Hokeja līdzjutēji no Talsu novada naktī uz 6. janvāri varēja sekot līdzi sabilnieka Patrika Bērziņa un dursupnieka Ģirta Silkalna gaitām cīņā pret pasaulē spēcīgākajām U-20 hokeja izlasēm, spēlējot hokeja dzimtenē Kanādā, kur noslēdzās U-20 pasaules čempionāts.
Latvijas U-20 izlases vārtsargs Patriks Bērziņš vairākos statistikas rādītājos šajā turnīrā parādījis ļoti atzīstamu sniegumu, atvairot 91,43% pretinieku metienu (sestais labākais rādītājs turnīrā) un vidēji mačā ielaižot 2,47 ripas (piektais rādītājs turnīrā). Patriks Bērziņš tika atzīts par vienu no trim Latvijas U-20 izlases labākajiem spēlētājiem. Viņš sargāja Latvijas izlases vārtus visās sešās turnīra spēlēs, pēc noslēdzošās spēles arī tiekot atzīts par vienu no komandas vērtīgākajiem spēlētājiem turnīrā. Pa viņa vārtiem tika izdarīts otrais lielākais metienu skaits (175). Ģirts Silkalns savukārt guva vārtus izšķirošajā pārspēlē pret Austrijas izlasi, kurā tika nosargāta vieta elites divīzijā.
Sazinoties ar Patriku Bērziņu telefonintervijā, hokejists pauž, ka noslēdzošā spēle bijusi ļoti svarīga, lai saglabātu vietu elitē.
«Ar komandu visu spēli kopsummā parādījām diezgan stabilu sniegumu, izņemot pēdējās 10 minūtes. Bija tāda sajūta, ka visiem spēlētājiem pa galvu maļas doma, ka spēle jau ir uzvarēta. Līdz ar to mazliet «atlaidām kāju no gāzes pedāļa». Bet redzējām, ka tas ir maldinoši, un beigās nemaz tik viegli viss nebeidzās. Austrieši mūs diezgan «nomētāja» šajās minūtēs, un var pat teikt, ka mums paveicās, ka spēle beidzās ar uzvaru,»
par labo mācībstundu pauž Patriks.
Hokejists sarunā pastāsta arī par atgadījumiem pārlidojumu laikā: «Pašlaik esmu atbraucis atpakaļ uz savu klubu Amerikā, bet no visiem pārlidojumiem man kārtējo reizi ir nozaudēta gan nūja, gan koferis, gan hokeja soma, tāpēc izskatās, ka pirmā spēle vēl būs jāizlaiž. Tālāk jau jācer, ka mantas atsūtīs atpakaļ un varēšu pilnvērtīgi piedalīties treniņu un spēļu procesā. Daudziem bija nozuduši personīgie koferi. Bija arī spēlētāji, kuriem nebija atnākušas formas, kas, protams, bija diskomforts un nepatīkama situācija. Taču čempionāta laikā — jo mazāk par tādām lietām domā, jo labāk. Nav labi uztraukties par ko tādu, jo tas traucē parādīt labāko sniegumu no sevis. Man, par laimi, viss nozudušais pēc kāda laika atnāca. Formas Latvijas Hokeja federācija nopirka tiem spēlētājiem, kuriem tās neatnāca, bet, ja nemaldos, tad līdz čempionāta beigām visi saņēma savas personīgās lietas.»
