4. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Rīgas pilī notika augstāko valsts apbalvojumu — Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta — pasniegšanas svinīgā ceremonija.
Augstākos Latvijas valsts apbalvojumus saņēma cilvēki, kuru godprātīgais profesionālais un sabiedriskais darbs, aktīvā pilsoniskā stāja, pašaizliedzība un patriotisms stiprina Latviju un ir valsts augstākās atzinības vērts un godināms. Katrs atsevišķi un visi kopā viņi ir brīnišķīgs piemērs tam, ko nozīmē ne vien izcili un godprātīgi strādāt savā profesijā, bet arī citos iespējamos veidos veicināt kopējo labumu — demokrātiskas, tiesiskas, nacionālas un eiropeiskas Latvijas valsts izaugsmi un labklājību.
Viņu vidū — talsiniece Agnese Kviese, Ģimeņu un bērnu attīstības centra «Brīnumiņš» vadītāja, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku bocmane. Agnese Kviese Triju Zvaigžņu ordeni saņēma par ilggadēju pašaizliedzīgu darbu un ieguldījumu sociālās rehabilitācijas nodrošināšanā bērniem ar īpašām vajadzībām un atbalsta sniegšanā ģimenēm. Pēc apbalvojuma saņemšanas A. Kviese dalās pārdomās: «Šis apbalvojums ir nopelnīts par ieguldīto darbu daudzu gadu garumā, izveidojot un vadot mūsu mīļo «Brīnumiņu». Esmu ļoti pateicīga, jūtos pagodināta un priecīga! Pirmās sajūtas, uzzinot, ka esmu saņēmusi šo augsto novērtējumu, bija neaprakstāmi dažādas, — no asarām līdz priekam, no pieņemšanas līdz pateicībai, tverot katru emociju sevī. Izdzīvoju šo laiku, daloties priekā, ar saviem mīļajiem, draugiem, radiem, «Brīnumiņa» superkomandu, novadniekiem un dienesta kolēģiem.
Daudz domāju par padarīto, paveikto un veicu sava darba pašvērtējumu, un nonācu pie secinājuma, ka atslēgas vārdi mana darba novērtējumam ir ticība Dievam, tā ir nepadošanās pie pirmajām grūtībām un nemitīga virzīšanās uz priekšu. «Brīnumiņš» ir būvēts uz pateicības, pieņemšanas un ticības pamatiem. Viena mana draudzene reiz teica: «Agnese, tu esi kā dzīves nepabeigts projekts…!» Jā, tāda es tiešām esmu, tā ir steigšanās dzīvot, darīt… un darīt no sirds, lai būtu vēl vairāk, vēl labāk, varbūt biežāk vairāk citiem, mazāk savējiem, bet svarīgi ir darīt un dot. Man ir palaimējies piedzimt ar vienu ļoti svarīgu īpašību — empātiju, un, ja vien es ticētu iepriekšējai dzīvei, es noteikti esmu bijusi cilvēks ar īpašām vajadzībām, jo es ļoti spēcīgi izjūtu šo cilvēku dzīves, viņu vajadzības, rūpes un, protams, arī ārkārtīgi lielo vēlmi un prieku dzīvot.
Katrs jaunais «Brīnumiņa» īpašais bērniņš manī raisa tikai vienu vēlmi — palīdzēt vairāk un vairāk, bieži uz to pat neskatoties profesionāli, bet vairāk balstoties uz emocijām. Tas ir sirds darbs — tā es varētu teikt par «Brīnumiņu», vieta, kur sirds bieži sažņaudzas un sadeg no sāpēm, sevišķi brīžos, kad nākas zaudēt kādu mīļbērniņu, bet dzīve turpinās, tā ir jāpieņem un jāiet tālāk, citreiz ar pauzīti, citreiz ar klusu lūgšanos sev — tikai nepadodies, lūdzu, turpini…»
Savukārt ar Atzinības krustu apbalvots notārs Indulis Šermukšnis.
Augstākos valsts apbalvojumus pasniedza Rīgas pils Svētku zālē, kurā pulcējās ap 300 cilvēku. Klātesošie varēja baudīt latvisku un līksmu koncertu «Mūzika Rīgas pilī. Ilona Bagele un džeza orķestris «Mirāža»».
