Uzlabojusies veselība, vairs nenomāc salšana, atgriezies dzīvesprieks — šie ir tikai daži no peldēšanas ieguvumiem aukstajā sezonā, kas izskanēja pirmajā roņu un pingvīnu festivālā Balgales pagasta “Dižsēņos”. Peldētāju vidū bija gan peldētāji ar daudzu gadu pieredzi, gan tādi, kuri peldēt aukstajā sezonā sākuši nesen.
Kā atklāj pasākuma organizatore, Balgales brīvā laika pavadīšanas centra vadītāja Zinta Dreimane, pingvīni aukstajā ūdenī uzturas, rokas sildot padusēs un vairākas reizes iegremdējoties ūdenī, savukārt roņi peld un pat ņurko. Par pasākuma tapšanu lielā mērā jāpateicas Zintas vecmāmiņai Austrai Jēcei, kura peldēm aukstā, pat ledainā ūdenī, nododas jau vairāk nekā divdesmit gadu. Kundze peldēšanai pievērsusies, lai uzlabotu nieru veselību. Sākotnēji ārsti bijuši skeptiski par šādu rūdīšanos, bet Austras kundze norāda — pagājuši 20 gadi, un mēs šeit stāvam un runājam! Uz festivālu viņa mērojusi ceļu no Saldus un priecājas, ka peldes aukstajā sezonā ir viena no nedaudzajām nodarbēm, kurā gadu skaits nav šķērslis: “Peldēšana ir atkarība, ja ir iesākts, ir grūti pārtraukt. Procesā man visvairāk patīk pēcgarša. Un šajā pasākumā — sajūta, ka šajos lielajos gados vismaz vienā procesā varu justies līdzvērtīga jaunajiem!”
Festivālā piedalījās peldētāji no Talsiem, Saldus, Tukuma un Balgales pagasta. Dursupes peldētāju grupiņas pārstāve Kristīne atklāj, ka sākumā peldējusi viena pati, tad divatā, trijatā un tagad peldētāju pulks kļuvis vēl kuplāks. “Man vienmēr sala, vienmēr bija auksts, sākās nelielas veselības problēmas, bija “jāsakārto galva”. Pirmais bija Vaskara ezers. Paņēmu somu, jo nezināju, vai iešu peldēt vai ne, bet vienkārši iegāju,” pirmo auksto peldi atceras Kristīne. Dīķi, ezeri, jūra — iespējas, kur peldēt ir dažādas, tādēļ mašīnā vienmēr līdzi ir dvielis.
Sajūtas ir neaprakstāmas — tam piekrīt arī Jānis Putniņš, kurš peldēšanai pievērsies pēc pārcelšanās no Rīgas uz Mundigciemu. Līdzās esošais ezers bijusi zīme: ir jāsāk peldēt. “Vēsajā laikā peldu vismaz reizi nedēļā, tā ir kļuvusi par svētdienas tradīciju. Nejauši ieraudzījām ziņu, ka būs šāds festivāls, un te nu mēs esam, izdomājām, ka varētu būt interesanti. Ir vējains, bet, iznākot no ūdens, šķiet siltāks,” izjūtās dalās jaunais vīrietis. Ziemā viņš uz peldēm dodas ar šādu inventāru: dvieli, apaviem, cimdiem, cepuri un cirvi. Pēdējais no tiem kalpo āliņģa izciršanai, kas labi iesilda pirms peldes.
No brāzmainā vēja slēpjoties, festivāla dalībnieki iesākumā patvērās lapenē, bet pēc trenera Kaspara Kristapsona vadītās iesildīšanās iekšējais sastingums bija atkausēts un pingvīni un roņi bija gatavi doties peldē. Peldēšanai bija pieejamas divas ūdenstilpes: viena — nosacītā aizvējā; otra — atklātā laukā. Tajā sestdienā viļņi bangoja kā atklātā jūrā. Paši drosmīgākie devās arī turp, bet lielākā daļa izvēlējās mierīgākus ūdeņus ar iespēju uzreiz pēc tam sasildīties līdzās novietotajā pirtiņā.
Pēc peldes un atpūtas peldētājus cienāja ar īstu ukraiņu boršču un ķiploku buločkām jeb ķiploku maizītēm, ko bija pagatavojušas urainietes, kas pašlaik, uz laiku, apmetušās Balgalē. Pie lapenes plīvoja Ukrainas karogs, liecinot, ka šeit viņas ir laipni gaidītas un sirsnīgi uzņemtas.
Vēlāk domubiedri sildoties dalījās savā pieredzē un apmainījās ar piedzīvojumu stāstiem, iespējams, kādu pārliecinot — īstais brīdis sākt peldēt ir šodien!
