Amanda Jēkabsone ir Talsu Kristīgās skolas jauniete, kura izdevusi divus apjomīgus komiksus, un to zīmēšana ir viņas aizraušanās apmēram desmit gadu garumā. Savu veikumu publicējot kā Amanda J-Art, viņa ar komiksu zīmējumiem un aicinājumiem internetā popularizē arī Latviju un Talsus, jo ir savas puses patriote. Skolā par savu vaļasprieku īpaši gan nerunājusi, taču decembrī ikgadējā Talsu Kristīgās vidusskolas «Oskara» balvas pasniegšanas ceremonijā Amandas vārds izskanēja nominācijā «Nebija ne jausmas, ka…».
Draudzenes par Amandas aizraušanos nespējušas klusēt, tādēļ, kā lai neizmanto iespēju iepazīstināt ar talanta īpašnieci arī pārējos novadniekus? Jauniete sarunā ir drosmīga un atklāta, varētu pat teikt, ka neraksturīgi jauniešiem. Arī atsaucība no viņas puses pēc uzaicināšanas uz interviju bija zibenīga, tāpēc pārsteidz viņas stāstītais par lielajām bailēm agrāk, kas burtiski neļāvušas iziet uz ielas. Komiksu zīmēšana un publicēšana bijusi arī viena no motivācijām, lai bailes pārvarētu, kas arī palīdzējis, jo redzējusi, ka viņu saprot. Nu vietnē «Amazon kindle direct publishing» Amanda radījusi jau divas apjomīgas, aizraujošas un īpašas komiksu grāmatas.
Citāda veida tehnika
Pašlaik Amanda komiksus zīmē uz planšetes ar speciālu pildspalvu, izmantojot modernās tehnoloģijas, kas patiesībā esot smags un sarežģīts uzdevums un licis daudz mācīties. «Agrāk zīmēju komiksus, iepakoju kā īstus žurnālus un dāvināju māsīcai. Un tad komiksa varoņi auga kopā ar viņu. Iesākās ar bērnudārza vecumu. Pēc tam iesāku zīmēt komiksu, kas nu jau četrus gadus vecs. Vietnē internetā, kur sapulcējas komiksu zīmētāji no visas pasaules, satiku vienu latvieti. Mēs piedalāmies arī komiksu darbnīcā Rīgā. Tā ka mums ir domubiedru pulks. Un pasaulē komiksu zīmēšana ir ļoti populāra. Mums Latvijā ir pat komiksu izdevēji «Kuš!», tāpēc tā ir sava niša. Ir bijis darbīgs sagatavošanas laiks, kad jāzīmē katru dienu, jo sapratu, ka komiksu neizdošu un nepabeigšu, ja zīmēšu vienu lappusi nedēļā, kā iepriekš, tāpēc tas bija viss, ko darīju,» aizrautīgi stāsta Amanda.
Komiksu izveido internetā, to var nopirkt citi elektroniskā formātā, izdrukāt un pats arī izdot, kas neprasa lielas finanses. Vienīgi jānopērk svītru kods no Latvijas Nacionālās bibliotēkas kā izdevējam.
Komiksos tuva arī Talsu vide
Jauniete komiksus sākusi zīmēt pirms aptuveni 10 gadiem, taču tos ievietot internetā sākusi pirms astoņiem gadiem. «Tad tie bija tādi mazi komiksiņi. Pašlaik tas ir vietnēs Tapas, Deviantart un Webtoons, kur izlieku komiksus. Kādreiz katru nedēļu izliku vienu lappusi, sastādot kontu, kurā ir komiksi no 2020. gada līdz šim brīdim. Iesākās tā: es visu laiku lasīju medijus angļu valodā, un tad, kad šķita, ka viss ir izlasīts un nav vairs ko, sapratu, ka man tāds romantiskais sižets neinteresē.
Redzēju, ka Japānā izdod komiksus tā sauktajā mangas stilā. (Tēlotājmākslas veids, kurš izpaužas kā japāņu stilā zīmēts komikss. — K.B.) Sapratu, ka tas ir tas, kas patīk man. Gribu komiksos spēlēties ar emocijām. Un man patīk, ka tajos redz šīs emocijas un pārspīlējumus, kas gluži vai plēšas ārā no vākiem. Tas reālistiskais man ne īpaši.
Un redzu, ka mani pirmie komiksi ir pilnīgi citādi un esmu attīstījusies. 13 gados dabūju pirmo grafisko planšeti, tad tiku pie labākas, bet nu strādāju ar pavisam labu un profesionālu. Tai ir jūtīgi sensori, bet jāzīmē kā ar parastu pildspalvu. Tas aizņem daudz laika, lai iemācītos ēnošanu un cita veida specifiskas lietas. Biju spiesta arī mācīties anatomiju, mācīties par auto, tāpat arī zīmēt ēkas, jo es agrāk neko tādu nezīmēju, bet tagad to daru labprāt un daudz. Mans stils nenoliedzami mainās. Ir skicēts, ēnots, pēc tam atkal citādāk. Skatos komiksus un atceros, kad man bijusi enerģija, kad ne. Es patiešām ilgi mācījos. Bija jāsaprot, kur vispirms skatās cilvēka acs, kur tā «aizķeras». Uzzināju, ka komiksā nevar būt pārāk daudz vārdu. Man ir daudz lappušu bez vārdiem. Es dodu iespēju komiksa lasītājam arī interpretēt pašam, nepierakstot neko klāt. Tas piedod to vajadzīgo mistērijas devu. Cilvēki tagad manos komiksos redz vidi, tāpēc tajos varu parādīt Talsus, ezeru, promenādi,» atklāj īpašā talanta īpašniece, rādot savu veikumu un ļaujot to aptaustīt arī papīra formātā.
Policistu tematikai īpaša vieta dzīvē un komiksos
Savu dzīvi pēc skolas beigšanas jauniete nedomā saistīt ar komiksu zīmēšanu. «Gribu studēt policijas koledžā. Sākumā šaubījos, bet nolēmu — ja spēšu sevi uzturēt sportiski, tad iešu. Un tā nu aizrāvos ar riteņbraukšanu, kad vasarā pat 45 kilometrus dienā sanāca nobraukt. Bet skolas laikā jau nebija vairs laika, jo daudz stundu. Un brīvstundās zīmēju komiksus. Starp citu, viens no maniem komiksiem ir par patruļpolicistu. Par viņa bērnību, manipulācijām, kā tas viss viņu ietekmējis, kā var tikt tam pāri. Gribēju komiksā arī psiholoģiju, un laikam sanāca. Otrs izdotais komikss ir viss par manu dzīvi. Par to, kā es mainījos. Līdzīgi kā dienasgrāmata. Es īsti nezināju, vai tas patiks, bet ievēroju, ka cilvēki ir tik jauki. Mani pat kāda meitene atrada citā interneta vietnē un uzrakstīja, ka gaida katru nākamo lapu, ko ielieku komiksā,» prieku par labajiem vārdiem neslēpj Amanda.
Mākslas skolā nav gājusi, bet radoši izpaudusies vienmēr
Amanda Jēkabsone atklāj, ka iesākumā lielākais murgs šķitis automašīnu zīmēšana, bet nu tām jābūt perfektām, un tās sanāk. Īpaša vieta ir policijas auto.
«Mākslas skolā neesmu gājusi. Man laikam īsti nekad nav paticis, kad saka, kas jāzīmē. Bet uz keramikas nodarbībām gan gāju kādus sešus gadus, jo tur varēju taisīt jebko. Man nepatīk, ka mani ierobežo. Jau kopš mazām dienām man bijušas radošas izpausmes — taisīju lellēm istabas, mantiņām skolu, tērpus un daudz ko citu. Es ļoti aizrāvos. Žēl, ka man tagad nav tik daudz laika, lai to darītu,»
teic jauniete, kura komiksos ir atspoguļojusi savas draudzenes, radiniekus, skolotājus, epizodes no skolas, Talsiem, savus piedzīvojumus un daudz ko citu. Komiksi ir angļu valodā.
«Pirmos komiksus, ko izliku komiksu saitē, bija latviešu valodā, bet tad redzēju, ka nav latviešu auditorijas, kas lasa. Es arī iesākumā biju anonīma un nekur neparādījos ar savu vārdu, bet nu jau vairs nevaru noslēpties (smejas). Ģimene mani atbalsta. Omei uzzīmēju arī attēlu uz krekliņa, un viņai tas ir īpaši mīļš,» saka Amanda.
Citreiz, braucot ar riteni, viņa nofotografē skaistus Talsu skatus, bet pēc tam uzzīmē pēc iespējas tuvāk reālajam. Amanda interesējusies par komiksu vēsturi, pētījusi to attīstību un pastāvēšanu kultūrvidē. «Ir ļoti detalizēti komiksi, bet man pašai nav tik daudz laika, lai tik ļoti pievērstos līnijām. Ēnošana prasa vismazāk. Ir jāsaprot, ja komiksa attēls ir melnbalts, kā parādīt krāsu atšķirības. Un man patīk eksperimentēt, tāpēc komiksi atšķiras un mainās. Skatījos sižetu par Gvido Zvaigzni, un komiskā sanāca uzzīmēt arī par barikādēm,» pastāsta Amanda Jēkabsone, kurai ir jauniešiem neraksturīga mīlestība pret savu dzimteni, vēsturi un Talsiem.
