Aizvadītajā nedēļā, 26. maijā, Starptautiskajā mākslinieku rezidencē «Pedvāle» norisinājās četru ārvalstu mākslinieku darbu prezentācijas. Viņi demonstrēja, ko radījuši savas uzturēšanās laikā Pedvālē maijā, — darbi tik atšķirīgi un daudzpusīgi, cik paši autori.
Mākslinieki no visas pasaules turpina izmantot iespēju viesoties Talsu novada Abavas senlejā esošajā Starptautiskajā mākslinieku rezidencē «Pedvāle». Mēneša laikā, kamēr attiecīgais mākslinieks mitinās rezidencē, tiek cītīgi strādāts pie konkrēta darba. Maija noslēgumā savus radītos darbus demonstrēja četri mākslinieki no Nīderlandes, Skotijas, Čīles un Austrijas.
Johannes Kristofers Gerards no Nīderlandes aicināja iesaistīties radošajā darbnīcā, un rezultātā tapa sociālā skulptūra — gan ar cilvēku pašu ķermeņiem, gan dažādiem palīgmateriāliem. Iesaistīšanās šajā procesā, kur bija seši uzdevumi, palīdzēja atvērt cilvēka iekšējo kreativitāti. Pēc tam apmeklētāji devās aplūkot mākslinieka radīto vides mākslas objektu «9047» jeb «Vieta starp kalniem», kur mākslinieks īstenoja arī performanci «Akmeņi». Šī darba tapšanu iedvesmoja Pedvāles daba, lokācija un apkārtne. Turklāt nīderlandietis arī izveidojis video «Structure and patterns» (no angļu val. — struktūra un faktūras), kur smalki, delikāti pētījis un parādījis dažādas virsmas un struktūras Pedvālē, sākot ar ķērpjiem uz akmeņiem un pļavās esošajiem zirneklīšiem to tīklos, līdz gaismu un ēnu spēlei darbnīcā utt. Mākslinieks maija rezidencē bija Eiropas Savienības finansēta projekta ietvaros, ko administrē Gētes institūts.
Maijā Pedvālē viesojās arī skotu rakstniece, dzejniece Morella Smita. Viņa jau vairākus gadus raksta par Annemariju Švarcenbahu, kura ir reāla, vēsturiska persona (rakstniece, žurnāliste, ceļotāja no Šveices). Un skotu rakstniece, dodoties pa A. Švarcenbahas dzīves gaitas pēdām, nonākusi arī Baltijas valstīs, jo viņa viesojusies arī šeit. Lai arī sākotnēji, ierodoties rezidencē Pedvālē, M. Smita bija nolēmusi rakstīt prozu, iedvesmas vadīta, tomēr sacerēja dzejoļus un pasākuma laikā dažus no tiem deklamēja.
Čīliete Frančeska Karvallo Pirola, kura ikdienā nodarbojas ar animāciju, rezidences laikā radīja darbus divās tehnikās. Pirmā: stop-motion (no angļu val. — pārtraukt darbību), kad uz papīra lapas kadri tiek klāti virsū cits citam. Respektīvi, ar krāsu tiek uzklāts pirmais kadrs, tad pagaida, kad nožūs, un klāj virsū nākamo kadru. Līdz beigās uz papīra lapas redzams pēdējais kadrs. Otrā: analogā rotoskopija, kad vispirms katrs kadrs tiek izprintēts uz lapas, tad māksliniece katru kadru papildināja, ar roku kaut ko piezīmējot, iekrāsojot, un tad katru vēlreiz ieskenēja, lai datorā varētu izveidot gala rezultātu — video. Māksliniece demonstrēja klātesošajiem, kā darbi tapa, kas ir ļoti laikietilpīgs process, kā arī gala rezultātus. Tēma, par ko māksliniece veidoja darbus — sievietes menstruālais cikls.
Savukārt austriete tēlniece Suzanna Kompasta no Pedvālē iegūtā, saraktā māla izveidoja trejdeviņas jeb 27 sieviešu figūras arhaiskā stilā. Šāds skaits, jo tēlnieci iedvesmoja latviešu folklorā izmantotais termins «trejdeviņi». Pedvāles teritorijā esošajā ābeļdārzā, izrokot bedri, ieliekot tur metāla mucu un pēc senas tehnoloģijas izmantojot zāģa un ēveļu skaidas, keramiskās figūras tika izdedzinātas. Pēc figūru apskates tās tika ieliktas grozā (kas izveidots no dabas materiāliem) un ievietotas bedrē, kur tās tika izdedzinātas, tādējādi simboliski atdodot atpakaļ zemei. Performances laikā dziedāja Sabiles folkloras kopa «Sabiles ogas».
Rezidences kuratore Laura Miglone stāsta, ka uz visiem vasaras mēnešiem un pat vēl tālāk uz priekšu savu viesošanos pieteikuši jau nākamie mākslinieki. Diemžēl Ukrainā notiekošā kara dēļ esot cilvēki, kuri savu viesošanos šeit atceļ, jo Latvija robežojas ar Krieviju un katram ir bail par savu dzīvību, jo situācija ir neprognozējama. Tomēr kopumā interese par rezidenci ir, kas nozīmē, ka arī turpmāk jebkuram būs iespējams aplūkot ārvalstu mākslinieku radītos, vietējās apkaimes iedvesmotos darbus tepat, Abavas senlejā. «Māksliniekus uzrunā latviešu attieksme pret dabu, ainavu, kristīgās kultūras un folkloras spēju pastāvēt līdzās. Neskatoties uz mūsu sarežģīto vēsturi, esam spējuši saglabāt savu kultūras mantojumu,» pauž L. Miglone.
#SIF_MAF2023
