Pēdējā Talsu novada domes sēdē apstiprināja trīs jaunus pārvaldniekus. Dundagas pagasta pārvaldnieka amata pienākumus no 1.aprīļa pilda Andris Kojro, Rojas pagasta pārvaldniece Santa Krūmiņa jaunos amata pienākumus sāks pildīt 19.aprīlī, bet Ģibuļu pagasta jaunā pārvaldniece Baiba Barone-Vanaga darbu sāks maija pirmajos datumos. Kas viņi ir un ko sola iedzīvotājiem?
«Es gribu būt Dundagas patriots. Es gribu rūpēties par šo vietu,» saka jaunais Dundagas pagasta pārvaldes vadītājs Andris Kojro, kurš pienākumus pilda jau no 1. aprīļa. Patiesībā gan viņa gadījumā atbilstošāk būtu lietot vārdu «turpināt», jo no pērnā gada jūlija viņš bija pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs. Andris Kojro atzīst, ka ik pa laikam īsākā vai ilgākā periodā viņam uzticēts būt pienākumu izpildītājam, kas viņam «nav ļāvis ierūsēt». «Citiem vārdiem sakot, pie šī kuģa stūres man bija atļauts turēties diezgan bieži,» teic A. Kojro, skaidrojot, ka «kuģis» ir Dundagas pagasts. «Bet tagad situācija ir tāda, ka man pašam jāstājas pie kuģa stūres, un tas ir mazliet kaut kas cits. Šim kuģim, protams, svarīga ir komanda, un tā man ir laba. Jā, Dundagas pagastam nāksies saskarties ar vētrām un visu ko citu, bet šim kuģim ir jāiet ļoti labi.»
Andris Kojro Dundagā dzīvo visu mūžu un pašvaldībā strādā no 1993. gada, tāpēc šo gadu laikā iepazinis gan teritoriju, gan pašvaldības darbu.
Man šis darbs pašvaldībā patīk, sagādā gandarījumu, un man ir prieks par padarīto. Priecājos par to, ka varu ko izdarīt iedzīvotāju labā.
Andris Kojro, Dundagas pagasta pārvaldes vadītājs
Viņaprāt, pārvaldnieka darbs ir ļoti saistīts ar pienākumiem, ko viņš veica jau kā saimnieciskā dienesta vadītājs, tāpēc šobrīd amata nosaukums ir mainījies, bet ikdienas darba joma turpinās. Tāpēc Andris Kojro var turpināt iesākto. «Pašvaldības darbs ir plānveidīgs, un šim gadam jau pamatā viss ir saplānots. Un viens no tādiem galvenajiem darbiem ir granulu apkures katla ierīkošana PII «Kurzemīte». Tam mēs šobrīd sagatavojam iepirkuma dokumentāciju. Līgumam jābūt noslēgtam līdz 1. jūnijam, lai varētu uzsākties remontdarbi un 1. septembrī viss būtu gatavs. Plānā ir arī asfalta virskārtas atjaunošana Dundagas centrā — Skolas un Saules ielā, iespējams, ja pietiekami daudz līdzekļu būs, arī Talsu ielā 7. Un šobrīd iet diskusijas par gājēju celiņa ierīkošanu uz Bānīša ielā — kur tam īsti būt. Tie būtu lielākie darbi. Protams, tad ir visi pārējie ikdienas darbi.»
Baiba Barone-Vanaga pašlaik ir agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Stendes pētniecības centra vadītāja un jaunos darba pienākumus, Ģibuļu pagasta pārvaldes vadīšanu, sāks 2. maijā.
— Kā izlēmāt kandidēt uz Ģibuļu pagasta pārvaldnieka amatu?
— Esmu tā iedzīvotāja, sava pagasta patriote. Mani interesē, kas notiek pagastā, un man rūp savs novads. Ieraugot šo vakanci, redzēju vietu, kur realizēt savu potenciālu.
— Kādas ir izvirzītās prioritātes?
— Stratēģiski svarīgais — iedzīvotājs. Esošais un potenciālais. Uzklausot viņu vēlmes, sākot no kaut kā ļoti reāla līdz kaut kam droši vien ļoti nerealizējamam, salikt prioritātes. Pagasta pārvaldes vadītāju redzu kā starpposmu starp vadību un iedzīvotāju. Mans uzdevums ir komunicēt, saprast iedzīvotāju vēlmes un vajadzības. Plānot, kā mēs ar esošajiem resursiem varam pēc iespējas labāk paveikt nepieciešamo.
Manā skatījumā sapnis no mērķa atšķiras ar to, ka mērķim ir definēts termiņš. Bet, ja mēs nesapņosim, mums nebūs mērķa.
— Kas ir pirmie darbi, ko plānojat paveikt?
— Iepazīt darbiniekus, savu komandu. Saprast, kas ir steidzamie darba kārtības jautājumi, iepazīties ar lēmumiem, ar iesāktajiem darbiem: kas jāpabeidz, kas jāturpina. Kā prioritāti es vēlos izvirzīt pagasta esošo un potenciālo iedzīvotāju. Nodrošināt pilnvērtīgus un kvalitatīvus pakalpojumus, turpināt pilnveidot un attīstīt sociālās saites — ansambļus, jauniešu klubiņus un citus. Tāpat pagastā būtiska nozīme ir esošajiem zemniekiem un uzņēmējiem, jāstrādā ar potenciālo uzņēmēju piesaisti. Darba būs daudz.
— Ko jūs kā ģibuļniece redzat — kas nepieciešams pagastam?
— Šobrīd kā iedzīvotāja skatos no sava redzes punkta, no vietas, kur dzīvoju. Manuprāt, viena no lietām — jānodrošina visi pakalpojumi, jābūt komunikācijai ne tikai pagasta centros, bet arī tālākos nostūros. Ģibuļu pagasts ir viens no lielākajiem Talsu novadā.
— Kā jūs plānojat to nodrošināt?
— Ar mobilitāti.
Pagasta pārvaldnieks vienu reizi mēnesī var pieņemt apmeklētājus Spārē vai citās vietās, jo ne visām iedzīvotāju grupām, piemēram, pensionāriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir iespēja nokļūt līdz Pastendei, bet viņam varbūt gribas atnākt un izteikt savas domas.
— Vai redzat sev izaicinājumus, salīdzinot ar esošo darbu?
— Stendes pētniecības centrā tā ir lauksaimniecība un zinātne, pagastā — nekustamais īpašums, ceļi, iedzīvotāji un uzņēmēji… Tas būs kompleksāks izaicinājums. Ģibuļu pagastu vēlos redzēt kā iedzīvotājiem draudzīgu, viesiem pievilcīgu vietu Talsu novada administratīvajā teritorijā. Ar stratēģisku, neatlaidīgu darbu tas ir reāli sasniedzams un izmērāms mērķis.
— Kurus punktus jūs saskatāt kā pievilcīgus tūristiem?
— Gribētu rīkot gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju forumus. Saprast, kādi uzņēmējdarbības veidi ir Ģibuļu pagastā, kas notiek tūrismā, kādi piedāvājumi cits citu papildina. Pandēmijas laikā pilsētas iedzīvotāji ir iegādājušies nekustamos īpašumus arī laukos, vajadzētu apzināt arī šos cilvēkus. Piemēram, pārgājienā, ko organizēja vietējais gids Kalvis Klaniņš, iepazināmies ar ģimeni no Rīgas, kas iegādājušies šeit īpašumu, sieva ir podniece. Rīkojot forumu, mēs varētu apjaust, kā cits citu varam papildināt, vai kas ir mūsu vēl trūkstošais elements. Un no tā kopā ar tūrisma informācijas centru izveidot mūsu pagastu par pievilcīgu tūristiem.
— Kāda ir jūsu iepriekšēja darba pieredze, izglītība?
— Šeit strādāju no 2019. gada janvāra. Man ir bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadībā, maģistra grāds — ekonomists ar ievirzi grāmatvedībā, audits un analīze… (izglītības uzskaitījums turpinās — P. K.) Šobrīd savam vaļaspriekam es mācos biškopību un sociālo tīklu pārvaldību. Es nemitīgi sevi cenšos papildināt un pilnveidot dažādās jomās. Iepriekš strādāju Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības nodaļā, pēc tam darbu turpināju «Rīgas Namu pārvaldniekā» Dokumentu pārvaldības nodaļā kā vadītāja un tur iesaistījos procesos, kur no 30 namu pārvaldēm tās tika reorganizētas uz vienu… Tam visam ir iziets cauri — darbs valsts un pašvaldības iestādē man ir pazīstams.
«Sapratu, ka pēc 27 nostrādātajiem gadiem pedagoģijā man ir vajadzīgas pārmaiņas un attīstība, līdz ar to nolēmu startēt uz Rojas pagasta pārvaldes vadītāja amatu, kur saskatu jaunus izaicinājumus, dinamiku un mobilitāti,» atklāj Santa Krūmiņa.
— Kāda ir jūsu iepriekšējā darba pieredze, kāda izglītība?
— Darbs pedagoģijā ir bijis intensīvs, spraigs, apzinīguma un radošuma pilns. Bez mācību stundām esmu arī uzņēmusies dažādus papildu darba pienākumus — vadījusi metodiskās un sadarbības grupas, bijusi ārpusklases darba organizatore, tāpat vienmēr audzinājusi klasi. Esmu cilvēks, kas labprāt iesaistās dažādos projektos un meklē jaunus izaicinājumus. Esmu pabeigusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, Liepājas Pedagoģijas akadēmiju, Latvijas Universitāti, kur ieguvusi sporta skolotājas un angļu valodas skolotājas kvalifikāciju, ir iegūts maģistra grāds skolas pedagoģijā. Esmu studējusi arī sabiedriskās attiecības Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. 2011. gadā kopā ar ģimeni dibinājām nevalstisko organizāciju, kuras viens no mērķiem ir aktīvās atpūtas veicināšana un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un uzturēšana, ir realizēts sabiedriskā labuma projekts. Mums ar vīru piederošajā zemnieku saimniecībā šobrīd tiek īstenots dējējvistu projekts, kur arī iegūta saimniekošanas pieredze.
Esmu savas tēvzemes patriote, kā arī vairākkārtēja Latvijas čempione ložu šaušanā, tāpēc pirms kādiem septiņiem gadiem nolēmu būt Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzē.
Šobrīd esmu Dobeles 51. kājnieku bataljona ložmetējniece un snaipere pēc pienākuma. Apzinos, ka nepieciešamības gadījumā, būtu gatava pildīt savus Zemessardzes pienākumus un aizstāvēt savu dzimteni.
— Vai iepriekš bijusi kāda saistība ar Roju? Kā domājat nodibināt kontaktu ar vietējiem?
— Es varētu minēt daudzus iemeslus, kāpēc tieši Roja. Šobrīd varbūt daudzi uzskata «svešiniece ciemā», bet tā nu gluži nevaru teikt. Roja, Kaltene, Žocene man saistās ar bērnības atmiņām un jaunības dienām, kad kopā ar vecākiem, brāļiem un māsām braucām uz jūru atpūsties nedēļas nogalēs. Bieži ciemojos Sidru ģimenē, jo mans onkulis ir apprecējis rojenieci. Roja un jūra mani vienmēr ir pievilkusi, tā ir mana miera osta, mans enerģijas un iedvesmas avots. Plānoju pakāpeniski organizēt tikšanos ar Rojas pagasta ciemu iedzīvotājiem, tā apzināt iedzīvotāju vēlmes un vajadzības. Arī gaidīšu iedzīvotājus, ja kādi jautājumi un vajadzības, noteiktajos pieņemšanas laikos Rojas pagasta pārvaldē.
— Kādi būs pirmie veicamie darbi, ieņemot šo amatu?
— Vispirms iepazīšos ar struktūrvienībām un to vadītājiem. Tad apskatīšu Rojas pagasta teritoriju. Gribu redzēt, kas uzlabojams, sakopjams, attīstāms vai pilnveidojams. Zinu, ka šobrīd tiek realizēti kādi projekti. Gribu redzēt, kas paveikts, kas vēl darāms. Esmu iepazinusies ar Rojas stratēģiskās attīstības plānu. Skatīšos, kas tuvākajā laikā būtu visvairāk nepieciešams pagasta iedzīvotājiem, kā uzlabot dzīves kvalitāti attālākajos ciemos. Un tad jau pakāpeniski veidosim un attīstīsim, lai varam lepoties ar savu pagastu.
— Vai ir iepazīta Roja kā kultūrvide un rojenieks kā personība?
— Noteikti varu teikt, ka jā. Zinu jau no skolas laikiem, kad mācījos sporta klasē, ka rojenieki ir aktīvi sportisti, kultūras pasākumu apmeklētāji un ieinteresēti kultūras mantojuma saglabāšanā.
Esmu apmeklējusi dažādus kultūras pasākumus Rojā un redzējusi rojenieku degsmi un azartu sporta spēlēs un kultūras dzīvē.
Kā nu nezināšu rojenieka personību? Mana onkuļa sieva taču ir rojeniece, kuras tētis ir bijis zvejnieks. Vēl nesen dzirdēju stāstu, kā viņa saslimusi ar jūras slimību zvejas laikā.
— Ko plānojat vai varat sniegt Rojai, kas nav sanācis iepriekšējai vadībai?
— Par to, kas nav sanācis, vislabāk varētu atbildēt iepriekšējā vadība. Plāni man ir dažādi, tāpat arī redzējums par attīstību. Šobrīd no sevis varu sniegt savu radošumu, degsmi un azartu, pildot jaunos amata pienākumus. Laiks rādīs, ko un kā vajag, tad par to arī runāsim.
