Tuvojoties siltajam laikam, sezonu uzsākuši arī ziedu audzētāji. Valdemārpilnieks Sandris Čulkstens, kurš šo arodu pārņēmis no vecākiem, nesen kā pārcēlies uz jaunu vietu — turpmāk ziedus pie viņa varēs iegādāties Valdemārpilī, Talsu ielā 37.
Lai baudītu pirmo pavasara krāšņumu, dodamies uz Valdemārpili, kur mūs sagaida Sandris Čulkstens kopā ar draudzeni Lauru Freibergu un četrkājaino ģimenes mīluli Džeinu. Sandris atklāj, ka tirgošanās sākas līdz ar silto laiku — marta beigām un aprīli, bet sēšanas darbi notiek jau augustā.
«Septembra beigās, oktobrī stādām atraitnītes podos, tad tās saaug un pārziemo. Mīnusi tām netraucē — tās ir norūdījušās. Naktīs, kad ir mīnus viens, lūkas atstājam vaļā, lai vēdinās. Iepriekšējā gadā bija ļoti silts rudens, tāpēc atraitnītes diezgan laicīgi ir saziedējušas, tas pat ir labi, ka tagad ir vēsāks laiks, siltumā atraitnītes ļoti strauji aug,»
skaidro S. Čulkstens.
Pieprasītas — dzeltenās, raibās un zilās atraitnītes
Runājot par šķirnēm, viņš atklāj, ka vērā tiek ņemti gan krāsu toņi, gan izturība: «Tās, kas labāk aug mūsu apstākļos, paturam. Citreiz krāsas atšķiras no katalogos redzamajām, katalogā ir skaistāk parādīts, dzīvē tā neizskatās, līdz ar to arī tirgū nav pieprasījuma.» Kopumā pieprasītas ir dzeltenās, raibās un zilās atraitnītes. Sīkziedu atraitnītes daudzi stāda kapos — tās ir ļoti izturīgas, arī ja uznāk lielāks sals. Lai nekā nepietrūktu, ziedu audzētāji piedāvājumu mēģina sabalansēt un ik pa laikam piedāvāt arī ko jaunu, pielāgojoties pieprasījumam.
Uz tirgu — no Lieldienām līdz Jāņiem
Šobrīd sezona vēl ir tikai pašā sākumā — lielāka rosība un interese par ziediem rodas līdz ar siltā laika iestāšanos. «Interese rodas ar silto laiku, kad uzspīd saule. Ja siltais laiks iekrīt Lieldienās, pēkšņi visiem vajag puķes, visi brauc reizē. Lielos podus parasti pērk, lai uzdāvinātu, braucot ciemos. Citiem patīk pašiem sastādīt podu, ir arī nokarenās šķirnes stādiņu veidā. Sākot no marta beigām, aprīļa, arī tirgos ir lielāka rosība. Uz tirgu parasti braucam no Lieldienām līdz Jāņiem, kad cilvēkiem ir vislielākā interese. Braucam uz Talsiem un Roju. Talsos esam ceturtdien un sestdien, bet Rojā trešdien un piektdien. Maijā dzīvojam pa tirgiem pat piecas dienas,» teic S. Čulkstens.
Galvenais — no kļūdām mācīties
Šajā jomā viņš darbojas jau no bērnības, līdz ar to nepieciešamās prasmes un zināšanas iegūtas salīdzinoši agri. «Laistīju petūnijas jau no desmit gadu vecuma (smejas). Pusgadu, gadu nomācījos IT jomā, bet sapratu, ka tas nav priekš manis, palīdzēju vecākiem un lēnām pārņēmu to visu. Sapratu, ka, laikiem ejot uz priekšu, nepieciešams paplašināties. Visu nepieciešamo esmu apguvis no vecākiem un pašam darot un kļūdoties — galvenais ir no kļūdām mācīties.
Pārsvarā darbojamies šeit divatā. Vairāk cilvēku ir brīvdienās, jāstrādā arī svētdienās un pa vakariem. Sezonas laikā darba dienas ir garas — no rīta līdz vakaram. Kad maijā sāk spīdēt saulīte, ir tikai darbs, darbs un vēlreiz darbs, pašiem sev laika atliek maz. Ziemā ir brīvāks, bet darbs ir visu gadu — pa ziemu atraitnītes ir jāuzmana, kad ir atkusnis, jāsalej… Vēlāk ir vasaras puķes — petūnijas, begonijas, tepat ziedēs arī narcišu lauks. Drīz sāks ziedēt arī prīmulas un mārpuķītes. Pa vasaru iztirgojam pēdējās vasaras puķes, un tad jau augustā atkal jāsēj. Neesam visu vēl iztirgojuši, kad jāsūta sēklas un jādomā par nākamo gadu.»
«Esam šeit no rudens»
Iepriekš siltumnīcas atradušās dziļāk pilsētā, bet nu tās, no Talsu puses braucot, ieraugāmas jau pa gabalu. «Esam šeit no rudens — nedaudz paplašinājāmies. Pluss ir tas, ka sētā ir vairāk vietas un puķes dabū vairāk saules, starp mājām bija lielāka ēna. Vienu no siltumnīcām izjaucām, pārvedām, nokrāsojām un sastellējām no jauna. Meklējot vietu, kur pārcelties, domājām par to, lai cilvēkiem ir vieglāk piebraukt un vieglāk mūs atrast. Esmu apņēmies būt šeit katru dienu no 9.00 līdz 18.00. Tas cilvēkiem ir svarīgi, lai, braucot garām, var iebraukt un nav jādomā, vai būs kāds pretī vai nebūs. Uz nākamo gadu taps vēl viena siltumnīca,» nākotnes plānus ieskicē S. Čulkstens.
