Reizi gadā Talsu novada iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas apmeklēt notāra konsultāciju. Šogad Notāru diena notika 6. martā, un šī gada tēma bija par iedzīvotāju juridisko pratību un darījumu drošību digitālajā laikmetā.
Talsos no 10.00 līdz 17.00 pie sevis uz konsultāciju gaidīja Kurzemes apgabaltiesas notāri Inguna Bakanauska un Indulis Šermukšnis. Konsultācijas noritēja gan klātienē, gan zvanot pa tālruni. Kopā notāri pieņēma 15 klientus, bet no tiem neviens neinteresējās par Notāru dienas noteikto tēmu.
«Mums šī diena aizritēja diezgan parasti, jo cilvēki nāca ar tiem jautājumiem, kas viņiem ir tiešām aktuāli. Lielākoties bija jautājumi par to, ko darīt ar mantu. Tas nozīmē, ka cilvēkiem manta ir, ja viņi par to interesējas. Un, ja manta ir, tad atkal rodas problēmas ar to, kam un kā to mantu atstāt,» stāsta Indulis Šermukšnis. «Jaunā gada gājuma cilvēkiem tā tēma nav aktuāla, jo viņi tās lietas pārzina. Vecāka gada gājuma cilvēki digitālos rīkus neizmanto, viņiem pat varbūt ir bailes no tā visa. Auditorija šai tēmai būtu vidusslānis starp šiem vecumiem, kas šos rīkus izmanto, taču nav pārliecināti,» iemeslus, kādēļ cilvēki interesējas par lietām, kas nav saistītas ar Notāru dienas noteikto tēmu, min I. Šermukšnis.
Ar vienu konsultāciju ne vienmēr pietiek
Dažiem ar vienu bezmaksas vizīti nemaz nepietika, jo būs jāierodas atkārtoti. «Šodien bija arī tādi cilvēki, kuri izteica savu problēmu, mēs vienojāmies par risinājumu un norunājām nākamo tikšanos, kad viņi ieradīsies un šo lietu noslēgs. Jo tā arī ir parasto lietu kārtība, ka sākumā atnāk uz sarunu, izsaka problēmu, tad mēs atrodam risinājumu. Daļa ir tāda, kas saka: «Labi, bet es padomāšu, mājās apspriedīšos» utt., bet ir arī tādi, kas uzreiz zina risinājumu. Tad mēs ejam uz priekšu, man tiek dots darba uzdevums sagatavot attiecīgo dokumentu, kas tur nepieciešams, tad viņi ierodas, paraksta un ir tikuši pie rezultāta,» skaidro notārs.
Vieglprātīga līgumu parakstīšana
33% paraksta dažādus līgumus, tos pat neizlasot. «Grūti teikt, kāpēc cilvēki pret līguma parakstīšanu izturas vieglprātīgi. Es uz šīm lietām raugos citādāk. Ja pie manis nāk cilvēks ar manis rakstītu līgumu vai jau ar privāti uzrakstītu līgumu, es vienmēr pajautāšu, vai viņš ir izlasījis līgumu un to sapratis. Tas nekas, ka tas nav manis rakstīts līgums. Ja cilvēks nav lasījis, tad es būšu tā, kura pateiks, ka tā nav pareizi — nezinot, kas tur rakstīts, uzticēties un uzlikt savu parakstu neiedziļinoties,» stāsta Inguna Bakanauska. Viņa atzīst, ka cilvēki kļūst uzmanīgāki, jau vien atnākot pie notāra uz konsultāciju:
«Mēs vienmēr brīdinām, ka par privātajiem līgumiem, kurus nav veidojis notārs, arī notārs neatbild. Mēs vēršam uzmanību, ka viņi paši par to ir atbildīgi. Reizēm cilvēki domā, ka pietiek tikai ar to, ka viņi tikai atnāk pie notāra. Tā ir tāda valsts mēroga problēma — cilvēka izpratnes trūkums, par ko notārs konkrētajā situācijā atbild un kādu darbību veic. Cilvēkam šķiet, ka viņš atnāks pie notāra un notārs viņu jebkurā situācijā paglābs, bet tā gluži nav.
Notārs par līguma saturu atbild tikai tad, ja tas ir notāra rakstīts līgums. Mūsu misija ir izskaidrot un palīdzēt, tālākais ir katra paša rokās — uzticēties notāram vai sev pašam.»
