1. jūnijs Sabiles aprūpes centrā «Kalme» šogad kļuva ne tikai par vasaras pirmās dienas datumu, bet arī par tradīcijas turpināšanas dienu, stādot ābeles aprūpes centra pagalmā, lai jau nākamgad iemītnieki justu savu stādīto ābeļu ziedu smaržu.
«Ābele ir tas koks, kas īpaši asociējās ar mājām, ar mammu un tēti, tas koks, kurš pavasarī katru gadu mūs priecē,» stāsta Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone, kura kopā ar Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieku izglītības sociālajos un veselības jautājumos Daini Karolu bija ieradusies iestādīt ābeli, sastrādājoties ar namiņa iemītniekiem.
«Šo tradīciju pirms dažiem gadiem sāka Aivars Žimants ar bērniem no Rīgas, kuriem ir invaliditāte, viņi sāka veidot šo dārzu. Tad mēs izdomājām, ka šis laukums pilnīgi prasa, lai mēs šo tradīciju turpinām,» teic Sabiles aprūpes biedrības «Kalme» priekšsēdētāja Maija Dubro. Viņa atklāj, ka namiņa iemītnieki šo notikumu ļoti gaidījuši un jau no paša rīta pucējās, lai dotos parkā un piedalītos ābelīšu stādīšanā. Biedrības vadītāja teic, ka parku veido ne tikai namiņa iemītniekiem, bet arī tūristiem un iedzīvotājiem, kuri mēdz doties garām dienu no dienas, jo tā ir pilsētas teritorija, kuru viņi vēlas uzturēt kā labu un sakārtotu punktu ikvienam. Aprūpes centra priekšsēdētāja vēlas šo parku darīt patīkamu ne tikai acu skatam, bet arī izmantot to pēc iespējas vairākos un radošākos veidos. «Mēs organizējam daudz koncertu un nākotnē, iespējams, rīkosim kādu arī šeit,» bilst M. Dubro.
Lai arī parks it kā ir pilsētas teritorijā, tomēr namiņa iedzīvotāji ir sajūsmināti, jo tieši parka dēļ jūtas kā miera oāzē. «Šeit viss ir dabīgs, te nav tā, kā pilsētā, bet tā, kā parkā dzīvot,» priecājas namiņa iemītniece Aija Ieva Dumbrāja.
Parkā tika iestādīti arī divi pīlādžu koki, un gan ābelēm, gan pīlādžiem šajā parkā ir sava nozīme jeb simbolika. «Katra no šīm ābelēm simbolizē mūžību — lai viņa labi aug, un, ja viņa ir no sirds stādīta, tad nemaz citādāk nevar būt. Tāpat tad, kad mēs vēlējāmies stādus, es palūdzu, lai iedod mums pīlādzi, jo tas ir svētības un ļaunuma atvairītāja simbols — sargātājs,» stāsta M. Dubro, kura uzskata, ka namiņa iedzīvotāji tik tiešām ir svētīti un pasargāti no visa ļaunā, kas notiek apkārtējā pasaulē.