Laucienes pagasta «Jaunčakšos» dzīvo un saimnieko ne tikai darbīgā un čaklā Mierkalnu ģimene, bet jau vairākus mēnešus, savus garos kaklus izslējuši, ziņkārīgi apkārtni vēro aizraujošs un dzīvelīgs strausu pāris. Johans un Tīna ir Āfrikas strausi, kuri pielāgojušies Latvijas videi, nesmādējot ne sniegotu ziemu, ne peļķes, kurās mīl dušoties lietus laikā.
Strauss ir ne tikai vislielākais un smagākais putns pasaulē, bet arī ātrākais divkājainais dzīvnieks uz zemeslodes. Tāpat tas dēj lielākās olas pasaulē. Viena šī putna ola ir apmēram 24 vistu olas, sverot pat pusotru kilogramu.
Mierkalnu ģimenes atvase Agnese Krauze pastāsta, ka bija jāpieķeras kaut kam, kas viņu noturētu Latvijā, lai negribētos atgriezties ārzemēs. Sirdī iekrituši tieši strausi, kuri mūsu pusē nav ikdienišķi kā vistas, zosis vai pīles, bet gan īsta eksotika un kaut kas neierasts. Patlaban, kā pastāsta Agnese, tiek kārtoti dokumenti, lai sāktu celt strausu fermu. Agnesei ir savi sapņi un plāni, un viņa arī nebaidās uzdrīkstēties un darīt. Fermu iecerēts sākt būvēt tuvākā mēneša laikā, lai jau augusta īpašā datumā varētu pārgriezt sarkano lentu. «Vairs jau nav variantu. Pēc nepilnām 40 dienām būs pirmie putnēni, jo tikko atveda inkubatoru,» teic novadniece.
Muzikālais afrikāņu «duets», kam kājās milzu spēks
Četrus gadus vecais strausu paps Johans iemantojis vārdu par godu Johanam Štrausam, jo ir diezgan muzikāls un vakaros dūdo, izdodot skaņu kā mucā ieslēgts balodis, tikai ļoti zemā tembrā. «Vismaz man ir tādas asociācijas. Kad gribu nofilmēt viņu šajā procesā, Johans uz mani paskatās ar domu — tev šķiet, ka es tev tā vienkārši dziedāšu? Un man viņš arī nedejo (smejas). Johana dāma ir Tīna, kurai gan viņš cēli uzstājas. Viņai vārds iedots par godu Tīnai Tērnerei. Pasmaidu, ka Johans sacer mūziku, bet Tīna to izpilda. Bet uz mani šie skatās tikai kā uz barotāju,» smaidot teic Agnese Krauze, piebilstot, ka sarkanā krāsa uz knābja un kājām strausu tēviņiem liecina, ka tas ir gatavs vaislai.
Jautāta, ko strausi ēd, Agnese pastāsta, ka šie putni mielojas ar auzām, jebkāda veida zaļumiem, bet neēd kartupeļus, rudzus, tāpat nātres ne, jo tās kairina kaklu, kas niez. Ziemā strausiem papildus dodot kāpostus un, piemēram, ķirbi.
«Šie ir Āfrikas strausi. Esmu pārliecināta, ka šo strausu vecāki un vecvecāki arī ir Latvijā audzēti un jau aklimatizēti. Klimatiskie apstākļi tuksnesī naktīs jau arī nav silti, un putni te jau ir pielāgojušies. Ir arī pieaugušo smieklīgā versija par to, ka strausiem ir tik mazas smadzenes un viņi nav īpaši gudri, ka nezina, ka viņiem ir auksti (smejas). Tās ir mazākas par aci, mandeles lielumā. Ziemā šie strausi labprāt uzturas ārā. To ķermeņa temperatūra ir 46 grādi, tāpēc ziemā viņiem nav auksti, bet siltā laikā ar spārniem putni sevi atvēsina.
Strausiem nepatīk vējš un vētra. Vakar un aizvakar lija lietus, bet es Johanu un Tīnu nevarēju dabūt iekšā. Viņiem patīk dušoties smiltīs un peļķēs. Manā pieredzē šie putni ir tikai pusgadu, līdz ar to es arī daudz ko mācos. Lasu, ka strausa spēriens aploka dēli var pārsist kā sērkociņu. Arī zirgu ar savu ķīļveida nagu varot pārplēst. Viņu kājās ir milzīgs spēks,» pārsteidzošus faktus atklāj strausu saimniece, paskaidrojot, ka Johans šobrīd ir ar nabadzīgāku spalvu, kas ziemā bijusi vēl knapāka, jo Tīna savu kavalieri knābājot vistiešākā vārda nozīmē. Un strausi arī paši ik pa laikam mainot spalvas.
Kādas «čupas» kristu no debesīm, ja strausi lidotu?
«Bet vai strausi ir dumji putni? Es teiktu, ka nē. Tiem jau alfabēts un reizrēķins nav jāzina. Tiem ir ļoti attīstīts izdzīvošanas instinkts. Tajā brīdī, kad putns tiek sabiedēts, strauss sāk skriet, sasniedzot 70 kilometru ātrumu stundā. Ilgstoši tas var skriet ar ātrumu 50 kilometri stundā. Arī redze un dzirde strausiem ir apbrīnojama. Tie klajā vietā var redzēt un dzirdēt pat divu kilometru attālumā.
Strausu ģimenē bērnus audzina tēvs, kurš arī košāk un skaistāk izskatās, bet mamma ir ģimenes galva, vadošā mātīte arī barā. Tāpēc šis spēcīgais instinkts izdzīvot un spējas atsver strausu smadzeņu izmēru. Kad es atnāku viņus barot, varu arī paijāt, mainīt ūdeni un uzturēties blakus. Vienā reizē nepadomāju un uzvilku citu jaku. Un Johans mani neatpazina. Nonācu nelāgā situācijā. Pieļauju, ka melnas drēbes viņam asociējas ar tēviņu un konkurenci, tāpēc ieslēdzas kaut kāds aizstāvēšanas instinkts.
Kad Johans ir dusmīgs, viņš izriež kakla spalvas un aste ir gaisā. Viņš palēcienā sper, un palēciens ir viņa krūšu augumā,» pieredzi līdzdala Agnese Krauze, smejoties par to, ka viņai jautā, kāpēc strausi nelido, jo, ja tik milzīgs putns, kam viens spārns izstieptā veidā sasniedz divus metrus, lidotu virs galvas, kādas pārsteigumu «čupas» kristu no debesīm? No strausa izmantojams esot pilnīgi viss. Sākot ar gaļu, spalvām, ādu un skropstām, beidzot arī ar mēsliem, kas labpatīk dārza augiem.
Apgāžot senu mītu
«Man ir interesanti un jautri, un esmu gatava palikt Latvijā. Mūsu zemē nav daudz oficiālu strausu audzētavu, bet es labprāt iepirktu olas, jo divi putni man mēnesī var sagādāt tikai 10 līdz 15 olas. Tā kā inkubatoru man atveda tikai vakar, olas īsti līdz tam nekur nevarēja lietot. Ja tās uzreiz ieliek ledusskapī, tad viss ir kārtībā, jo būs ēdamas pat gadu. Mana meita, piemēram, nevar ēst vistu olas, taču šīs var, jo no tām nav slikti.
Tā kā šiem putniem ir četri gadi, man viņi spēs ražot olas vēl 36 gadus. Tātad bizness maniem mazbērniem, ja viņiem būs tāda vēlēšanās (smejas). Dabā strausi dzīvo līdz pat 70 gadiem. Protams, internetā atrodama dažāda informācija… Strausiem nav guzas. Viņiem ir trīs «barības maisi», kuros nonāk viss, ko viņi apēd. Lai barība spētu sasmalcināties, strausi ēd akmentiņus, kas, berzējoties cits gar citu, sasmalcina barību. Viņiem nav garšas kārpiņu,» komentē Agnese Krauze, piebilstot arī to, ka strausi ir loti ziņkārīgi, gribot visu izpētīt. Viņi visu iepazīst, knābājot ar knābi, bet tas nepavisam neesot sāpīgi. Ja agrāk bijušas bažas, kā būs ar olu dēšanu, ja apkārt tik daudz saimniecisku trokšņu, tad pēc laika bijis skaidrs, ka strausi ātri ar to sadzīvo un neprotestē. Jautāta par ierasto frāzi, ka cilvēks kā strauss iebāž galvu smiltīs un izliekas, ka neko neredz, Agnese teic, ka tas ir tikai mīts. «Tajā brīdī, kad pieliecas pēc ēdiena, tad var izskatīties, ka galva ir smiltīs. Arī tad, kad strauss lasa akmentiņus vai ķirzaciņas. Es savu strausu ganāmpulku gribētu izaudzēt no saviem putniem, bet saprotu, ka klāt būs jāpiepērk vai nu olas, vai cālēni, jo saka, ka labāk, ka dzīvniekam ir mazāka radniecība savā starpā. Kaut gan arī te viedokļi dalās,» atzīst Agnese Krauze.
#sif_maf2024
