Šogad ir taku skrējiena “Stirnu buks” desmitās jubilejas sezona, un tā nupat noslēdzās Sabilē. Tam bija jābūt pasakaini skaistam skrējienam Abavas senlejā, taču dabai bija citi plāni – tā jubilejas noslēgumā sarūpēja pamatīgu lietu un dubļus. “Stirnu buks” jau noslēdzies, bet vēl līdz 4.novembrim Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centrā apskatāma taku skrējienam veltīta izstāde.
Lai gan jau piektdienas vakarā aiz loga plosījās lietus un nemīlīgs vējš, grupa “Zāle”, atklājot “Stirnu buka” jubilejas izstādi, skatītājos iedvesa mieru. Ja nebūtu sabilnieku, visticamāk nebūtu arī izstādes, jo tieši Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centrs taku skrējiena seriāla organizatorus uzrunājuši šai idejai. “Tik senili jau mēs vēl neesam, bet tomēr desmit gados kaut kāda bagāžiņa ir savākusies. Daļa no tā šeit ir eksponēta,” stāsta taku skrējiena seriāla “Stirnu buks” organizētājs Rimants Liepiņš.
Abavas senleja ir skaista, bet gan jau uz Kuldīgas pusi ir vieni vienīgi džungļi – tā “Stirnu buka” organizatori domāja agrāk, bet Sabilei izdevās viņus pārsteigt. Mums pašiem par lielu pārsteigumu atklājās mežonīgas dabas takas, bet ar elpu aizraujošiem dabas skatiem. Šeit ir ļoti skaisti. Es teiktu, ka pašiem organizētājiem viens no tādiem iedvesmojošākiem un pacilājošākiem posmiem šajā sezonā. Ir daļa, kas no visiem skaistajiem skatiem neko neredzēs, viennozīmīgi, bet tie ir kādi 10, 15 procenti ātrākā gala skrējēji, taču viena liela daļa dodas šādos skrējienos, lai izbaudītu. Viņi nekautrējas apstāties, pafotografēt,” teic Rimants Liepiņš.
Sabilnieki jau iepriekš organizatoriem bija solījuši pasakainu dabu, mākslas sajūtu un ekstrēmas izjūtas. Bet tik ekstrēmi viņi negaidīja. Trase pārvērtusies par dubļu jūru. Dinamiski, interesanti, kalni, mežs, grants ceļš, asfalts… – Klinta Lauska atzīst, ka skrējiens bija episks. “Kādus divus kilometrus pirms finiša bija kalns, un es burtiski 300 metrus vienkārši noslīdēju ar sēžu lejā pa kalnu. Bet pēc tam es kaut kā atguvos un nonācu līdz finišam ar savām kājām. Nošļūkt no kalna uz dibena bija ātrāk nekā noskriet. Viena tante, kura gāja garām ar suni gan teica: “Ak šie trakie jaunieši!”,” iespaidos dalās distances “Stirnu buks” uzvarētāja Klinta Lauska.
Talsinieks Gints Lūsis ne tikai “Stirnu buka” distances, bet arī kopvērtējuma uzvarētājs. “Līdz šim es nebiju uzvarējis kopvērtējumā Buku distancē. Es biju gan Zaķī uzvarējis, gan senāk Lūsī, šogad sanāca arī Bukā uzvarēt. Viegli būs atcerēties, ka tas notika desmitās sezonas jubilejā, un Sabilē, tomēr mājas trase pa lielam,” stāsta distances “Stirnu buks” uzvarētājs Gints Lūsis.
Dalībnieki startēja dažādās distancēs, katrs pēc savām spējām. Un pat visi dubļi un ekstrēmās sajūtas netraucēja dalībniekiem to uztvert par vienu no skaistākajiem posmiem. Goda lieta piedalīties bija arī sabilniekiem. “Mēs esam tīri, jo esam sabilnieki, mēs zinām, kur skriet. Mēs protam skriet. Īstenībā bija ļoti viegli. Ļoti interesanti. Mēs jau mazo distancīti – “Mazo vāverīti” skrējām. Mēs iesim uz lielo Buku arī. Tad uz divām dienām. Mēs jau vēl varam paspēt,” smej skrējiena dalībnieki Ainārs Dzintars un Lauris.
Sabile vērienīgo notikumu varētu piedzīvot atkal, jo taku skrējiena seriāls sev iecienītās vietās mēdz atgriezties. Lai gan organizatoriem kremt šogad atstātās pēdas, sabilnieki mierinot, ka nākampavasar zāle ataugšot lēnāk un mazāk būs jāpļauj.
/Foto autors Jānis Zilvers/
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
