nedrīkst aizmirst arī par rezerves apakšveļu un zeķēm. Apģērbs somā jāieliek ūdens necaurlaidīgos maisos, lai nelabvēlīgos laikapstākļos tas nesamirkst. Un, vērojot, kā tiek krāmēta soma, var redzēt, ka vairākas lietas šādi tiek iepakotas maisos un pasargātas no ūdens un lietus. Tādos jāatrodas arī dokumentiem, bankas kartēm un nelielai naudas summai.
Somu nevar sakrāmēt ātri
Somu ārkārtas gadījumiem nevar sakrāmēt ļoti ātri, jo šeit acīmredzami jāpiedomā pie niansēm, sākot no maiņas apaviem, guļammaisa, paklājiņa biezumam gulēšanai. «Jo, ja būs plānie un ne pārāk izturīgie, tad tie ātri sadursies. Un arī, kas ir svarīgi, lai no zemes jūs nejustu aukstumu, kas nāk,» teic M. Klapars. Turklāt pirms likšanas somā guļammaisus un paklājiņus vajadzētu pārbaudīt dažādos laika apstākļos, lai saprastu, vai tie būs piemēroti pārnakšņošanai ārkārtas apstākļos ārpus mājas.
«Ir vairāki veidi, kā mēs dabūjam siltu ēdienu, — uzkarsējam ar gāzes baloniņu vai taisām ugunskuru. Tāpēc nepieciešamas spirta salvetes, sērkociņi, šķiltavas un krams, jo sērkociņi mēdz arī izmirkt vai šķiltavām beigties gāze. Bet ar kramu, protams, ir jāmāk rīkoties, taču ar to uguni varēs iegūt vienmēr,»
somas saturu rāda seržants Mārtiņš Klapars. Lai uzsildītu ēdienu vai ūdeni, jābūt metāla trauciņam. Nedrīkst aizmirst arī ēdampiederumus, lai vispār varētu paēst. Tāpat arī tādas nianses, kā papīrs trauku notīrīšanai vai roku noslaucīšanai, un zemessargs rāda multifunkcionālu instrumentu, kurā vienkopus ir nazis, knīpstangas, knaibles un citas funkcijas, kas noder gan pārtikas sagriešanai, gan konservu attaisīšanai, gan citiem nepieciešamiem gadījumiem. Tāpat viņa somā atrodams striķis, kas varot noderēt dažādās situācijās — kaut vai, lai vienkārši izžāvētu drēbes.
Ēdiena daudzums atkarīgs no ēstgribas
Somas saturā ir arī nelieli šūšanas piederumi apģērba salabošanai vai kaut vai skabargas izvilkšanai, savilcēji, lukturītis, pat svilpīte, ko izmantot brīžos, ja sanāk pazust no pārējiem. «Arī izolācijas lente, kas ir universāla lieta un var noderēt kaut vai, lai aizlīmētu caurumu guļammaisā, paklājiņā vai apģērbā,» stāsta M. Klapars.
«Noteikti līdzi jābūt arī atkritumu maisiem, jo katrs atkritums ir jāsavāc. Un tas var noderēt arī citiem gadījumiem, piemēram, lai no lietus paglābtu apģērbu.»
Viņš rāda arī lielāku plēves gabalu, kas var noderēt nojumes uztaisīšanai vai paklāšanai zem paklājiņa, ja jāguļ mitrākā vietā. Ja aukstāks laiks, tad līdzi var paņemt folija segu.
Kafija, tēja, rieksti, saldumi — līdzi var ņemt dažādas lietas, kas dod uzturvērtību un enerģiju. Turklāt ēdiens ir viena no svarīgākajām somas sastāvdaļām, un šādos krīzes brīžos visvieglāk ir izmantot konservus, jo tie aizņem maz vietas un satur pietiekami daudz kalorijas. Skaits, protams, atkarīgs no katra individuālās ēstgribas. Tāpat ļoti svarīgs ir ūdens, kas dienā nepieciešami trīs litri. «72 stundām jūs, protams, nepaņemsiet līdzi visu ūdeni. Tad vai nu jums ir ieplānotas vietas, kur ņemsiet ūdeni, vai arī jums ir kāds filtrējošais līdzeklis, kur jūs ūdeni varat filtrēt,» skaidro M. Klapars.
Katram ģimenes loceklim sava soma
To, ka daudziem 72 stundu somas nav sakrāmētas, Mārtiņš Klapars nesauc par bezatbildību. Jo tas nozīmē, ka cilvēki seko līdzi aktuālai situācijai un sapratuši, ka šobrīd nav bīstama situācija. «Ir jāpatur galvā, ka tas jebkurā brīdī var notikt, bet nav jāceļ panika. Protams, būtu vēlams, ka jums kaut kas tāds ir sagatavots vismaz vienai personai no ģimenes. Un jāpiedomā pie individuāla somas satura — bērnam jābūt savai pārtikai, saviem medikamentiem un apģērbam. Protams, neliksiet viņam somā nazi vai degļus, bet pamatlietām bērna somā jābūt,» saka seržants Mārtiņš Klapars.
«Protams, ja apdraudējums tuvosies, iedzīvotāji par to tiks laicīgi brīdināti un varēs rīkoties. Bet, lai nebūtu panikā jāskrien, šobrīd ir laiks sagatavoties un būt informētiem. Un somu tikai ik pa laikam papildināt, ja vēl kas svarīgs ienāk prātā. Ārkārtas situācijā teritorija jāpamet maksimāli ātri, jo laiks ir svarīgs.»
Uz jautājumu, cik šādas somas saturs izmaksā, zemessargs atzīst, ka tas jau ir atkarīgs no katra cilvēka prasībām — tā var izmaksāt ap simts eiro un pat sniegties pāri tūkstotim, ja kāds izvēlas savā somā likt profesionālu apģērbu un ekipējumu.
