Juris Lācis, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs:
— «Mani priecē tas, ka, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, vēlētāju aktivitāte ir pieaugusi. Centrālā vēlēšanu komisija prognozēja, ka aktivitāte būs mazāka, bet domāju, ka cilvēki kara rezultātā tomēr būs mobilizējušies. Katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aiziet nobalsot. Mani tracina runāšana, kas vienam otram piemīt. Esi atbildīgs — aizej un nobalso par sev vēlamo politisko spēku un tādā veidā ietekmē politiskos procesus, nevis tukši runā…
Rezultātu vērtēju pozitīvi, jo vairums ievēlēto politisko spēku atbalsta eiropeiskas vērtības un turpinās Latvijas virzību attīstītās pasaules virzienā. Diemžēl esmu novērojis, ka daļa politisko spēku koncentrējas uz Rīgu un par reģioniem domā mazāk. Rīgā un Pierīgā dzīvo puse Latvijas iedzīvotāju, bet tā ir tikai puse, bez reģioniem valsts nevarēs ne pastāvēt, ne sekmīgi attīstīties.
Es būtu gribējis, lai lielāks procents ir «Apvienotajam sarakstam» un ZZS — viņi ir tie, kas pārstāv reģionu intereses. Arī pēc vēlēšanu rezultātiem var redzēt, ka reģionos par viņiem ir balsots vairāk.
Gandrīz katrs piektais ir balsojis par «Jauno Vienotību» — tas nozīmē, ka atbalsts šai partijai ir un viņi ir saņēmuši visaugstāko novērtējumu, tomēr, visticamāk, tas ir saistīts ar karadarbību Ukrainā un to, ka cilvēki šajā brīdī vēlas stabilitāti. Pirms kara sākšanās atbalsts minētajai partijai bija mazāks. Nevar atbildību novelt uz kādiem konkrētiem ministriem par kļūdām vakcinācijas procesā vai bēgļu jautājumā uz Baltkrievijas—Latvijas robežas, tā, pirmām kārtām, ir paša Kariņa kā valdības vadītāja atbildība. Ir vēl virkne citu lietu, kuras varēja risināt sekmīgāk. Svarīgi, lai tiktu izveidota stabila, plaša un rīcībspējīga koalīcija, diemžēl pašreiz notiekošās partiju sarunas par to neliecina. Kopumā Latvijā atšķirības starp partijām nav tik lielas, ir dažādas nianses, bet kurss ir līdzīgs.
Biju pārsteigts par to, ka «Saskaņa» neiekļuva Saeimā, es gan pirms tam ļoti nesekoju līdzi tam, ko viņi piedāvā… Šis flangs mani interesē mazāk. Krievvalodīgie vēlētāji ir sadalījušies, un ir sajūta, ka daļa tomēr ir pārvērtējuši savas prioritātes. Nav tā, ka visi krievvalodīgie atbalsta kara noziedznieku Putinu. Daļa tomēr ir eiropeiski orientēta, un to savā ziņā parāda rezultāti.
Jaunās valdības izaicinājums sākumposmā varētu būt ekonomiska rakstura lietas. Cenas visam ir pieaugušas, un šī ziema būs saspringta. Ar to galā būs jātiek ne tikai valdībai, bet arī pašvaldībām. Risināt jāturpina arī drošības jautājumi — ne tikai ārējās drošības, bet arī iekšējās drošības, tai skaitā manipulācijas, kas tiek veiktas caur dažādiem sociālajiem tīkliem.
Vēl viena lieta, ko nevaru nepieminēt, ir veselības aprūpe. Latvijā joprojām finansējums veselības aprūpei ir viens no zemākajiem Eiropā. Vairākus gadus no vietas ir celtas mediķu algas, bet citas izmaksas nav indeksētas. Lai cilvēki Latvijā justos droši un nebrauktu prom, ir jānodrošina kvalitatīva veselības aprūpe.»
Kaspars Eihe, SIA «Krauzers» līdzīpašnieks un Talsu Komersantu Kluba valdes priekšsēdētājs:
— Vēlēšanās, protams, piedalījos un aicināju to darīt gan uzņēmējus, gan savus darbiniekus. Aicinājām, ka jāpieceļas un jāpiedalās, jo mums pašiem ir jānosaka savas valsts nākotne un virziens, kurā mēs ejam. Cilvēkiem jābūt aktīviem, tas ir pilsoņa pienākums.
Uzskatu, ka rezultāts ir gana labs. Kas ir vajadzīgs uzņēmējiem — tā ir stabilitāte, stabilitāte nodokļu politikā, svarīgs ir valsts atbalsts šajā grūtajā brīdī, kad saskaramies ar energokrīzi. Tikpat nozīmīgs ir drošības jautājums: kas notiek aiz mūsu robežām, cik droši varam justies un strādāt.
Bija skaidri sagaidāms, ka pie varas esošās partijas būs atkal, un arī šis jaunais spēks, kas izveidots — «Apvienotais Saraksts» —, Ulda Pīlēna vadībā tiks valdībā. Arī viņi tikās ar uzņēmējiem, viņu redzējums, kā būtu jāsakārto valsts pārvaldības sistēma bija gana labs. Rezultāts ir tāds, kādu mēs gaidījām.
Domāju, ka koalīcija izveidosies normāla — tas modelis, kas pašlaik ir izdomāts, vai tās būs trīs partijas vai četras, ir gana labs. Viņiem jāturpina iesāktais. Jāstrādā, lai mēs būtu stabili. Jāstrādā, lai mēs, novadi, būtu konkurētspējīgi ar lielajām pilsētām, lai nauda, investīcijas plūstu uz novadiem. Jaunajai valdībai jāstrādā pie energoresursu stabilitātes, lai uzņēmējiem grūtajā laikā būtu atbalsts par elektrību, gāzi. Jāsaprot, ko viņi darīs, lai mazajos lauku novados sekmētu darba spēka pieplūdumu. Mums ir vajadzīga novadu attīstība, pilsētvides attīstība, lai uz Talsu novadu varam dabūt augsti kvalificētu darbaspēku.
Varu ikvienam ieteikt pēc diviem gadiem, kad būs pašvaldību vēlēšanas, lasīt partiju programmas. Tās ļoti labi izgaismo patieso partiju būtību, parāda, kuri ir populisti un kuri tādi nav. Neizplūdīšu detaļās par mistiskajiem solījumiem, bet ir partijas, kuru solījumi vienkārši nav reāli izpildāmi.
Apsveicu visus tos, kas no Talsu novada ir ieguvuši deputāta mandātu. No Talsu novada pašlaik zinu divus: viena no tām ir pašreizējā ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa ir labi iesākusi savu darbu, un ceru, ka viņa arī paliks ekonomikas ministra amatā. Apsveicama ir viņas vēlme, tāpat kā iepriekšējam ekonomikas ministram, nākt pie tautas, pie uzņēmējiem un runāt.
Iepriekšējā valdība bija uzsākusi labu dialogu gan ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, gan darba devēju konfederāciju, kurā mēs, Talsu Komersantu Klubs, esam biedri. Šī komunikācija ar valdību bija labi iesākta un jācer, ka tā arī turpināsies un mums būs iespēja pasacīt tās lietas, kas mums ir svarīgas.
