A. Pelēča prēmija šogad tiek lībiešu krastam un mīlestības darbam

A. Pelēča prēmija šogad tiek lībiešu krastam un mīlestības darbam

No astoņām Aleksandra Pelēča prēmijai izvirzītajām grāmatām par labāko žūrija šogad atzinusi Renātes Blumbergas grāmatu «Lībiešu tautas nama vēsture». Pasniedzot viņai balvu, Talsu novada domes priekšsēdētāja to salīdzināja ar detektīvu, kas jālasa lēnām un pamatīgi, un secinājumi jāizdara katram pašam.

Talsu Galvenās bibliotēkas direktore Rita Alkšbirze atzīst, ka astoņas izvirzītās grāmatas žūrijas komisija šogad ļoti skrupulozi vērtēja. Tās bija ļoti dažādas, sākot no pasakām, dzīvesstāstiem līdz nopietnam pētnieciskajam darbam. «Bet, ņemot vērā to, ka pirmajai vietai punktu skaits bija stabili lielākais, tad es domāju, ka nebija grūti izvērtēt,» saka R. Alkšbirze. Balsu pārsvaru grāmatai «Lībiešu tautas nama vēsture» izdevās iegūt ar savākto un izpētīto faktu daudzumu.

Pati Renāte Blumberga domājusi, ka prēmija tiks Edmunda Krastiņa darbam «Krišjānis Valdemārs: dzīves hronika», tāpēc ziņa par balvas saņemšanu viņai bija negaidīta. «K. Valdemārs ir Talsu novada dižvīrs, un tā ir laba grāmata. Bet Lībiešu tautas nams ir margināls — krasta cilvēkiem tas ir nozīmīgs objekts, bet lielajam novadam un valstij tas ir nieks,» uzskata R. Blumberga. «Tāpēc, jā, es biju pārsteigta, bet arī priecīga.»

LU Lībiešu institūta vadošās pētnieces Renātes Blumbergas monogrāfija par ēkas vēsturi — no ieceres līdz atklāšanai — stāsta ne tikai par šo vietu, bet iezīmē arī laikmetu un izzūdošas tautas portretu. Pati autore piekrīt, ka varbūt grāmatu var salīdzināt ar «detektīvu», jo tajā ir dažādi pagriezieni — asi un ne tik asi —, mainās personāži, bet galvenie varoņi paliek. «Detektīvs varbūt ne tiešā nozīmē, jo līķa nav, slepkavību nav, bet tas ir tāds drīzāk piedzīvojumu romāns,» pēc balvas saņemšanas teic autore. Viņa atzīst, ka ne tikai lībiešus, bet arī cilvēkus, kuri piekrastē iegādājušies īpašumus, interesē šīs puses vēsture, bet

Renāte Blumberga priecātos, ja grāmata ieinteresētu arī tos, kas lībiešu krastu izvēlas kā vietu, kur doties pie jūras vai pastaigāt pa mežu.

Pēc A. Pelēča prēmijas saņemšanas sveicēji autorei vēlēja arī nākamo grāmatu. Jautāta, vai vēlējums varētu piepildīties, R. Blumberga saka: «Jā, noteikti. Jo rakstu rakstīšana, pētījumi, arī grāmatas — tā ir daļa no manas profesijas. Protams, mūsdienās zinātniekiem nav daudz laika rakstīt grāmatas, jo punktus vācam un atskaitāmies galvenokārt par rakstiem, bet grāmata ir tāda sirdslieta. Kam padodas tāds pamatīgāks, plašāks formāts, tas to arī dara. Tā kā noteikti, es domāju, ka vismaz viena grāmata vēl būs.»

Sīva cīņa izvērtās lasītāju balsojumā, kurā līdz pēdējai dienai par pirmo vietu cīnījās Sanitas Ziediņas «Pieneņpūka» un grāmata «Ar deju caur dzīvi», kuras autori ir Juris Šironovs, Guntis Balodis, un tā stāsta par Talsu tautas nama senioru deju kopas «Draudzība» vēsturi. A. Pelēča prēmijas pasniegšanas pasākumā intriga noslēdzās, un Simpātijas balva tika Sanitas Ziediņas un viņas īpašā zēna Artūra dzīvesstāstam. «Cilvēki, kuri balsoja par «Pieneņpūku», turpina to darbu, ko jau dara Artūrs, — sēt mīlestību. Un man ir milzīgs prieks par to,» saka autore.

1. aprīlī grāmatai apritēja gads, un pa šo laiku «Pieneņpūka» ir izlidinājusies ne tikai pa Latviju, bet arī pāri okeānam. Šobrīd tā ir iztulkota arī angļu valodā.

Kad pirms gada grāmatas drukāšana tipogrāfijā bija pabeigta, grāmatas galvenais varonis to juta. Uz jautājumu, vai arī A. Pelēča prēmijas pasniegšanā Artūrs juta, ka viņam veltītais darbs saņem īpašu atzinību, Sanita Ziediņa atbild apstiprinoši: «Visas lietas, kas saistītas ar grāmatu, es viņam stāstu. Arī balsojuma laikā es stāstīju, cik daudz cilvēku ir nobalsojuši. Viņš ar vārdiem neteica, bet es jutu viņā tādu saviļņojumu, viņam acis iemirdzējās, un šodien sajutu viņā tādu satraukumu, bet tajā pašā laikā gandarījumu. Jo tad, kad svinīgā daļa bija beigusies, viņš tā kā izpūta gaisu un nomierinājās. Es ticu, ka arī viņš ir iekšēji saviļņots un gandarīts.»

Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka pēc A. Pelēča prēmijas pasniegšanas, palielinās interese par balvai nominētajām grāmatām. Talsu Galvenās bibliotēkas direktore atzīst, ka tieši tāds ir arī konkursa mērķis — popularizēt novadam svarīgās grāmatas un palīdzēt tām tapt redzamākām.