Pavisam nesen ne tikai dundadzniekiem, bet visiem, kam nepieciešams, durvis vērusi sociālo pakalpojumu sniegšanas vieta Dundagā, Talsu ielā 16, kurā iespējams saņemt atbalstu un palīdzību. Pašreiz biedrības «K. A. TELPA Dundaga» pakalpojumu klāstā ir higiēnas pakalpojumi — pieejama duša un veļas mazgāšana, kā arī transporta pakalpojumi sociālām vajadzībām.
Pirms aptuveni diviem gadiem izskanēja ziņas par ilgstošās sociālās aprūpes nama Dundagā apvienošanu ar Laucieni. Tā bija reorganizācija, kas patiesībā būtu nozīmējusi nama likvidāciju. Par to cilvēki ļoti pārdzīvoja, tomēr apvienošanas procesa rezultātā tika atstāta filiāle Dundagā.
Aija un Kārlis Kantsoni Dundagas cilvēkiem palīdzīgu roku snieguši jau ilgu laiku. Arī pašu darbi ir tiešā veidā saistīti ar sociālo jomu, tomēr gadu gaitā secināts kas svarīgs — Dundagā ir vajadzīga telpa, kur jebkāda veida sociālo palīdzību ir iespējams lūgt ikvienam un vienuviet. Izveidojot tādu, tika piepildīts arī Aijas sapnis par masāžu telpu. «Uzrunājām ģimenes draugus Agnetu un Jāni Mauriņus, un viņi mums piešķīra šeit telpas. Ir realizēta ideja gan par sociālo pakalpojumu telpu, gan ir ierīkota masāžu telpa. Pamazām paplašinām arī pakalpojumus un ceram, ka no vasaras būs arī pieejams ārstnieciskais pedikīrs,» teic Kārlis Kantsons, norādot, ka tam vēl vajadzīgs liels ieguldījums, tomēr cerība, ka viss veiksmīgi sakārtosies, ir!
«Šo visu darām praktiski ar saviem līdzekļiem un tas noteikti nav peļņas avots, jo sociālajā jomā nav vietas domām par peļņu.»
«Mazais rozā naivums»
Sociālas palīdzības nekad nevar būt par daudz, īpaši tiem, kas dažādu apsvērumu dēļ pēc tās nejautā. Kantsonu ģimenes mērķis ir palīdzēt kopienai, tāpēc arī savi līdzekļi netiek liegti. «Ideja mums radās ātri, tomēr realizēšana prasīja ilgstošu laika posmu, un pamazām, pamazām tā tapusi pareizā vietā un pareizā laikā. Šo visu darām praktiski ar saviem līdzekļiem un tas noteikti nav peļņas avots, jo sociālajā jomā nav vietas domām par peļņu. Mēs ļoti centāmies, lai ir mājīgi, un tas, mūsuprāt, ir galvenais!» tā Aija Kantsone, piebilstot, ka pamatdarbu dēļ biedrības darbs ir vairāk vīra pārziņā. «Mēs vēlējāmies izveidot tādu vietu, kur cilvēkiem būtu iespēja lūgt palīdzību. Arī sociālajā dienestā, kad gājām runāt par līgumu slēgšanu dušas un veļas mazgāšanas pakalpojumam, viņi norādīja, ka ir tādi, kuriem ir vajadzības, taču dienestam nav iespēju tās nodrošināt. Tas skaidrots ar to, ka persona nenosedz kādu no noteiktajām kategorijām, kritērijiem. Tāpat ne visiem viensētās vai citviet ir pieejams tekošs, silts ūdens. Gadās, kad veļas mašīnas salūst un nav iespējams iegādāties jaunu. Tāpēc mēs esam šeit tādos brīžos, kad sociālais dienests nespēj palīdzēt.
Ja mēs varam palīdzēt, ir labi; ja nevaram, tad palīdzam citādāk, piemēram, ar padomu vai mūsu kontaktiem,» norāda biedrības dibinātājs K. Kantsons. Viņš iezīmē ainu, kuru jauniem cilvēkiem grūtāk saprast. Mums viss ir pieejams mobilajās ierīcēs, ir pieejams interneta savienojums un pēc palīdzības varam vērsties tur, bet skarbāk ir tiem, kam interneta nav un vienīgā informācija tiek iegūta, labākajā gadījumā, avīžu sludinājumu sadaļā. «Piemēram, par skursteņu tīrīšanu — daudzi meistari, ko vecā gada gājuma cilvēki pazina un zināja, jau ir tai saulē, un jaunos viņi nepazīst. Ir pierasts pie vieniem, kas gadu gaitā ir bijuši, tāpēc šobrīd rodas šī plaisa. Pie mums, parunājoties par problēmām, var rast risinājumu arī šādās lietās. Arī es pats neesmu ar praktiskiem darbiem uz «jūs».»
«Galvenais turēt kopienu kopā»
Tā par motivāciju turpināt darīt izsakās K. Kantsons. Viņaprāt, Latvijā novērojama tāda kā valstiska depresija, jo cilvēkos ir zudis spriganums: «Bieži vien cilvēkiem ir nepieciešama vienkārša parunāšanās. Citreiz ir jābūt tam, kas uzklausa, un tas ir pielīdzināms sarunu terapijai. Vecāku cilvēku uzticība tiek iegūta pamazām, bet zinām, ka darām pareizi.»
Pamazām, pamazām saimnieku plānos ir šo telpu izmantot arī dažādām meistarklasēm un kursiem, lai nebūtu jābrauc uz Talsiem un viss būtu pieejams šeit.
«Var filozofēt, bet dzīve parāda, ko vajag. Ideju ir daudz, bet zinām, ka tikai kādai no tām būs iespēja piepildīties. Mūsu lielākais sapnis ir mobilās palīdzības busiņš, kas aprīkots ar dušu un tamlīdzīgi, tāpēc sāksim ar mazumiņu, cerot, ka īstās lietas un idejas pie mums atnāks, jo līdz šim tā ir bijis,» atklāj biedrības dibinātājs Kārlis Kantsons. Vaicājot, vai biedrībai nepieciešams arī kāds atbalsts, viņš norāda, ka finansiālam atbalstam šādā jomā ir liela nozīme.
#SIF_MAF2025
