Kurzemē ir vislielākā briežu populācija

Kurzemē ir vislielākā briežu populācija

Pamanot ziņu portālā lsm.lv informāciju, ka Kurzemē brieži, aļņi un stirnas izposta laukus un īpašumus, griezāmies pie vietējiem speciālistiem, lai izprastu situācijas nopietnību.

Sazinoties ar Kurzemes virsmežniecības inženieri medību jautājumos Gunti Milleru, uzzinām, ka Kurzemē staltbriežu ir vairāk nekā citur. «Protams, ka ir pagrauzti koki, stumbri, jo tā ir viņu pārtika. Viņi pārtiek arī no lauku kultūrām, kur lauki nav nožogoti. Mežs jau arī nav nožogots, tur ir pieejami gan zālaugi, gan krūmi. Protams, ka aizsardzība tiek veikta, sevišķi valsts mežos, — uz rudeni tiek apstrādāti stumbri un galotnes. Tāpat arī tiek iežogotas dažādas platības. Staltbriežu Kurzemē ir vairāk nekā citur, tāpēc medniecība ir ļoti vērtīga lieta, jo mednieki dzīvnieku skaitu tomēr regulē, lai tas nebūtu pārlieku liels,» skaidro G. Millers.

Vaicājām, vai ir kāds veids, kā iedzīvotāji var pasargāt savus īpašumus. «Protams, var pasargāt savu īpašumu iežogojot, bet tas bieži vien ir diezgan dārgi. Tas zaudējums nav tik liels, cik maksātu aizsargāt pašu pēdējo augu. Bieži vien tāpēc sējuma platības ir blīvāk sasētas. Ja mednieki ir informēti, ka dzīvnieki tur nāk, tad viņi arī cenšas medīt šajās vietās. Tur ir sadarbība starp mednieku un cilvēku, kuram pieder šie lauki. Zemes īpašniekam pēc likuma pieder tiesības medīt savā īpašumā, taču viņš šīs medību tiesības ar līguma palīdzību var nodot mednieku kolektīvam,» stāsta Guntis Millers.

«Mēs regulāri veicam uzskaiti — novērtējam, cik dzīvnieku ir uz 1000 hektāriem. Meža dienests veic uzskaiti un skatās, lai ir populācija — nevaram atļaut izšaut pēdējo.»

Mednieku ierobežojumi

Taču medniekiem tāpat ir dažādi ierobežojumi — nedrīkst medīt apdzīvotās vietās, nedrīkst izmantot nakts optiku briežu medībās, drīkst medīt tikai noteiktos termiņos utt. «Mēs regulāri veicam uzskaiti — novērtējam, cik dzīvnieku ir uz 1000 hektāriem. Meža dienests veic uzskaiti un skatās, lai ir populācija — nevaram atļaut izšaut pēdējo. Populācijai ir jāpastāv un tai jābūt veselīgai. Tur jābūt optimālai dzimumu un vecumu attiecībai. Katram medību iecirknim ir noteikts, cik maksimāli viņi var izšaut no populācijas. Viņiem nav teikts, ka tas ir obligāti jāizpilda, bet tas ir lielākais pieļaujamais skaits, cik drīkst medīt. Protams, ja mēs redzam, ka attiecīgā gadā situācija ir mainīga — iestādīts rapsis vai izveidota jaunaudze, tad mēs novērtējam un izsniedzam papildu limitu. Šī sistēma ir apstrādāta un tā labi darbojas,» skaidro G. Millers.

«Tas arī maksā, tas nav tikai prieks. Tas ir darbs, kas prasa līdzekļus, un ieguvums bieži vien ir ar mīnusa zīmi.»

Medniecība ir darbs, kas prasa līdzekļus

Vaicājot, kāpēc mednieki nereti neizpilda maksimālo briežu medīšanas skaitu, Guntis Millers atbild: «Medniekiem arī ir prioritātes, un arī viņiem pirmā prioritāte ir ģimene, kura iebilst, ka ģimenes galva visu dienu un nakti skrien pa mežu. Tas arī maksā, tas nav tikai prieks. Tas ir darbs, kas prasa līdzekļus, un ieguvums bieži vien ir ar mīnusa zīmi. Mūsu zeme arī nav tik apdzīvota, jaunieši ir kaut kur prom, vecie vīri iet mazumā, jaunie tiek apmācīti. Protams, ka mēs gribētu, lai jaunie nāk vairāk, taču sabiedrībā viedoklis par medniekiem ir visai negatīvs. Visiem ir «zaļā domāšana», jaunā pasaules kārtība, visi cits citu cenšas noniecināt, un nevienam nepatīk būt noniecinātam. Arī mednieki citreiz izvēlas labāk iet makšķerēt, lai uz viņu nerādītu ar pirkstu. Medniekus sauc par slepkavām, bet tā nav — mednieks vislabāk izprot visus zaļos procesus. Viņi nav slepkavas, bet kontrolē populāciju un pie reizes arī pabaro savu ģimeni.»

 

/Foto: Ivars Koloda/