Pašā Nogales centrā atrodas «Lāčplēšu» māja, kurā no 2004. gada saimnieko rīdziniece Elita Rumba. Stāsts par lauku sētas mini zoo «Lāčplēši» izveidi uzrakstīts ar vairākiem pieturas punktiem.
Viens no tiem — reiz kādā atpūtas vietā sastapta ģimene, kurai pietrūkusi nauda, lai nopirktu visiem ģimenes locekļiem biļetes dzīvnieciņu apskatei. Bēdīgo situāciju redzot, trūkstošo summu Elita viņiem ziedojusi. Jau tobrīd savam priekam «Lāčplēšos» bijuši pirmie dzīvnieki, putni. Piedzīvotais licis apdomāt iespēju atvērt savu sētu apmeklētājiem, par to neprasot ieejas maksu, bet ziedojumus dzīvnieku un putnu uzturēšanai.
Pirmie viesi uzņemti pagājušajā rudenī
Lauku sētā apskatāmas vistiņas — plikkakles, pāvi, pērļu vistiņas, zelta fazāni, izteiksmīgi melnas vistas, pat kaujas gailis un citi putni, kā arī nūtrijas, jūras cūciņas, pundurcūciņas…
«Mums nav aprakstu pie nojumēm, jo sarunu laikā var daudz vairāk izstāstīt un uzreiz atbildēt uz jautājumiem,» teic lauku sētas saimniece. Un jautājumu jaunajai paaudzei ir daudz: «Vai fazāns var izplēst asti kā pāvs? Kāpēc trušu tētis nevar dzīvot kopā ar trusēniem? Vai Āfrikas ezītis ēd burkānus? Kādi izskatās tā zobi? Vai viņam ir acis? Ko smieklīgu dara nūtrijas?» Uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem Elita laipni atbild un iepazīstina ar katra dzīvnieciņa neparastajām spējām. Piemēram, nūtrijas vasarā ūdens baļļā peldinot lapas, bet Āfrikas ezītis vakaros no snaudoša adatu kamoliņa pārvēršanas par ziņkārīgu un veiklu dzīvnieciņu, kurš izložņā visus stūrus, savukārt fazāns rībina savas mājas sienas, lai pievērstu apkārtējo uzmanību.
/Foto: Paula Kārkluvalka/
Līdzās mini zoo — atpūtas vieta
Jau šovasar lauku sētā būs pieejama atpūtas māja. Tajā būs sauna, guļvietas, līdzās dīķītis, kurā nopeldēties vai apgūt pirmās makšķerēšanas prasmes. «Bērniem te patīk. Draugu bērni uz šejieni brauc vasarās. Draugi smejas — ja bērni neklausa vai slinki, tad jāatved pie Elitas, jo te vienmēr ir ko darīt un viņi mainās uz labo pusi,» stāsta Elita. Par dzīvniekiem un putniem ir jārūpējas, tiem jāsagādā siens, zāle, tīrs dzeramais ūdens.
Darbos labprāt iesaistās Elitas mazbērni. Katrs saviem spēkiem atbilstoši piedalījušies nojumju un būrīšu izgatavošanā. Un savā ziņā mini zoo izveide bijusi kā ģimenes saliedēšanas pasākums — kopīgi paveiktais vieno. Savām rokām veidotā vērtība ir daudz lielāka nekā spožām lietām veikala plauktos. «Jāsaka liels paldies arī manam dēlam un draugam, kuri manas ieceres atbalsta,» noteic Elita, izrādot topošo atpūtas māju, kurā uz plata oša koka galda stāv pašcepta graudu maize un kūp silta gaiļbiksīšu tēja.
/Foto: Paula Kārkluvalka/
Saimniece atklāj, ka lauku māja bijis viņas bērnības sapnis, kas piepildījies. «Kad bērni bija mazi, braucām uz Dundagu, Pāci makšķerēt. Braucām te Nogales pili apskatīt. Mājvietu meklējām Cēsīs, Limbažos… un atradām šeit. Šķita jocīgi — tik daudz reižu te braukts garām… Izkāpu no mašīnas un sapratu — te ir mana vieta!» viņa dalās atmiņās.
«Tā te plēšas kā Lāčplēsis» — dzirdēts ciemā. Un tā arī bijis. Pirmie gadi pagājuši, vācot teritorijā izmētātos sadzīves atkritumus un iekārtojot vidi. Arī šodien, pēc 18 gadiem, par darbu trūkumu sūdzēties nevar.
Vai rīdziniece šeit iedzīvojusies?
Ar kurzemniekiem gan neesot viegli. Elita cer, ka Nogale, kas vēsturiski bijusi labi zināma vieta, no pieklusuša ciema, atkal kļūs par vietu, kur cilvēki vēlas iegriezties. «Nogales pilī notikušas dažnedažādas balles, šeit dziedājis Viktors Lapčenoks, Nora Bumbiere… Barona laikos Jaunciemā tika rīkoti tirgi,» teic «Lāčplēšu» saimniece. Viņa savākusi bagātīgu vēstures liecību arhīvu un lepojas, ka arī vietējiem var pastāstīt par faktiem, ko mūsdienās zina retais.
«Lāčplēšu» sēta būs viens no apskates objektiem Ārlavas pagasta svētkos, kas notiks 11. jūnijā. Visticamāk, tie iezīmēs mini zoo pirmās tūrisma sezonas atklāšanu. Elita cer, ka varēs iztikt bez konkrētas ieejas maksas ieviešanas, jo vēlas, lai iespēja iepazīt dzīvniekus un putnus būtu katram.
