Ķikana un Irbes upes grīvas slēgtas; apdraudētas vairākas putnu sugas

Ķikana un Irbes upes grīvas slēgtas; apdraudētas vairākas putnu sugas

Pēdējos gados piekrastes apmeklējumu skaits pieaudzis par vairākiem miljoniem, radot apdraudējumu mazaizsargātām putnu sugām — mazajiem zīriņiem un tārtiņiem —, kuri ligzdošanai izvēlas piekrasti. Lai mazinātu cilvēku un viņu mīluļu ietekmi uz šo putnu populāciju, no 1. aprīļa līdz 1. augustam apmeklētājiem būs slēgta Ķikana un Irbes upes grīva.

Šajā periodā cilvēki aicināti atpūtai un pastaigām pludmalē izvēlēties zonas un maršrutus, kas nešķērso minētās teritorijas, jo īpaši rūpējoties, lai arī līdzi paņemtie suņi nešķērsotu iežogotās teritorijas. Pilnībā slēgta ir 1,4 kilometru gara liedaga un kāpas strēle starp Irbes kreiso krastu un jūru.

Aicinām cilvēkus pastaigām izvēlēties pludmali uz dienvidrietumiem no Irbes grīvas.

«Šī teritorija jau dabiski ir strupceļš, jo Irbes upe bez laivas nav šķērsojama. Aicinām cilvēkus pastaigām izvēlēties pludmali uz dienvidrietumiem no Irbes grīvas. Arī Jūrtakas maršruts jau labu gabalu pirms Irbes grīvas met līkumu šai teritorijai, tāpēc Irbes grīvas slēgšana neradīs neērtības Jūrtakas maršruta gājējiem,» skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta Monitoringa un plānojuma nodaļas vadošā eksperte Sintija Martinsone. Savukārt Ķikana grīvā ir slēgts aptuveni 60  metru garš pludmales un kāpu posms, kas atrodas Slīteres Nacionālā parka dabas lieguma zonā. Sintija Martinsone skaidro, ka šajā posmā cilvēki var šķērsot ierobežoto teritoriju pa pašu jūras malu, neieejot un neuzturoties pludmales augstākajā daļā un kāpās. Kā arī ir iespējams norobežoto pludmales posmu šķērsot pa Ķikana labo krastu, caur mežu.

Smilšu tārtiņa mazuļi ir ligzdbēgļi — tie jau dažas stundas pēc izšķilšanās pamet ligzdu un seko saviem vecākiem. Mazie putnēni ir viegls medījums suņiem. /Foto: Sintija Martinsone/
Smilšu tārtiņš
no ziemošanas vietām Āfrikā vai Tuvajos Austrumos atgriežas aprīļa sākumā. Latvijā tas ligzdo galvenokārt tikai jūras piekrastē. Pēdējo gadu desmitu laikā šīs sugas izplatība un skaits Latvijā ir samazinājies un tā kļuvusi par kritiski apdraudētu sugu Latvijā. Šobrīd Latvijā ligzdo tikai 22 līdz 60 pāri. Smilšu tārtiņš ligzdu — vienkāršu bedrīti uz zemes — ierīko pludmales smiltīs vai starp oļiem. Smilšu tārtiņa mazuļi ir ligzdbēgļi. Lidspēju tie iegūst tikai trīs līdz četru nedēļu vecumā un šajā periodā ir pakļauti lielam bojāejas riskam.

Ierobežojumi laivotājus neietekmēs

Irbes upe ir populārs laivotāju maršruts, tomēr nav pamata bažām, ka ierobežojumi ietekmēs pārvietošanos ar laivām. «Laivotāji, tāpat kā līdz šim, var apmesties telšu vietā, kas atrodas Irbes labajā krastā. Taču laivotājiem ir aizliegts apstāties un izkāpt Irbes grīvas kreisajā krastā, kā arī peldus vai ar laivām no telšu apmetnes labajā krastā doties uz Irbes kreiso krastu,» saka S. Martinsone.

Putni cilvēkus uztver kā draudu

Dabas pārvaldes izplatītajā informācijā minēts, ka 2014. gadā Irbes grīva bija nozīmīga mazā zīriņa ligzdošanas vieta Latvijā un visā Eiropā, bet šobrīd tā vairs nav. Kādēļ tā? «Visticamākais iemesls mazo zīriņu ligzdošanas kolonijas izzušanai no Irbes grīvas ir antropogēnās slodzes pieaugums. Latvijā veikti pētījumi apliecina, ka pēdējos gados piekrastes apmeklējumu skaits ir pieaudzis par vairākiem miljoniem. Piemēram, 2015. gadā kopējais piekrastes apmeklējumu skaits Latvijā bija aptuveni pieci miljoni, taču jau 2019. gadā apmeklējumu skaits sasniedza astoņus miljonus,» pastāsta S. Martinsone.


Norobežojošās sētiņas un zīmes Irbes grīvā un Ķikana grīvā tika uzstādītas 30. martā. Ierobežojumi šajās vietās ir spēkā četrus mēnešus — no 1. aprīļa līdz 1. augustam. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve aicina cilvēkus nešķērsot un neieiet norobežotajās teritorijās, lai nodrošinātu netraucētus ligzdošanas apstākļus piekrastē ligzdojošajiem putniem — mazajam zīriņam, jūras zīriņam, upes tārtiņam, smilšu tārtiņam un citām sugām.

Upes tārtiņu skaits ir kritiski zems, tas kļuvis par gandrīz apdraudētu sugu Latvijā.
/Foto: Sintija Martinsone/
Upes tārtiņš
no ziemošanas vietām Dienvidāfrikā atgriežas aprīļa vidū. Latvijā tas ligzdo jūras piekrastē, kā arī upju un ezeru krastos, smilšainos karjeros un līdzīgās vietās. Pēdējo desmit gadu laikā to skaits samazinās un tas ir kļuvis par gandrīz apdraudētu sugu Latvijā. Upes tārtiņš ligzdo uz zemes — seklā, smiltīs izkašņātā bedrītē tas iedēj trīs līdz četras raibas olas. Arī upes tārtiņa mazuļi ir ligzdbēgļi.

«Šie putni ligzdas ierīko liedaga smiltīs, uz zemes. Bieži vien ligzdas un dējums tajās pilnībā saplūst ar apkārtējo vidi, tādēļ cilvēka acij paslīd garām nepamanīts. Taču putni cilvēku savā tuvumā uztver kā draudu. Tāpēc vietās, kur bieži uzturas cilvēki un suņu saimnieki ar mīluļiem, putni nespēj izperēt olas un izaudzināt mazuļus. Ar laiku putni pamet agrāk izvēlētās teritorijas, vairs nedēj olas un neaudzina mazuļus, kā rezultātā sarūk sugas populācija,» atklāj S. Martinsone. Visvairāk apdraudētā liedagā ligzdojošo putnu suga ir mazais zīriņš. Tomēr šajās pašās vietās ligzdo un mieru novērtē arī citi putni.


Pludmalē ligzdojošo putnu mazuļi ir ligzdbēgļi. Pēc izšķilšanās tie pamet ligzdu un seko saviem vecākiem, kas tos baro un pieskata. Putnu mazuļi šajā laikā nelido, tie veikli pārvietojas pa zemi, taču cilvēku radītā traucējuma dēļ var noklīst no saviem vecākiem, pat aiziet bojā, bet sunim bez pavadas tie kļūst par vieglu ēsmu.

sUpes grīvas slēgtas, lai atjaunotu kādreizējo mazo zīriņu populāciju Kurzemē.
/Foto: Normunds Zeidaks/
Mazais zīriņš
no ziemošanas vietām Āfrikā ierodas aprīļa beigās. Latvijā tas ligzdo jūras piekrastē un smilšainās lielāko upju salās. Šobrīd Latvijā vairs ligzdo tikai 70 līdz 100 mazo zīriņu pāri: tā ir kritiski apdraudēta suga Latvijā. Ligzdu mazais zīriņš ierīko liedaga augstākajā daļā. Tā ir sekla, smiltīs izkašņāta bedrīte, kurā tiek iedētas divas līdz četras raibas olas. Mazie zīriņi mēdz ligzdot kolonijās, daudz pāru ligzdo vienā nelielā teritorijā, tādējādi nodrošinot labāku ligzdu aizsardzību pret plēsējiem. Tie barojas galvenokārt ar sīkām zivtiņām.

Izvēlētas putniem pievilcīgas teritorijas

Novērots, ka tieši upju grīvu teritorijās zīriņi veido ligzdošanas kolonijas, kā arī turpat daudz labprātāk ligzdo upes un smilšu tārtiņi. Acīmredzot, upju grīvu teritorijas nodrošina putniem daudz labākus barošanās apstākļus un daudzveidīgāku vidi, salīdzinājumā ar citām piekrastes teritorijām, skaidro speciāliste.
Gan upes, gan smilšu tārtiņi jau ir atgriezušies Latvijā un sāk ieņemt savas ligzdošanas teritorijas. Žodziņu un zīmju uzstādīšanas laikā Irbes grīvā novērots upes tārtiņš, savukārt Ķikana grīvā uzturējās smilšu tārtiņš. Mazie zīriņi šogad vēl nav manīti Latvijā. Vidējais atgriešanās laiks mazajiem zīriņiem ir 28. aprīlis.