Jānis Krūze par uzņēmuma SIA «Talsu namsaimnieks» valdes locekli kļuva šī gada sākumā — laikā, kad pašvaldība sāka spriest par budžeta sabalansēšanu. Kā valdes loceklim izdevies iejusties jaunajā amatā, tiekot galā ar visiem izaicinājumiem un šķēršļiem, kas stājās ceļā, vaicājām pašam Jānim Krūzem.
— Kā jūs nonācāt šajā amatā?
— Ņemot vērā to, ka manas saknes ir Talsos, es vienmēr esmu vēlējies būt tuvāk šai vietai, lai arī esmu dzimis un audzis Rīgā, Grīziņkalnā. Pirms astoņiem gadiem es un mana ģimene nolēmām pārcelties atpakaļ uz Talsu novadu — tuvāk jūrai, Mērsragā. Dzīvojot tuvāk Talsiem, organiski rodas interese un vēlme darboties novada labā. Neslēpšu, man bija iespēja kādu laiku darboties tā laika Mērsraga novada domē kā deputātam — pārstāvēt iedzīvotāju intereses un pieņemt lēmumus novada labā. Divas reizes mēģināju pretendēt arī uz Mērsraga pagasta pārvaldes vadītāja amatu, bet diemžēl abas reizes nesekmējās ar vēlamo rezultātu, taču, es domāju, ka dalība vienā no šiem konkursiem parādīja to, ka man ir interese darboties šeit — Talsos un Talsu novadā. Iespējams, tāpēc tiku uzaicināts darboties SIA «Talsu namsaimnieks». Tas bija ļoti dinamisks lēmums, jo izvēle bija jāpieņem dažu dienu laikā.
— Kādi ir galvenie izaicinājumi šobrīd?
— Ja mēs runājam par personīgiem izaicinājumiem, tad noteikti jāuzsver tas, ka līdz šim iepriekšējās darba vietās, kurās esmu strādājis, esmu bijis ļoti ciešā saskarsmē ar valdi un uzņēmumu vadību. Bet man personīgi šī noteikti ir liela karjeras izaugsme. Iepriekš strādāju VAS «Valsts nekustamie īpašumi», arī SIA «Citrus Solutions», kas ir būvniecības un inženierkomunikāciju uzņēmums, tāpēc šī pieredze man daudz ir devusi un palīdzējusi. Bet kā nozīmīgu palīgu noteikti jāatzīmē mūsu stabilā un uzticamā komanda, ko ir veidojuši arī iepriekšējie vadītāji.
Ja runājam par uzņēmuma izaicinājumiem, tad, manuprāt, katrs ir pamanījis, ka cenas kāpj. Cenas aug visam — pakalpojumiem, visam, ko mēs iegādājamies… Tāpēc, lai uzņēmums varētu joprojām būt pelnošs un stabils, mums arī jāpaaugstina cenas. Tas, protams, nevienam nepatīk, bet diemžēl ir jādara. Vēl viens no izaicinājumiem ir pārslēgt apsaimniekošanas līgumus, kas ir noslēgti sen — 2018. vai 2019. gadā. Šobrīd situācija ir krietni mainījusies un līgumi ir jāmaina. Savukārt Rojas DzKU pievienošana «Talsu namsaimniekam» ir šī gada lielākais izaicinājums. Manuprāt, uzņēmumi katrs pats par sevi strādā stabili, taču katras pārmaiņas ir process, kas prasa ļoti daudz uzmanības un papildu resursus. Skatoties no teorētiska uzņēmējdarbības aspekta, rezultātam visām iesaistītajām pusēm vajadzētu būt labākam, taču to, kādi būs praktiskie ieguvumi, rādīs laiks. To pamatoti varēsim vērtēt, kad jaunajā modelī būs nostrādāts vismaz gads.
Jāsaka, ka ļoti jūtams, ka pietrūkst arī darba resursu, jo daudz cilvēku šobrīd ir atstājuši darbu pašvaldībā, tāpēc esošie darbinieki ir visai pārslogoti. Tas reizēm apgrūtina dažādu lēmumu pieņemšanu arī mums. Tur, kur agrāk bijuši trīs vai četri speciālisti, kas palīdzēja, pieņēma lēmumus un atbildēja salīdzinoši ātri, šobrīd ir viens vai divi noslogoti darbinieki. Zināmu laiku šo situāciju var pieņemt ar sapratni un iejūtību, taču ceram, ka visdrīzākā laikā tā tiks atrisināta.
— Kā šobrīd noris reorganizācijas process?
— Jautājumu ir daudz. Jo vairāk iepazīstamies ar situāciju — kā strādā viens un otrs uzņēmums —, jo vairāk sanāk piestrādāt pie dažādām detaļām. Arī manā iepriekšējā pieredzē ir piedzīvotas dažādas pārmaiņas, taču es gribētu pieminēt, ka nav divi vienādu pārmaiņu procesu. Tas, ko mēs varam mācīties, ir pēc iespējas vairāk un laikus komunicēt ar iedzīvotājiem, kā arī pārējām iesaistītajām pusēm. Nav noslēpums, ka Uzņēmumu reģistrā ir iesniegts reorganizācijas līguma projekts. Arī sekojot domes lēmumiem, mēs virzāmies uz priekšu, īstenojot pieņemtos lēmumus.
— Kas līdz šim jau paveikts?
— Ir veiksmīgi realizēti dažādi projekti, tostarp atskaites par pansionāta «Lauciene» katlumājas būvniecības noslēgumu. Izaicinājums man personīgi pirmajā mēnesī bija iejusties jaunajā amatā, apkopot visu informāciju, kuru iesniegt Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, lai arī pēdējā līdzfinansējuma daļa tiktu samaksāta. Tas bija ļoti atbildīgs uzdevums, kur es iepazinu kolēģu atbalstu un atsaucību.
Tāpat esam veiksmīgi tikuši galā ar dažādām avārijas situācijām, kur, piemēram, redzējām, ka ir liels siltumnesēja — ūdens zudums, taču nebija skaidrs, kur ūdens zūd. Beigās izrādījās, ka zem mājas pagraba betona grīdas ir bojājums. Atzīšu, ka bija neliels stress, kamēr speciālisti atrada un novērsa šos bojājumus.
Uzņēmums strādā stabili un šeit ir iedibināta laba darbības sakne.
— Kādi ir plusi un mīnusi, strādājot šajā amatā?
— Pie plusiem noteikti var likt fantastiskos kolēģus, arī esošās iestrādes. Līdz šim šeit ir bijusi saimnieciska pieeja uzņēmuma vadīšanā, tāpēc ir gandarījums un prieks pārņemt tādu darbu, kur var redzēt, ka ir bijusi atbildīga pieeja. Tāpat var personīgi paplašināt redzesloku, daudz mācīties. Šī sfēra nepārtraukti mainās, notiek dažādas izmaiņas, tiek pieņemti jauni likumi, noteikumi. Māju apsaimniekošanā vairāk tiek mudināti iesaistīties paši iedzīvotāji. Mēs tiešām ceram, ka ieceres, ko Ekonomikas ministrija un Saeima virza, palīdzēs daudz efektīvāk strādāt.
Apsaimniekošanas jomā svarīgākais mērķis šobrīd ir aktīvāk iesaistīt iedzīvotājus nākt uz sapulcēm un lemt par vidi, kurā viņi dzīvo. Šobrīd moderna lieta ir Būvniecības informācijas sistēma, kur būs iespējama balsošana un ļoti daudz jautājumu tiks risināts ar šīs sistēmas palīdzību. Te gan ir tā, ka daudziem patīk digitālie risinājumi, viņi labprāt to izmēģina uzreiz un izmanto, taču ir arī daļa, kas uzmanīgāk pieiet digitālajai videi un lēnāk ievieš jauninājumus. Tāpēc jāmudina iedzīvotāju mācīties, pamēģināt un apgūt kaut ko jaunu.
Bieži vien ir tā, ka cilvēki turpat blakus redz kādu nekārtību, ir neapmierināti, dusmojas pie sevis, taču vispareizākais ir iesaistīties, nepalikt vienaldzīgam un informēt. Piemēram, šobrīd mums pārvaldībā kopā ir ap 250 māju, taču namu pārziņu kopskaits šobrīd ir 4+1 uz visu teritoriju. Šādai komandai aptvert visus īpašumus ir salīdzinoši liels izaicinājums.
— Kas ir jāņem vērā, vadot tik lielu uzņēmumu?
— Šķiet, ka liela sistēma kustas ar lielu inerci, un var likties — kas gan var notikt. Taču katrs mazais lēmums kā tauriņa spārna vēziens vienā pasaules malā var izvērsties par tornado otrā. Tas viss ir savstarpēji saistīts. Tāpat, vadot lielu uzņēmu ir jāpieņem pārdomāti lēmumi, tiem jābūt rūpīgi izsvērtiem, pārrunātiem ar visām iesaistītajām pusēm, lai panāktu labāko rezultātu. Sasteigti lēmumi pat mazās lietās var izvērsties ne tā, kā bija plānots.
#sif_maf2024
