Ar jauniešu kori «Talsis» aizsākam jaunu rubriku «Ceļā uz dziesmu svētkiem». Lai piepildītu sapni par Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, viņiem pievienojušies vairāki jauni dalībnieki.
Kora «Talsis» mēģinājumam pievienojamies piektdienas vakarā Talsu 2. vidusskolā, kad pilsēta jau slīgst tumsā. Tiem, kuriem šķiet, ka doties uz mēģinājumu piektdienas vakarā ir nežēlīgi, ir ko pamācīties no šī kora dalībnieku motivācijas, jo viņi mēdz mēģināt pat svētdienu vakaros. «Nogurums ir, taču pēc mēģinājuma ir tāds emocionālais pacēlums!» viņi vēlāk kā sarunājuši saka intervijās. Un pēc mirdzošajām acīm ir skaidrs, ka nemelo. Kāda no dalībniecēm mēģinājumus pat salīdzina ar terapeitisku procesu.
Sajust īsto latvieti sevī
Dziesmu svētki ir viens no iemesliem, kāpēc korim pievienojušies arī jauni dalībnieki. «Šeit es jūtu lielu darba sparu un citu līmeni,» atzīst Zane, kura «Talsī» dzied nepilnu mēnesi. «Šeit ir daudz četrdesmitgadnieku un trīsdesmitgadnieku, un to var just attieksmē. Tā ir nopietnāka, mēģinājumi gari un gatavošanās process intensīvs. Var just, ka ir gan dziedāts, gan pasportots, jo ir dažādi iesildīšanās vingrinājumi ar kustībām. Man ļoti patīk!» Zane jau bijusi skolēnu dziesmu un deju svētkos, bet tagad vēlas to izbaudīt ar pieaugušā prātu un emocijām. «Tā būs 150. jubileja, tāpēc noteikti būs wow! Repertuārs nav viegls, un būs karsti, bet gribas sevi «pamocīt» un izjust to īsto latvieti sevī.»
Sirreāla atgriešanās sajūta
Ivonna Vicinska korī dziedāja, jau skolā mācoties. «Pēc tam sākās pieaugušo dzīve, mācības, darbs, bērni, un korim vairs neatlika laika. Bet katru gadu, kad bija dziesmu svētki, man arī gribējās būtu tur. Nu visbeidzot to izdarīju — pietiek tikai sapņot!» saka Ivonna, kura «Talsī» atgriezās septembrī. «Pirmajā mēģinājumā bija ļoti sirreāla sajūta šeit būt, it sevišķi pamanot to, kas nav mainījies. Lejā mūzikas klasē, kur aprakstītie galdi, tur joprojām tie paši uzraksti. Mēģinājumi prasa disciplīnu, bet pēc tam ir pacilāts garastāvoklis. Laikam tas nozīmē, ka tā ir tā īstā lieta, ko man vajag šajā brīdī darīt.»
Pēc ilgāka pārtraukuma kora dziedāšanā atgriezusies Ilva Beinaroviča. Viņai gan «Talsis» ir jauns kolektīvs. Mēģinājumi ir trīs vai četras stundas gari, repertuārs ir iespaidīgs, un Ilvai to, ko citi apguvuši četros gados, nācās iemācīties krietni īsākā laika posmā:
«Brīvdienās piedalāmies koncertos, un arī tuvākās nedēļas nogales līdz marta vidum mums jau ir saplānotas. Darbs tiešām nopietns, diriģente uzsver, ka jāmācās arī mājās, bet tas ir pašdarbnieku entuziasms un pašieguldīšanās — tas dod mums pretī lielu emocionālo gandarījumu.»
Jaudīgs sezonas starts ar salidojumu
Mēģinājums sākas ar iesildīšanos, taču koristi nostājas nevis uz skatuves kāpnēm, bet sarindojas aplī un izpilda dažādus diriģentes Baibas Bites dotos norādījumus. Dāvis Brencis saka, ka aplis dod arī kopības sajūtu un vieglāk citam citu saklausīt. Dziesmu svētki viņam nav tik svarīgi, cik pats kolektīvs: «Šis ir labākais koris Talsu novadā! Viennozīmīgi. Mēs esam kā ģimene.» Arī jaunos dalībniekus pieņēmuši bez problēmām. Diriģente arvien pieņem interesentu zvanus, taču šoreiz šis vilciens ir nokavēts — šobrīd jaunus dalībniekus vairs nepieņem.
Ģimenisko sajūtu var just arī sarunā ar Baibu Biti. Sākumā viņa «Talsī» bija kormeistare, vēlāk pagaidu diriģente, taču visi Baibu tik ļoti atbalstījuši, ka nu viņi kopā ir jau piecus gadus. «Mēs lēnā garā mācāmies visi kopā. Šis bija mans pirmais koris, un es meklēju, kā labāk darīt vai kā nedarīt…,» saka Baiba. Šobrīd «Talsim» viss ir par un ap dziesmu svētkiem, un citu repertuāru koris neapgūst.
«Šobrīd mēs esam gandrīz pilnā sastāvā, un no tās emociju un domu apmaiņas ir nenormāls enerģijas pieplūdums! Un var sajust to īsto kora spēku! Braucu vēlos svētdienu vakaros atpakaļ uz Rīgu un jūtos nogurusi, bet reizē tik uzlādēta! Tas iedvesmo atkal nākamajā nedēļā ziedot svētdienu un vadīt šo kori.»
