Latvijā ir ļoti maz balvu, ko pasniedz tieši bērnu grāmatu autoriem. Viena no retajām vietām ir Roja, turklāt Pastariņa prēmija ir balva ar senu vēsturi. Ja pierasts, ka reģionos prēmijas parasti saņem vietējie cilvēki, tad jau 20. reizi rojenieki sumina visā Latvijā izdotu grāmatu autorus.
«Normāli!» — tā ir atbilde, ko nereti vecāki saņem uz jautājumu: «Kā tev šodien gāja skolā?». Tieši tāds nosaukums arī dots Ilzes Skrastiņas grāmatai, kas nupat Rojā saņēmusi Pastariņa prēmiju. Četru bērnu mamma radījusi priecīgu, dzīvīgu un asprātīgu grāmatu. «Grāmatas man ir tikai divas un iznākušas pēdējo divu gadu laikā, tāpēc saņemt balvu ir milzīgs pārsteigums un liels gods. Turklāt prēmiju, kas iepriekš pasniegta vairākiem slaveniem rakstniekiem. Un man liekas nozīmīgi, ka par grāmatu balsoja tieši bērni,» pēc Pastariņa prēmijas saņemšanas atzina Ilze Skrastiņa.
«Es ļoti centos, lai šī grāmata ir priecīga, lai tā ir par Latvijas bērniem un viņu dzīvi skolā. Tāda, kāda tā ir — ar visiem notikumiem, svētkiem, veiksmīgākiem un neveiksmīgākiem pasākumiem skolā, un, man šķiet, ka katrs bērns tur varēja saredzēt sevi un savus klasesbiedrus.»
Pastariņa prēmija tiek pasniegta reizi divos gados. Tās saņēmējs nereti ir pārsteigums, jo bērnu skatījums uz darbiem ir pavisam citādāks nekā pieaugušajiem. Žūrija Pastariņa prēmijai izvirzīja piecas 2021. un 2022. gadā iznākušās grāmatas, un Ilzes Skrastiņas darbs uzvarējis ar 40 balsu pārsvaru. Kāpēc tieši grāmata «Kā iet pa skolu? Normāli», Rojas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas vadītāja Iluta Graudiņa atbildi atradusi kādā intervijā: «Šī grāmata domāta bērniem, kuriem ir drusciņ slinkums lasīt. Grāmatā ir lieli burti, jautri atgadījumi un daudz zīmējumu. Un tas arī nostrādāja. Un tie atgadījumi patiesi ir smieklīgi.»
Grāmatas autore bērniem atklāja, kā patiesībā dzīvē izskatās grāmatas galvenais varonis Miks, ko viņš domā par nokļūšanu grāmatā un kuri lapaspusēs aprakstītie no notikumiem ir īsti. Kad autore jautāja, vai arī mazajiem lasītājiem ir smieklīgi atgadījumi, zālē rokas gaisā cēlās cita pēc citas, un uz stāstīšanu izveidojās pat rinda. Turklāt tikšanās ar autoru ir viens no «āķiem», kas bērnus motivē grāmatas lasīt.
«Bērnu grāmatu autoriem ir vēl viena lielā balva — Jāņa Baltvilka balva —, kuras direktore esmu es. Un man ir interesanti salīdzināt un arī iedvesmoties no Rojas, jo šeit tas tiešām noticis jau no 1980. gada,» saka Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu Literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova. «Tas ir svarīgi, jo bērnu grāmatām jābūt labā kvalitātē, tām jāaizrauj mūsu bērnus, lai viņi kļūtu par lasītājiem. Turklāt novērtējums autoriem ir ļoti svarīgs, jo autoram ir jāzina, vai viņa grāmata ir sasniegusi auditoriju, novērtēta profesionāli. Pastariņa prēmija to visus šos gadus panākusi. Un svarīgi, ka tas nenotiek Rīgā, jo dažreiz pārāk daudz koncentrējamies tikai uz galvaspilsētu. Mums šķiet, ka visa dzīve tur paiet, bet tā nav.»
#SIF_MAF2023
