Pārņemt vadības grožus laikā, kad tiek plānots nākamā gada budžets, nav viegls uzdevums, taču Dinārs Dāvidsons to uztver kā azartisku izaicinājumu. Pēc vairāk nekā simts amatā pavadītām dienām Rojas apvienības pārvaldes vadītājs atzīst, ka darbs ir dinamisks un prasa ne tikai juridisku precizitāti, bet arī prasmi runāt ar cilvēkiem un izprast apvienībā ietilpstošo pagastu vēsturisko mantojumu.
— Pieņemot šo amatu, apzinājos, ka tas ir kā durvju atvēršana uz istabu, kurā ir izslēgta gaisma, un tur var sagaidīt dažādi pārsteigumi. Tam es biju gatavs. No praktiskā viedokļa — uzreiz tiku «iemests» reālā darbībā. Mans darba cēliens sākās ar šī gada budžeta projekta izstrādi. Faktiski tas jau bija beigu posmā, kad projektam bija jābūt gatavam. Paldies darbiniekiem, kuri mani šeit sagaidīja un nāca pretī ar savu pieredzi un redzējumu.
— Neesat nožēlojis savu izvēli?
— Nē, ne mirkli. Protams, tiekot galā ar vienu, klāt nāk jauni izaicinājumi, bet ar to ir jārēķinās. Tieši tāpēc man šis amats šķita interesants — tas ir ļoti dinamisks. Atšķirībā no jurista darba, ko pildīju iepriekš, šeit izaicinājumi mainās katru dienu. Katrā gadalaikā ir citas problēmas. Tikko beidzās posms ar ziemas jautājumiem: aizsaluši kanalizācijas vadi, caurtekas, sniega tīrīšana, tostarp diskusijas par privātajām teritorijām, kuras mēs nedrīkstam tīrīt. Tas ir liels izskaidrošanas un konsultēšanas darbs, jo ir saistīts ar šī jautājuma vēsturisku skatījumu. Viss sākas ar teikumu: «Rojas novada laikā, kad lemšana bija šeit, uz vietas, tad arī tīrīja šos ceļus». Laikā, kad bija pašiem savs dienests, piemēram, «Rojas komunālais uzņēmums», situācija bija cita. Tagad mēs piesaistām ārpakalpojumu un varam rīkoties tikai stingri pēc iepirkuma noteikumiem.
Rojenieki lēni pieņem svešos. Ja šajā amatā būtu kāds, kurš nezina vēsturi, nezina «bagātos «Bangas» laikus» un vadītājus, kas Roju ir cēluši un veidojuši… Cilvēki sarunās aci pret aci novērtē to, ka man ir šī vēsturiskā pieredze, ka esmu šeit pavadījis skolas gaitas un bērnību.
— Kādi ir galvenie darbi, ko esat paspējis paveikt?
— Galvenais darba cēliens bija saistīts ar budžetu, tā aizstāvēšanu un vajadzību saskaņošanu. Tā man ir jauna pieredze un mācība turpmākajai taktikai. Manuprāt, mums šobrīd ir stagnācijas budžets — attīstībai ir ļoti maza daļa. Jāsaka paldies par to, ka situācija nepasliktinās. Ikdienas uzturēšanas jautājumi ir iepriekšējā līmenī ar nelielu pielikumu saistībā ar darba algu pieaugumu. Mūsu budžets tiek sadalīts starp Rojas un Kolkas pagastiem. Kas attiecas uz Roju — šogad ļoti svarīga lieta ir iepirkuma procedūra par teritorijas uzturēšanu un kopšanu, kas šobrīd norit. Mums pārvaldē tehnikas vienību faktiski vairs nav — viss savulaik tika likvidēts. Mans mērķis ir lēnām atjaunot tehnisko bāzi, lai mūsu darbinieki varētu resursus izmantot lietderīgāk. Lielākais izaicinājums būs Rojas sakopšana vasarā, kad sāksies pļaušana, jo tā ir uz pārvaldes pleciem, savukārt ceļu un ietvju uzturēšana ir ārpakalpojumā. Gatavojot iepirkuma dokumentāciju, bija daudz izaicinājumu ar darba uzdevumu sakārtošanu — kas jātīra pakalpojuma sniedzējam un kas paliek mums pašiem.
— Vai pārvaldē ir daudz tehnisko darbinieku?
— Tā ir problēma — darbinieku skaits ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms. Turklāt štats nav nokomplektēts, jo atrast labus strādniekus ir grūti. Jātiek galā ar esošajiem resursiem.
— Kādi ir plānotie šī gada lielākie darbi? Cik zināms, šogad jāsākas darbam pie Rojas sporta zāles atjaunošanas dokumentācijas izstrādes.
— Jā, pagaidām runa ir par projektēšanu, tādēļ līdz reāliem būvdarbiem sporta zālē vēl tālu. Tomēr ir vairāki projekti, kas tika iesākti pagājušajā gadā. Viens no tiem ir gājēju tiltiņa pār Mazupīti rekonstrukcija. Tiltiņa izbūve vēl nav uzsākta. Iepirkums ir noslēdzies. Projekts sadalīts trīs daļās: tiltiņš, upes krasta stiprināšana pie Selgas ielas un moduļu tipa tualetes uzstādīšana Rojas tirgus laukumā. Līgums vēl nav noslēgts, jo Talsu novada pašvaldības domes deputātiem radās jautājumi par to, vai šis projekts tiks atbilstošā kārtībā realizēts. Šis tiltiņš Rojā ir ļoti nepieciešams — kad tas uz laiku bija slēgts, iedzīvotājiem bija jāmēro apkārtceļš, lai nonāktu galamērķī. Ceru, ka jautājumi tiks atrisināti un vasarā vai rudenī darbi varētu sākties. Neatkarīgi no juridiskā risinājuma, Roja pie tiltiņa tiks.
Ja runājam par Kolkas pagastu, tur tiks realizēts projekts piekļuves jūrai nodrošināšanai Sīkragā, Mazirbē un Kolkā. Tas galvenokārt paredzēts zvejniekiem, glābšanas dienestiem un speciālajiem dienestiem. Projekts ir jārealizē šogad. Tāpat Kolkā tiks veikts apjomīgs projekts pie Kolkas Tautas nama — pieguļošās teritorijas labiekārtošana un autostāvvietas pārbūve. Projektēšana ir aktīvā fāzē, un šogad jāpāriet pie būvniecības.
Vēl viens projekts ir primārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana — uzbrauktuvju, pacēlāju izbūve un sanitāro mezglu pārbūve ģimenes ārstu praksēs Mērsragā, Rojā, Kolkā un Laucienē. Jautājums par vides pieejamību ārstu praksēs ir ļoti akūts, tādēļ sagaidāms, ka tā realizācija notiks šogad.
— Ir vēl kādi mazāki projekti?
— Ir apstiprināta kāpņu nomaiņa Žocenē un Rojā. Tās būs tērauda kāpnes drošai nokāpšanai pie upes laivu nolaišanas vietās. Tāpat plānojam Rojas pagastā aizstāt vecās koka tualetes stāvlaukumos pie jūras ar modernākiem un vieglāk kopjamiem moduļu tipa risinājumiem. Viena plānota Kaltenē, otra varētu būt Ģipkā.
Tāpat uzskatām, ka jāpalielina videonovērošanas kameru skaits, jo Roja cieš no «driftētājiem» un satiksmes noteikumu pārkāpējiem.
Kolkā plānojam sakārtot telpas bibliotēkai, kas pagājušogad tika pārcelta uz tautas namu. Jāizbūvē viena durvju aile, lai tautas nama darbiniekiem, dodoties uz virtuvīti, nebūtu jāiet cauri bibliotēkai. Tāpat, atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumam, tautas namā ir veicams elektroinstalācijas remonts, ko plānojam paveikt šogad.
Gribu pieminēt arī vietējo iniciatīvu par Kolkas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības veidošanu. Vēsturiski tāda Kolkā ir bijusi, bet pēdējos gados šāda posteņa nebija. Pārvalde šo ideju ļoti atbalsta. Sadarbībā ar Sabiles brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību tiek veidots ugunsdzēsēju postenis Kolkā. No mūsu puses tiek veiktas darbības, lai biedrībai iekārtotu vietu, kur glabāt ugunsdzēsēju mašīnu, kad tāda tiks piešķirta.
— Pēc novadu apvienošanas daudzi uztraucās, ka nomales tiks aizmirstas, bet izklausās, ka Kolkā darbi notiek.
— Arī Rojā iedzīvotājiem ir bažas, vai centrs ņem vērā mūsu pienesumu kopējā budžetā un cik saņemam atpakaļ. Tāpat pie Kolkas pagasta attīstības jautājumiem ir īpaši jāpiestrādā, lai cilvēki justu atbalstu un finansējums neaizplūstu tikai uz Roju, lai pieejamais finansējums tiek taisnīgi sadalīts starp abiem pagastiem, lai nerastos pamestības vai negodīguma sajūta.
Kolcenieku bažas par to, ka lielāks pagasts var nesaprast mazāko, iespējams, saglabājušās vēl no perioda, kad Kolkas pagasts bija Dundagas novada sastāvā. Mēs strādājam, lai pierādītu, ka mūsu uzdevums nav kaut ko atņemt, bet gan sakārtot samilzušos jautājumus. Piemēram, par tukšo Kolkas pamatskolu un Mazirbes skolu, kas ir nododama atsavināšanai. Abos gadījumos tie ir nekustamā īpašuma sadalīšanas jautājumi, kur ir nepieciešama Talsu novada pašvaldības Centrālās administrācijas iesaiste, bet mēs aktīvi pieslēdzamies, lai process virzītos uz priekšu.
Par Kolkas skolu ir interese no privātā sektora — kāds uzņēmums interesējās par attīstības iespējām. Kad īpašums tiks sagatavots atsavināšanai, notiks godīga izsole, kurā pretendenti varēs pieteikties ar savām idejām. Arī par Mazirbes skolu ir mērena interese, taču tur specifika ir cita — virziens varētu būt tūrisma attīstība.
— Kas notiks ar nepabeigto sporta halli, kurā savulaik ieguldīti lieli līdzekļi?
— Ir dažādas versijas. Viena no tām — atsavināt halli kopā ar skolu kā noliktavas vai cita veida izmantošanas telpu. Ēka ir zem jumta un ūdensdroša, taču diemžēl, ne vandāļu droša. Sporta laukums viennozīmīgi paliks pagasta rīcībā, jo kolceniekiem tas ir nepieciešams. Par pašas zāles nākotni ir vēl citas «zaļas» idejas, par kurām skaļi nerunāšu, lai nesolītu par daudz. Primāri jādara viss, lai tā neizveidotos par graustu. Kolkas teritorijā ir vairākas problemātiskas būves, kas pieder privātpersonām, un tas būtu jārisina caur nekustamā īpašuma nodokļu likmēm, lai īpašniekiem būtu interese ēkas sakārtot. Tas attiecas gan uz veco ražotni pie jūras Kolkā, gan dažām ēkām Rojā.
— Vai līdzīgas indikācijas par ēku sakārtošanu ir arī Rojā?
— Jā, ir mainījušies īpašnieki ēkai, kas atrodas pretī autoostai (bijusī kafejnīca «Veldze»). To ir iegādājies uzņēmējs ar mērķi attīstīt, tādēļ paļaujamies, ka šis īpašums pārskatāmā laika periodā tiks sakārtots.
— Vai ir projekti, kam pietrūkst finansējuma?
— Gadiem gaidīts jautājums ir jaunu kapu jeb Rojas Meža kapu izveide. Šogad finansējums tam vēl nav rasts. Tā ir viena no prioritātēm, pie kuras strādājam. Tur ir daudz tehnisku un juridisku izaicinājumu. Tā ir meža zeme ar lieguma statusu, kur nepieciešamas dažādu iestāžu atļaujas. Pašvaldības pusē šobrīd kārtojam jautājumus par piekļuvi un ceļiem. Projekts ir vērienīgs — tur paredzētas ne tikai apbedījuma vietas, bet arī stāvlaukums un kapliča ar atvadu zāli. Tas nav nolikts malā, darbs notiek, bet birokrātiskais process ir laikietilpīgs.
Otrs svarīgs projekts ir saistīts ar tiltu pār Rojas upi pie ostas. Pagājušogad tika atjaunota tilta braucamā daļa, taču gājēju daļa projektā neietilpa. Gājēju daļai joprojām ir vecās «Bangas» laika margas, kas metinātas no armatūras stieņiem. Tas nav kritiskā stāvoklī, bet ir ļoti nolietojies. Šogad līdz remontam vēl netiksim, bet Talsu novada pašvaldības Attīstības plānošanas, projektu vadības un tūrisma departamenta darbinieki strādā pie projektēšanas uzdevuma būvniecības dokumentācijas izstrādāšanai.
— Rojeniekiem sāpīgs temats ir jaunais ūdens tarifs, kas drīzumā stāsies spēkā.
— Šis jautājums ir celts gaismā visās iespējamās tikšanās reizēs. Iedzīvotājiem tas ir ļoti būtisks jautājums, jo iepriekš tarifa jautājumus varējām risināt uz vietas. Lai gan no SIA «Talsu ūdens» ir saņemts pamatojums tarifa izmaiņām, Rojas iedzīvotājus tas nepārliecina.
— Šķiet, šis ir viens no apvienošanās mīnusiem vietējiem iedzīvotājiem.
— Es uzskatu, ka Rojas komunālā uzņēmuma likvidēšana bija pārsteidzīgs lēmums. Cerības, kas tika liktas uz apvienošanos ar SIA «Talsu namsaimnieks», arī nav attaisnojušās, jo daudzi pakalpojumi, kas iepriekš tika nodrošināti, tagad ir atstāti brīvajā tirgū. Pakalpojums ir kļuvis iedzīvotājam tālāks un grūtāk sasniedzams.
Iedzīvotājiem spilgtā atmiņā ir laiks, kad Rojas novads bija patstāvīgs, kad politiskie lēmumi tika pieņemti uz vietas un saimniecība tika uzturēta raitāk. Vēlme veidot savu novadu pašiem vai kopā ar Kolku joprojām tiek uzturēta. Tas gan ir valstiska līmeņa jautājums, kurā pārvalde neiesaistās, taču iedzīvotāju vēlmes mēs dzirdam katrā tikšanās reizē. Ja valstiski tiks izvērtēta esošā reforma vai plānota jauna, šis jautājums viennozīmīgi atkal būs dienas kārtībā. Iedzīvotāji pagaidām neredz tos solītos ieguvumus, kas tika solīti reformas sākumā.
/Autores foto/
#SIF_MAF2025
