Tiekamies uz sarunu ar SIA «Talsu namsaimnieks» valdes locekli Egilu Barisu un Dzīvojamā fonda nodaļas vadītāju Danuti Barkovsku, lai apspriestu aktuālākos jautājumus apsaimniekošanas jomā. Kādi jaunumi iedzīvotājiem gaidāmi un ko ir būtiski ņemt vērā?
— No 1. janvāra ikmēneša komunālajos rēķinos tiks iekļautas izmaksas par lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanu, ja vien mājas iedzīvotāji nebūs lēmuši citādi. Kādus jautājumus par to saņemat no iedzīvotājiem?
— No iedzīvotāju zvaniem esam secinājuši, ka daudzi līdz šim ir domājuši, ja atsevišķs maksājums rēķinā nav redzams, tad par lielgabarīta atkritumu izvešanu vispār nav jāmaksā. Tāpēc cilvēkiem ir neizpratne, kāpēc tagad parādīsies vēl viena pozīcija rēķinā. Patiesībā līdzšinējā kārtība bija tāda, ka izdevumi par lielgabarīta atkritumu izvešanu tika segti no mājas finanšu līdzekļiem, kas paredzēti remontdarbu veikšanai. Līdz ar to iedzīvotāji šīs izmaksas ikmēneša rēķinos «nejuta», taču nauda tomēr tika iztērēta. Vēl bieži dzirdam bažas, ka turpmāk tas būs fiksēts maksājums un ka līdz ar to lielgabarīta atkritumu varētu kļūt vairāk. Ir arī saprotams iedzīvotāju jautājums: «Kāpēc man jāmaksā par cita cilvēka lielgabarīta atkritumiem?» Šeit jāuzsver, ka daudzdzīvokļu mājā esam kopīpašnieki un izdevumi, kas saistīti ar kopīpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu, tiek segti kopīgi. Mēs ļoti ceram uz iedzīvotāju godaprātu, ka nevajadzīgie priekšmeti netiks novietoti uz kopējā konteineru laukuma, bet gan katrs pats nogādās uz atkritumu apsaimniekotāja atkritumu laukumu. Ja lielgabarīta atkritumi nekrāsies, arī papildu izmaksas būs mazākas. Jārēķinās ar realitāti: neviens ikdienā nestāvēs blakus konteineru laukumam, lai kontrolētu, kurš atstāj atkritumus un kurš — ne. Tāpēc esam vērsušies pie Talsu pilsētas pārvaldes un Talsu novada pašvaldības ar lūgumu iesaistīties un izvērtēt iespēju pie konteineru laukumiem uzstādīt videonovērošanas kameras, lai mazinātu gadījumus, ka atkritumus tur atstāj nepiederošas personas.
Pozitīvi ir tas, ka daudzi māju vecākie situāciju saprot un atbalsta, ka nav pareizi lielgabarīta atkritumu izvešanu segt no māju remontu naudas. Šobrīd notiek aktīva komunikācija starp pārvaldniekiem un māju vecākajiem, un daudzu māju iedzīvotāji jau lemj par praktisku risinājumu, proti, izvešanu organizēt pēc pieprasījuma, piemēram, reizi mēnesī. Attiecīgi tiks aprēķinātas izmaksas uz konteineru laukuma piesaistītajām mājām.
Ideālajā situācijā katrs iedzīvotājs lielgabarīta atkritumus nodod individuāli, piesakot izvešanu pie apsaimniekotāja vai arī nogādājot uz AAS «Piejūra» šķirošanas laukumu, bet diemžēl realitāte parāda, ka tas nenotiek, un vienmēr būs kāds, kurš negodprātīgi atstās savus lielgabarīta atkritumus blakus sadzīves atkritumu konteineriem. Tieši tādēļ bija jāmeklē risinājums, lai neveidotos atkritumu kaudzes, kas absolūti nav ne estētiskas, ne drošas.
— No 1. janvāra piemērosiet līgumsoda procentus par laikā nenomaksātiem rēķiniem. Pastāstiet, lūdzu, sīkāk!
— Pirmās nokavējuma summas, ja tādas būs piemērojamas, parādīsies marta rēķinos. Nokavējuma nauda būs 0,1 % apmērā, bet ne vairāk kā pamatsumma. Gribējām to ieviest jau pirms dažiem gadiem, bet bija Covid-19 pandēmija, tāpēc tas tika atlikts. Šādus līgumsoda procentus piemēro jau sen arī citi namu apsaimniekotāji visā Latvijā. Mūsu uzņēmums pat ir saņēmis aizrādījumus no revidentiem par to, ka mēs neizmantojam visus iespējamos instrumentus, lai samazinātu parādnieku skaitu. Šis būs veids, kā cilvēkus disciplinēt. Mēs esam ļoti pretimnākoši un saprotam, ka cilvēkiem dzīvē var būt dažādas situācijas, tāpēc aicinām šādos gadījumos vērsties pie mums un noslēgt vienošanos, un tad arī šie soda procenti tiks apturēti.
Protams, būs cilvēki, kuri par šo dusmosies, bet šajā gadījumā tad ir jādusmojas tikai pašam uz sevi par laikā nenomaksātiem rēķiniem. Esam izstrādājuši brīdinājumu sistēmu, kas automātiski nosūtīs klientam brīdinājuma e-pastu, ja tiks kavēts maksājums, jo varbūt cilvēks vienkārši ir piemirsis to izdarīt.
— Kā Talsu novadā sokas ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanas projektiem?
— Valstī kopumā ir nosiltināti 4 % daudzdzīvokļu namu, arī no SIA «Talsu namsaimnieks» pārvaldībā esošajām ēkām ir atjaunoti 4 %, bet drīzumā šī statistika būtiski pieaugs, jo pašlaik procesā ir vēl 21 daudzdzīvokļu māja (Talsos, Stendē, Pastendē, Rojā, Zvirgzdos, Jaunpagastā). Iedzīvotāji kļuvuši saprotošāki un sāk apzināties, ka ēku tehniskais stāvoklis uzlabojas tikai tad, ja tajā tiek ieguldīts. Daudzām mājām būvkonstrukcijas un inženiertīkli ir novecojuši, to kalpošanas laiks tuvojas beigām vai jau ir beidzies. Tāpēc iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas ne tikai fasādes siltināšanu, bet arī kompleksu atjaunošanu: stāvvadu un inženiertīklu nomaiņu, apkures sistēmas pārbūvi, pārejot uz divcauruļu sistēmu, kā arī atjauno kāpņu telpas.
Jā, ļoti žēl, ka pašvaldība šobrīd ir apstādinājusi iniciatīvu atbalstīt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes veicināšanas pasākumus. Vairāku māju biedrības jau ir rakstījušas pašvaldībai vēstules ar aicinājumu šo iniciatīvu atsākt, jo tā viņiem būtu būtiska palīdzība. Iedzīvotāji cer, ka finansējums šim mērķim tomēr tiks rasts, jo izmaksas ir lielas un ar katru gadu tikai pieaug.
— 2023. gada 1. janvārī spēkā stājās Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums. Kā jums ir veicies ar šī likuma ieviešanu dzīvē?
— Šeit varam teikt labus vārdus gan par mūsu darbu, gan iedzīvotāju iesaisti. No mūsu pārvaldībā esošajām mājām, kas atrodas uz cita īpašnieka zemes, 42 mājas jeb 95 % ir pieņēmušas lēmumu izpirkt zemi. Šim procesam ir būtiska nozīme, radot vienotu nekustamo īpašumu, un tas savukārt paver plašākas iespējas attīstībai un projektu īstenošanai. Turklāt īpašumam paaugstinās vērtība un vairs nav jāmaksā zemes noma.
— Kādas aktualitātes, nākotnes plāni apkures jomā?
— Par apkures tarifu — ja pavasarī to varējām nedaudz samazināt uz 88 eiro par megavatstundu, tad nesen mums ir noslēdzies iepirkums uz šķeldu, un izskatās, ka tarifs būs jāpārskata un tas nedaudz pieaugs, jo ir pieaugusi šķeldas cena, un to mēs nevaram ietekmēt. Izmaiņas varētu būt uz 1. februāri.
Sabilē bija ar malku kurināms apkures katls, šogad tas ir nomainīts uz šķeldas apkures katlu. Stendē Liepu ielas katlumāju vasarā aprīkojām ar jaunu granulu apkures katlu.
Runājot par nākotnes plāniem, viens no lielākajiem plānotajiem darbiem ir siltumtrases rekonstrukcija un katlumājas izbūve Rojā. Skatāmies arī uz Laucienes katlumāju — tur katlu iekārta ir tik sena (2007. gada), ka izmešu daudzums vairs neatbilst emisiju prasībām, kas stāsies spēkā 2027. gadā. Līdz ar to ir zema efektivitāte un paaugstināts avāriju risks. Šogad vasarā Laucienes katlumājai uzlikām saules baterijas, lai varētu vasarā elektrības patēriņu nosegt paši. Pēc gada izdarīsim secinājumus, cik tas ir bijis izdevīgi. Domājam arī, ko darīt ar apkures katlu Pastendē, jo arī tur ir malkas apkure, kas nodrošina siltā ūdens ražošanu vasaras mēnešos.
— Kādas ir būtiskākās izmaiņas, grozījumi, ko namu apsaimniekošanas sfērā nolēmusi valdība un kam iedzīvotājiem noteikti ir jāpievērš uzmanība vai jāveic kādas darbības?
— Izskatās, ka valdība strādā, lai ar likumu palīdzību «iekustinātu» sabiedrību, lai tā vairāk iesaistītos savu namu apsaimniekošanas jautājumos. Mūsu kā apsaimniekotāja darbība balstās uz Ministru kabineta noteikumiem, un pēdējos gados izmaiņu tajos ir ļoti daudz un būtiskas. Tas ir labi, jo nozīmē, ka valdība domā par šo sfēru un cenšas risināt problēmas. Jaunās izmaiņas paredz vairāk atbildības un pienākumu īpašniekiem.
Šogad spēkā stājās grozījumi par ūdens skaitītāju atkārtotās verificēšanas atcelšanu. Proti, dzīvokļu īpašniekiem vairs nav obligāti jāveic atkārtota verificēšana dzīvoklī uzstādītajiem ūdens patēriņa skaitītājiem. Tomēr vienlaikus dzīvokļu kopībai (ja pārvaldīšana ir viņu rokās) vai pārvaldnieki tiek aicināti vienoties par vienotas ūdens patēriņa uzskaites sistēmas ieviešanu visā mājā. Tas nozīmē — noteikt skaitītāju uzstādīšanas, nomaiņas un pārbaudes kārtību, kā arī tehniskās prasības. Vajadzētu pāriet uz attālināti nolasāmajiem skaitītājiem.
Ar 1. janvāri spēkā stājas izmaiņas likumā, ieviešot principu «parāds seko dzīvoklim». Proti, ja dzīvoklis tiek pārdots, jaunais īpašnieks, to iegādājoties, pārņems iepriekšējo trīs gadu parādus par apsaimniekošanu, komunālajiem pakalpojumiem, uzkrājumu fondu un zemes lietošanas maksu. Līdz šim parādu segšana pārsvarā gūlās uz iepriekšējo īpašnieku. Tos parādus, kas senāki par trīs gadiem, nāksies segt iepriekšējam īpašniekam. Esošajam īpašniekam ir pienākums informēt pircēju par visiem nenomaksātajiem parādiem.
Pieņemtas arī būtiskas izmaiņas Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumā. Tās paredz, ka daudzdzīvokļu mājās, kurās pārvaldīšanas tiesības vēl nav pārņemtas un bija pašvaldības pārziņā, līdz 2026. gada 1. janvārim dzīvokļu īpašnieku kopībai bija jāizlemj, kā turpmāk tiks pārvaldīta māja — pārvaldīt pašiem, dibināt biedrību vai slēgt līgumu ar pārvaldnieku. Pašvaldībām vairs nebūs pienākuma iesaistīties māju pārvaldīšanā. Pārvaldīšanas kvalitāte un izmaksas būs atkarīgas no kopību spējām organizēties.
Tāpat būs izmaiņas dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrācijā. Ikvienai dzīvokļu īpašnieku kopībai (gan jau esošām, gan tādām kopībām, kas radīsies no jauna uzbūvētās ēkās) paredzēts piešķirt nosaukumu un identifikatoru. To Būvniecības informācijas sistēmā veiks Būvniecības valsts kontroles birojs; process notiks automātiski, iedzīvotājiem pašiem šajā sakarā nav nekas jādara. Pateicoties šīm izmaiņām, mājām nebūs jādibina biedrība, lai dabūtu kredītu. Proti, kopības varēs atvērt kontus, slēgt līgumus ar bankām, ņemt aizdevumus ēku atjaunošanai. Kā tieši tas strādās praksē, vēl redzēsim, bet kopumā šīm pārmaiņām vajadzētu atvieglot māju attīstību iespējas.
— Ir pagājis kāds laiks kopš novadu apvienošanas reformas. Kā jums ir veicies, vai esat apraduši ar jaunajām teritorijām?
— Kolkā un Mērsragā iedzīvotāji paši tiek galā ar apsaimniekošanu. Mums pievienoja mājas no Rojas un Dundagas. Rojā iedzīvotāji ir aktīvi un prasīgi, un, kā paši atzīst, nepieņem citus. Protams, salīdzinot ar sākumu, situācija ir uzlabojusies. Pierīvējamies viens pie otra un sadarbība ir kļuvusi raitāka. Viņi ir aktīvi. Dundagā kopumā ir mierīgāk. Protams, iedzīvotāji bija pieraduši, ka viss ir turpat, blakus. Pietika veikt vienu zvanu, un daudz ko varēja ātri atrisināt. Tagad jautājumu risināšanas process ir ilgāks. Taču iedzīvotāji ir malači — viņi veido uzkrājumus un iesaistās māju jautājumu sakārtošanā.
#SIF_MAF2025
