Ģimenēs pārņem Ziemassvētku ēdienu tradīcijas

Ģimenēs pārņem Ziemassvētku ēdienu tradīcijas

Tuvojoties Ziemassvētkiem, vidējais latvietis jau laikus domā par to, ko celt svētku galdā. Sarunā ar kafejnīcas «Kreses», Mērsragā, saimnieci Inesi Lagzdiņu secinājām, ka tradīcijas ēdienu ziņā uz Ziemassvētkiem tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi.

Savu biznesu, atverot veikalu un kafejnīcu, Inese uzsāka ar mammu Maiju un krustmāti Birutu tālajā 1992. gadā. Kopš 2000. gada darbojas tikai kafejnīca. Šo gadu laikā pieredzēts ļoti daudz kas, bet visgrūtākais laiks bijis tieši 2008.—2010. gads, lielās krīzes laiks. Inese teic, ka Covid pandēmijas periods tam it nemaz nestāvot līdzi, gluži pretēji, peļņa Covid laikā esot bijusi laba. Darba laiks «Kresēm» ir darba dienās no 12.00 līdz 15.00 (no rudens līdz pavasarim).

«Lai taupītu visus iespējamos resursus, strādājam tad, kad ir pieprasījums, un tas ir pusdienlaiks. Nedēļas nogalēs esam ciet, jo tad mums ir daudz izbraukumu banketu. Savukārt vasarās esam ciet, jo tad strādājam nometnēs un banketos un nekam citam laika vairs neatliek,» stāsta I. Lagzdiņa.

Mērsragā, Lielajā ielā 74, 1992. gadā šajā ēkā pirmajā stāvā tika atvērts veikals, bet otrajā — kafejnīca. Kopš 2000. gada darbojas tikai kafejnīca. /Foto: Edgars Lācis/

Piparkūku meistarklase

9. decembrī, Inese «Kresēs» vadīja divas piparkūku cepšanas meistarklases — 12.00 un 14.00. To laikā bija iespējams uzzināt piparkūku un glazūras receptes, kā arī redzēt un noskaidrot mīklas tapšanas un piparkūku apgleznošanas knifiņus.

Šādas nodarbības Inese līdz šim nebija rīkojusi un vadījusi, šī bija pirmā reize. Uz to viņu pamudinājuši cilvēki no malas. Un, kā izskatās, tas bijis sen vajadzīgs pasākums, jo sākotnēji bija plānots rīkot vienu nodarbību, bet lielā pieprasījuma dēļ pievienots papildu laiks. Visvairāk pieteikušās ģimenes.

«Man ir sava standarta recepte, ko izmantoju jau daudzus gadus. Ko būtiski ņemt vērā, to gatavojot? Ir jādomā labas domas un jābauda process, pretējā gadījumā nekas nesanāks. Jāstrādā ar mīlestību. Protams, ir svarīgi, lai sastāvdaļas ir kvalitatīvas, bet veikalā jau nekad nevar zināt, kas tur būs iekšā. Labi piena produkti, piemēram, ir «Talsu piensaimniekam»,» ir pārliecinājusies I. Lagzdiņa. Un kā gardu kombināciju, ko vislabāk piedzert pie piparkūkām, Inese iesaka piparmētru tēju.

Pīrāgi, rasols un štovēti kāposti

«Man šķiet, ka katrā ģimenē ir savas tradīcijas un ēdieni, kas ir raksturīgi tieši viņiem, jo esam ļoti dažādi. Manā ģimenē, piemēram, tās ir piparkūkas, pīrāgi un plātsmaize. Tie ir ēdieni, ko gatavoja mana vecmāmiņa, un mēs to turpinām. Un domāju, ka to darīs arī mūsu bērni un mazbērni. Ja runājam par ēdieniem, kas uz Ziemassvētkiem ir gandrīz katrā latviešu ģimenē, jāmin štovēti kāposti, cūkgaļa (cepetis, kotletes vai karbonādes) un rasols. Zinu, ka daudziem ir kūkas. Savukārt Vecgada vakarā būtiski ir pelēkie zirņi un tas, lai uz galda ir 12 ēdieni,» dalās I. Lagzdiņa.

Ēdienus Ziemassvētku galdam cilvēki pasūta arī «Kresēs». Visbiežāk tie ir dažāda veida salāti. «Jā, vidējam latvietim patīk labi un kārtīgi paēst, jo sevišķi svētkos. Bet tikpat būtiski mums ir būt kopā, jo tie ir klusi un ģimeniski svētki. Svarīgi pārlieku neaizrauties ar ēdienu apjomu, jo mums ir tikai viens vēders, un tik liels, cik ir, un vairāk tur neiedabūt! Mēs esam par to, lai pēc svētkiem ēdiens nav jāmet ārā,» teic Inese. Tik ilgus gadus strādājot ēdināšanas jomā, I. Lagzdiņa novērojusi, ka ik pa laikam nedaudz mainās ēdienu tendences. «Man liekas, ka cilvēki ir ļoti nemainīgi. Ģimenes pārņem tradīcijas, un tās iet līdzi no paaudzes uz paaudzi. Jā, mēdz pamainīties tendences, piemēram, kādu laiku vairāk esot pieprasīti zaļie salāti (piemēram, grieķu, Cēzara), bet paiet daži gadi, un topā atkal ir tas pats rasols un siļķe kažokā. Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais,» secina I. Lagzdiņa.

#SIF_MAF2023