Mērķis uzvarēt ir vienmēr, tomēr satikties, kopā būt, popularizēt klasisko volejbolu un veselīgu dzīvesveidu ir «Dundadznieku kausa volejbolā» galvenā ideja. Kad viņi uz laukuma, cīņas spraigas un sīvas, jo volejbolu dundadznieki ne tikai mīl, bet arī patiesi prot spēlēt, un katrs cenšas parādīt labāko. 15. februārī «Dundadznieku kauss» izcīnīts jau 11. reizi.
Dundaga ir vieta, kur volejbols vieno paaudzes. Ideju, ko savulaik radīja trīs draugi ar desmit gadu starpību — Gundars Krūziņš, Jānis Zīle un Kaspars Kristiņš —, nu turpina jaunākais kopā ar sporta klubu «Dundaga». «Dundagā daudz potenciālu volejbolistu, ir sasniegumi, vienmēr labi skolotāji bijuši, un mums šķita, ka tāds pasākums nepieciešams — mazs salidojums reizi gadā, kur pa dienu spēlējam un vakarā kopā atpūšamies,» stāsta K. Kristiņš. «Kas visus šos gadus ļāvis tradīcijai noturēties? Mīlestība pret volejbolu. Mums vienmēr plakātā rakstīts, ka šis ir pasākums tiem, kam Dundaga sirdī. Daudzi šobrīd jau dzīvo citviet, bet viņiem prieks atbraukt, satikties un uzspēlēt volejbolu.»
Atklāšana sākas ar pateicības vārdiem pedagogiem. Redzot, kā paldies saka sporta skolotājai, volejbola trenerei Unai Silai, skudriņas skrēja pat mums, malā stāvošajiem, tāpēc šķita, ka viņai pašai noteikti vēl daudz aizkustinošāk. «Ir gandarījums par to, ka viņi izauguši, un viss ieguldītais laiks, darbs bija tā vērts,» atzīst U. Sila. Agrāk par «Dundadznieku kausu» cīnījās arī viņa pati, taču šobrīd palīdz pasākuma veiksmīgā norisē. Ja spēlē tik daudz bijušo audzēkņu, kā izvēlēties, par kuru turēt īkšķus? Protams, par tuvākajiem — par meitu, kurai arī volejbols sirdī — un par skaistu spēli. Tāda tā patiešām bija — sīvas un aizraujošas cīņas visas dienas garumā.
Piedalīties var dundadznieki, kas mācās vai ir mācījušies Dundagas vidusskolā. «Dundžiņu» komandai pievienojās Salvis Cielavs, profesionāls volejbolists, kuru karjeras ceļi aizveda uz Poliju un Somiju, viņš arī četrkārtējs Somijas čempions. «Pats esmu apmierināts ar savu karjeru,» viņš atzīst. «Tagad gan pietiek, ir savs vecums. Bet man prieks, ka bumbu spēlēt esmu iemācījies tieši Dundagā — mans sporta skolotājs bija Edvīns Klēvers, kurš šobrīd jau mākoņos. Te vienmēr prieks atgriezties, jo visi sagaida ar mīlestību.» Ja komandā ir četrkārtējs Somijas čempions, vai tas nozīmē, ka pretiniekiem nav izredžu? «Es vairāk ceru uz jaunajiem,» smaidot saka S. Cielavs. «Priecājos, ka mani uzaicināja, palīdzēšu arī ar padomu, cik nu varēšu.»
Komandā «13 BLOKS» spēlēja divi brāļi — Kristaps un Toms Šeptes, viens no viņiem krietni garāks. Toms stāsta, ka bērnībā kaimiņos dzīvojusi trenere Gundega Lapiņa un brāļa auguma dotības nevarēja nepamanīt — tā arī viss sācies. Šobrīd abi spēlē volejbola klubā «Ventspils», cīnās Nacionālās līgas 1. divīzijā. Viņu komandas biedri sestdien laukumā bija arī pretinieku vidū, tāpēc brāļi atzina, ka tās jau principiālas cīņas — katrs dundadznieks grib parādīt labāko. Dundagā ir spēcīgas volejbola tradīcijas — Una Sila novērojusi, ka gluži asinīs tas katram dundžiņam neesot, bet, ja šim sporta veidam pievēršas, tad gan ar to saslimstot uz mūžu, un daudzi joprojām turpina spēlēt. Jau pirms atklāšanas organizators Kaspars Kristiņš prognozēja, ka šoreiz uzvarēt varētu jaunākie dalībnieki — komanda «Vidusskola», kurā jaunie talanti no Murjāņu Sporta ģimnāzijas. Un viņš nekļūdījās. Otrajā vietā ierindojās «13 BLOKS», bet trešo vietu ieguva «Jaunemari/RB&B».
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
