Šopavasar Sabilē plašākai publikai atklājies kāds neparasts talants. Deviņgadīgs puika, kuram tik ļoti patīk grāmatas. Taču viņam žēl tās atdot bibliotēkai un vēlāk aizmirst īpašos stāstus, tāpēc jaunais mākslinieks Edvards tās uzzīmē pats. Grāmatu jau ir tik daudz, ka nupat tās sabilnieki varēja novērtēt izstādē.
Deviņgadīgajam Edvardam Treiģim patīk ne tikai grāmatu pasaule, bet arī vilcieni un pasaules kartes, un, tieši burtojot kartes un vilcienu instrukcijas, viņš pats iemācījās lasīt. Savas grāmatas veidot zēns sāka pandēmijas laikā. «Jau bija jānopērk lielais bloks ar balto papīru, tad izrādījās, ka tas jau beidzies un vajag jau nākamo. Un īpašas krāsas zīmuļus un pildspalvas, lai var uz tā sazīmētā tā spilgtāk uzrakstīt,» stāsta Edvarda mamma Dace Treiģiene.
Mammai sava dzīvā audiogrāmata
Edvards ir no internacionālas ģimenes, tāpēc viņš lasa ne tikai latviski, bet arī lietuviski un angliski.
/Foto: Terēze Matisone/
«Es arī reizēm pasūtu, kādu grāmatu gribētu dzirdēt, jo reizēm mūsu gaumes nesaskan. Viņš varbūt grib man lasīt kādu no komiksu grāmatām, bet tad es palūdzu, lai paskatās kādu citu latviešu rakstnieka grāmatiņu. Lai pilnveidotu savu vārdu krājumu, jo nereti tulkotām grāmatām valoda atšķiras no latviešu oriģinālgrāmatu valodas. Bet tad mums ir tā jāvienojas — vispirms viņš palasīs to, ko es gribu dzirdēt, un pēc tam Edvards var lasīt to, ko viņam gribas. Jo, lai es viņam uzturētu to lasītprieku, ir jāļauj lasīt arī to, ko viņš vēlas.»
Padomā grāmata par Kaķmenu
Jaunais mākslinieks zīmē katru dienu. Uz jautājumu, kura ir mīļākā viņa zīmētā grāmata, Edvards atbild ļoti patiesi — visas! Izstādē ilustrētās grāmatas ir par Dogmenu un «Grega dienasgrāmata». Iedvesmojoties no Dogmena, Edvards veidos savu grāmatu par Kaķmenu. «Viņš būs varonis, notiks visādi notikumi Latvijā, Rīgā. Tur arī visādas šausmas notiksies, un Kaķmens izglābs cilvēkus,» atklāj Edvards.
jo Edvards taču uzzīmēs jaunas. /Foto: Terēze Matisone/
Katra Edvarda ierašanās Sabiles bērnu bibliotēkā ir īpašs notikums. Darbiniecēm ne tikai jānovērtē jaunākais darbs, bet arī jāpalīdz izvēlēties jaunu grāmatu. «Viņš neņem kuru katru grāmatu, mums neiet viegli, bet pie kaut kāda kopsaucēja mēs nonākam, jo tiešām, kad viņš nāk iekšā bibliotēkā, viņam ir svarīga grāmata un grāmatas ilustrators,» saka bibliotekāre Elīna Stariņa. Edvarda mīļākie latviešu ilustratori ir Linda Lošina, Agija Staka un arī Ēva Ēriksone. Viņš izglīto arī pašas bibliotekāres. «Arī mēs tagad vairāk pievēršam uzmanību ilustratoriem,» bilst E. Stariņa. «Arī mana meita agrāk lasīja «Grega dienasgrāmatu», un es nevarēju saprast, kas tur ir tik uzrunājošs, bet tagad sāku vairāk pievērst uzmanību šīm grāmatām un to saturam.»
Sapnis kļūt par vilciena vadītāju
Dažas nedēļas, kamēr Sabiles bērnu bibliotēkā bija apskatāma izstāde, citi bērni ar interesi šķirstījuši jaunā ilustratora grāmatas. Dažiem pat bija pārsteigums, ka izstādes autors ir tieši viņu klasesbiedrs. Un, kas interesanti, puika nemaz neiet mākslas skolā, taču viņa darbi izzīmēti smalki un ar savu domu gājienu. Vietējās mākslas pedagogi atzīst, ka ļoti gribētu audzēkni ar tādu domu gājienu kā jaunajam māksliniekam.
Edvards būtu priecīgs sadarboties arī ar rakstniekiem jeb pats kļūt par ilustratoru citu autoru rakstītiem tekstiem.
Šobrīd Edvards no savas Sabiles bērnu bibliotēkas ir atvadījies, jo kādu brīdi viņš kopā ar ģimeni dzīvos Lielbritānijā. Tāpēc jaunais mākslinieks sola grāmatas veidot arī angliski. Un viņš ļoti priecājas, ka Lielbritānijā būs viņa mīļie vilcieni, jo Edvarda sapnis ir kļūt par vilciena vadītāju. Un katrā brīvajā brīdī viņš būs ilustrators.