Laikā, kad globālie konflikti ietekmē gan energoresursu cenas, gan reģionālo drošību, ārlietu ministre Baiba Braže 6. martā tikās ar Latvijas reģionu žurnālistiem, lai sniegtu tiešu un detalizētu ieskatu Ārlietu ministrijas darbā. Sarunas centrā bija mierinošs, tomēr modrību uzturošs vēstījums: lai gan tiešu militāru draudu Latvijai tuvākajos gados nav, valstij jātiek galā ar intensīvu hibrīdapdraudējumu, vienlaikus stiprinot savas pozīcijas starptautiskajās organizācijās un rūpējoties par savu pilsoņu aizsardzību jebkurā pasaules malā.
Ārlietu ministre Baiba Braže reģionālo mediju pārstāvjus sagaidīja pēc negulētas nakts, ko pavadījusi, piedaloties koordinēšanā, lai varētu evakuēt Latvijas pilsoņus no konflikta zonas Tuvajos Austrumos. Šī operatīvā situācija kalpoja kā spilgts fons plašākai diskusijai par Latvijas ārpolitikas izaicinājumiem: no nerimstošā atbalsta Ukrainai līdz valsts austrumu robežas stiprināšanai un transatlantiskajām attiecībām, kas tieši ietekmē ikviena Latvijas iedzīvotāja drošības sajūtu.
Analizējot situāciju Tuvajos Austrumos, ministre uzsvēra Irānas režīma destruktīvo lomu. Irāna ne tikai turpina necaurskatāmu kodolprogrammu, pēdējos mēnešos neielaižot starptautiskos inspektorus, bet arī aktīvi finansē teroristiskus grupējumus. B. Braže vērsa uzmanību uz to, ka šis konflikts tieši skar Latviju un Eiropu: Irāna ir nodevusi Krievijai tūkstošiem dronu un tehnoloģijas, kas tiek izmantotas uzbrukumiem Ukrainas civilajiem objektiem. Šī «ļaunuma ass» starp Krieviju un Irānu apdraud stabilitāti ne tikai reģionālā, bet arī globālā mērogā, ietekmējot arī energoresursu cenas.
Ukrainas fronte un austrumu robeža
Runājot par karu Ukrainā, ministre bija tieša — Ukrainas fronte turas. Neskatoties uz nogurumu, ukraiņiem ir griba cīnīties, un Krievijai šobrīd nav pietiekamu spēku izšķirošam pārrāvumam. Latvija turpina sniegt praktisku palīdzību, tajā skaitā enerģētikas infrastruktūras atjaunošanā.
Viena no svarīgākajām tēmām reģionu medijiem bija Latvijas austrumu robežas drošība. Ministre uzsvēra, ka, pateicoties valdības finansējumam, robeža ir būtiski nostiprināta ar kamerām, sensoriem un citām tehnoloģijām, kas ļauj robežsargiem laicīgi reaģēt uz mēģinājumiem to nelikumīgi šķērsot. Pastāv ciešs dialogs starp robežsardzi un bruņotajiem spēkiem. Tāpat ministre informēja par panākto vienošanos Eiropas Komisijā, kur Latvijas austrumu reģionu drošība un ekonomiskā attīstība ir noteikta kā prioritāte, plānojot nākamo Eiropas Savienības budžetu.
Ekonomika un sankciju realitāte
Diskusijā neizpalika jautājums par tirdzniecību ar Krieviju. Viņa pauda personīgu viedokli, ka tirdzniecība ar agresorvalsti būtu pilnībā jāpārtrauc, taču atzina, ka juridiski to aizliegt ir grūti. Tajā pašā laikā Ārlietu ministrija aktīvi palīdz Latvijas uzņēmējiem atrast jaunus tirgus, lai mazinātu atkarību no austrumu kaimiņa un cīnītos pret Krievijas dempingu meža nozares produktiem.
B. Braže kā nozīmīgu panākumu izcēla Latvijas kandidatūru un darbu ANO Drošības padomē. Tas Latvijai dod «daudz lielāku starptautisku svaru», ļaujot tieši ietekmēt globālos procesus un skaidrot mūsu drošības intereses. Tāpat tika pieminēta ciešā sadarbība ar NATO sabiedrotajiem, īpaši ASV, un Somijas un Zviedrijas pievienošanās aliansei, kas mums ir būtiski, tādējādi arī atvieglojot loģistiku un aizsardzības plānošanu.
Centieni normalizēt karu caur kultūru un sportu
Ārlietu ministre uzsvēra, ka Krievija mērķtiecīgi izmanto kultūras un sporta nozares kā taktiku, lai normalizētu karu un mēģinātu atgriezties starptautiskajā apritē. Ministre norādīja, ka Latvija absolūti neatbalsta Krievijas sportistu dalību sacensībās zem sava karoga. Viņa šos centienus raksturoja kā agresorvalsts mēģinājumu panākt «bīstamu normalizāciju», lai gan Krievija joprojām brutāli mēģina iznīcināt Ukrainas valsti un tautu.
Runājot par kultūru, kā spilgtu negatīvu piemēru ministre minēja Venēcijas biennāles lēmumu atļaut agresorvalsts dalību izstādē. Par šo jautājumu Latvija ir paudusi publisku protestu, tomēr juridiski iejaukties neatkarīgu organizatoru darbībā ir sarežģīti. B. Braže uzsvēra, ka morālā un politiskā attieksme ir skaidra — nekāda normalizācija nav iespējama, pat ja kāds to mēģina attaisnot ar māksliniecisko brīvību.
Ministre uzskata, ka Latvijai ir starptautiski jāskaidro šīs «zemūdens straumes», ar kurām Krievija mēģina «duļķot ūdeni». Šī skaidrošana notiek ne tikai Eiropā, bet arī sarunās ar trešo valstu, piemēram, Āfrikas valstu pārstāvjiem.
Ministre rezumēja, ka Krievija joprojām izmanto jebkuru platformu, lai normalizētu savu tēlu, taču starptautiskais spiediens un Latvijas aktīvā pozīcija palīdz šos centienus ierobežot.
Attiecības ar ASV un Donalds Tramps
Ministre uzsvēra, ka attiecības ar Ameriku ir kritiski svarīgas gan NATO ietvaros, gan divpusēji, jo ASV ir spēcīga militārā vara pasaulē. Runājot par ASV prezidentu Donaldu Trampu, B. Braže norādīja uz vairākiem aspektiem. Viņa atzina, ka Tramps publiski izsakās citādāk nekā citi prezidenti, taču tas nav nekas jauns, jo līdzīga situācija bija jau viņa pirmajā termiņā. Atsaucoties uz vairākiem piemēriem, ministre norādīja, ka personīgās sarunās D. Tramps ir citāds — viņš klausās, uzklausa un diskutē.
Latvijas tiešā drošības interese ir noturēt Amerikas uzmanību, izpratni un atbalstu, ko amatpersonas arī dara.
Šobrīd amerikāņu spēku klātbūtne reģionā nav samazināta; tieši pretēji — tiek strādāts pie to palielināšanas. Amerikāņiem ir liela interese par mācībām mūsu reģionā, tostarp par Sēlijas poligonu.
Drošības situācija Latvijā
Attiecībā uz Latvijas iedzīvotāju drošības sajūtu ministre pauda mierinošu, bet modru vēstījumu: militāru draudu šobrīd nav. B. Braže vairākkārt uzsvēra: «Mums nav militāru draudu, un tuvākajos gados to arī nebūs.» Tas skaidrojams ar to, ka visi Krievijas resursi šobrīd ir koncentrēti karā Ukrainā.
Latvija nav viena — mums ir daudzu valstu sabiedrotie, un mēs turpinām mērķtiecīgi ieguldīt savās aizsardzības spējās, lai neizskatītos vāji. Pateicoties sabiedrotajiem, Latvijai ir pieejama ļoti laba izlūkošanas informācija par Krievijas darbībām.
Lai gan tiešu militāru draudu nav, Latviju pastāvīgi mēģina «satricināt» no iekšienes, cenšoties panākt sabiedrības šķelšanos par dažādiem jautājumiem. Ministre aicināja iedzīvotājus nesekot sensacionāliem virsrakstiem un neļauties bailēm, ko sociālajos tīklos mēģina sēt «troļļi» un mākslīgi radītas mājaslapas. Viņa uzsvēra, ka šobrīd īpaši svarīgi ir saglabāt «vēsu prātu».
#SIF_MAF2025
