7. decembrī norisinājās Talsu Komersantu Kluba (TKK) rīkots pasākums «Brokastis ar Talsu novada pašvaldības deputātiem» atpūtas kompleksā «Rezidence Kurzeme».
Pasākums tika organizēts pēc TKK iniciatīvas, jo viņi vēlējās noskaidrot, kā turpmāk veicināt pašvaldības un uzņēmēju sadarbību un kādi ir galvenie jautājumi, projekti, kuru virzība, uzņēmējuprāt, ir ļoti būtiski, lai veicinātu attīstību novadā. Piemēram, iecerētā multihalles celtniecība, bērnu rotaļu laukuma izveide, kā arī jaunu daudzdzīvokļu namu būvniecība.
Uzņēmēji ir būtisks spēlētājs, kas jāņem vērā
Talsu novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa pasākuma ievadā sacīja: «Mēs, pašvaldība, esam vērsti uz sadarbību. Cits citam palīdzot, varam ātrāk tikt uz priekšu. Pašvaldības uzdevums ir rīkot pasākumus ar mērķi, lai uzņēmēji var pelnīt, nodrošinot gan ēdināšanas, gan izmitināšanas pakalpojumus, kā arī sakārtot infrastruktūru utt. Darbojas arī Uzņēmējdarbības atbalsta komisija, kur skatām jautājumus, kas ir uzņēmējiem interesējoši, lai informācija būtu iegūta no pirmavotiem. Tā kā aicinu uz sadarbību arī turpmāk!»
Savukārt TKK valdes priekšsēdētājs Jānis Grahoļskis sacīja, ka ir nozīmīgi turpināt tradīcijas un sadarboties:
«Ir būtiski saprast, kā mēs turpmāk sadarbosimies, ir jānosaka jauni mērķi un idejas, lai ir, uz ko virzīties. Šobrīd globālā situācija nav tā patīkamākā, ņemot vērā pašlaik notiekošos divus karus, jo tie atstāj iespaidu arī uz ekonomiku. Ekonomiskie rādītāji krīt katru dienu, un to izjūtam arī savos uzņēmumos. Ceram, ka arī turpmāk mēs, uzņēmēji un pašvaldība, varam būt kā draugi un kopā virzīt Talsu novadu tālākai attīstībai. Mēs esam tie, kas veido mērauklu lielākajai daļai sabiedrības. Skatoties uz mūsu darbiem un rezultātiem, varam mācīt sabiedrību, kāda ir mēraukla dzīvei. Pirmajā vietā mēs turam cilvēku, bet domāt par cilvēku tikai uzņēmuma ietvaros ir par maz. Par iedzīvotāju jādomā arī plašākā mērogā. Tāpēc mēs, komersanti, stingri iestājamies par to, lai Talsu novadā būtu multifunkcionālā halle, lai būtu kvalitatīvs bērnu laukums.»
J. Grahoļskis sniedza klātesošajiem prezentāciju par TKK un biedru darbību un līdz šim paveikto. Lai ļautu saprast, cik nozīmīgu artavu valsts un pašvaldības budžetā dod TKK esošie uzņēmumi, tika pieminēti arī statistikas dati par 2022. gadu. Piemēram, TKK biedru apgrozījums bija 312,96 miljoni eiro (salīdzināšanai — Talsu novadā reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums bija 742,33 miljoni eiro). Nodarbināto skaits TKK biedru uzņēmumos — 1490 iedzīvotāju. Veiktās iemaksas VSAA — 8 153 000 eiro, veiktās iedzīvotāju ienākumu nodokļa iemaksas — 4 215 000 eiro.
Vēršot uzmanību, kas nepieciešams produktīvai sadarbības attīstīšanai ar pašvaldību, J. Grahoļskis norādīja uz četriem faktoriem: nepieciešama kontaktpersona pašvaldībā; uzņēmējdarbības atbalsta programmas izstrādāšana; regulārs dialogs; kopējs civilās aizsardzības plāns; darba grupas izveide mājokļu jautājumu iniciatīvai.
Projektu virzība
Talsu novada pašvaldības plānošanas daļas vadītājs Lauris Laicāns sniedza prezentāciju par to, kas ir un ko sevī ietver Talsu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2022.—2040. gadam un Attīstības programma 2022.—2028. gadam. Īsumā sakot, tie ir būtiskākie plānošanas dokumenti, kuros noteikts pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums, mērķi, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva un noteiktas vidēja termiņa prioritātes un pasākumu kopums pašvaldības attīstības stratēģijā izvirzīto ilgtermiņa stratēģisko uzstādījumu īstenošanai. Tā ir kā pamata bāze, kas tiek ņemta vērā, plānojot darbus.
Kad komersanti noskaidroja atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem par šiem dokumentiem, Talsu novada pašvaldības Attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas vadītāja Laine Skadiņa sniedza konkrētāku ieskatu par iecerētajiem projektiem nākamgad un turpmāk. Precīzus solījumus par nākamā gada projektiem gan nebija iespējams sniegt, jo vēl nav apstiprināts nākamā gada pašvaldības budžets. Lai arī saraksts ar vēlamajiem projektiem nākamajam gadam ir vesela virkne, šeit daži no tiem: Dundagas ielas atjaunošana, 2. kārta; Fabrikas ielas pārbūve Talsos; Eksporta ielas pārbūve Talsos; bērnudārza «Vīnodziņa» būvniecība; sociālo mājokļu atjaunošana un pārbūve Talsu novadā; peldvietas un atpūtas vietas izveide pie Vilkmuižas ezera 1. un 2. kārta un daudzi citi.
Bērnu laukums — būs vai nebūs?
Jau vairākkārt esam informējuši par pašvaldības un TKK ieceri veidot jaunu bērnu rotaļu laukumu Brīvības ielā 24, Talsos. Plānotās izmaksas pagaidām ir 768 848 eiro (ar PVN). TKK piesaistījis finansējumu 40 000 eiro apmērā ar projektu caur Lauku atbalsta dienestu (LAD), lai rotaļu laukumam iegādātos daļu no iekārtām. Lai šis finansējums netiktu zaudēts un process virzītos uz priekšu, talkā ir jānāk pašvaldībai ar finansējumu, lai varētu uzsākt pirmos darbus. Pašvaldība informēja, ka, lai to paveiktu, nepieciešams realizēt projekta 1. kārtu, kas izmaksātu 260 696 eiro (ar PVN). Šajā summā iekļautos zemes darbi, ceļu un laukumu izbūve, apzaļumošana, ārējo elektrotīklu, ūdensvada tīklu un apgaismojumu izbūve un daļa no rotaļu laukuma aprīkojuma. Tomēr tas, vai šai 1. kārtai nākamā gada budžetā tiks piešķirti līdzekļi, vēl nav zināms, un gala vārds ar balsojumu būs jāsaka domes deputātiem. Tā kā komersanti uztraucas, ka pastāv risks zaudēt LAD projekta finansējumu iekārtām, viņi piedāvāja kā variantu rotaļu laukumu veidot citviet Talsos, tā, iespējams, samazinot iespējamās izmaksas no pašvaldības puses. Tā kā jautājumu un ideju bija vairāk nekā tūlītēju risinājumu, tika nolemts, ka nepieciešams izveidot darba grupu, kurā piedalītos gan pašvaldības, gan komersantu pārstāvji, lai nonāktu pie kopsaucēja un saprastu, kā rīkoties tālāk.
Multifunkcionālā halle — spriež jau daudzu gadu garumā
Kā atsevišķs jautājums tika skatīts par multifunkcionālo sporta un rekreācijas kompleksa realizāciju, kas ilgst jau vairākus gadus. Tad ātrāk, tad lēnāk, tad pieklusinātāk, un tad atkal skaļāk šis jautājums izskanējis un tiek risināts pie dažādu domes deputātu sasaukumiem un domes vadību sastāviem.
Lai realizētu šī kompleksa izveidi, ir izvēlēts risinājums — publiskā un privātā partnerība (PPP). Pašlaik ir veikts finanšu un ekonomiskais aprēķins (FEA), ko ir apstiprinājusi uzraudzības institūcija, proti, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
«Nākamais posms būtu privātā partnera un finansētāju atlase. Veicot FEA, secināts, ka piemērotākais veids atlases veikšanai ir iepirkuma procedūra — konkursa procedūra ar sarunām. Ņemot vērā projekta un iepirkuma procedūras sarežģītību, Talsu novada pašvaldībai nav tādu funkcionālo resursu tā veikšanai — nepieciešams izstrādāt kvalitatīvu tehnisko specifikāciju, iepirkuma līguma projektu un citu dokumentāciju, veikt mārketinga pasākumus iespējamo privāto partneru piesaistei u.tml. Līdz ar to tiek organizēts iepirkums, lai piesaistītu zinošus un pieredzējušus speciālistus tieši PPP jautājumos, kuri varētu sniegt atbalstu privātā partnera, kā arī finansētāju piesaistei,»
informēja L. Skadiņa, demonstrējot arī iespējamos procesu termiņus.
TKK uzsvēra, cik ļoti, viņuprāt, šis objekts nepieciešams mūsu novada attīstībai, izsakot cerību, ka iecerētie procesi turpmāk virzīsies uz priekšu raiti, ņemot vērā, cik lēni un smagnēji tas virzījies līdz šim.
Jaunu mājokļu būvniecība novadā
Par to, ka Talsu novadā nepieciešami jauni mājokļi, šķiet, šaubu nav. Jaunām ģimenēm, speciālistiem atrast dzīvokli labā stāvoklī šajā pusē ir ārkārtīgi grūti. Bet, ja nav dzīvesvietu, tātad nav arī iespēju piesaistīt jaunus iedzīvotājus. TKK pārstāvji stāstīja, ka savulaik esot aptaujājuši darbiniekus savos uzņēmumos, un interese, vēlme pēc jauniem mājokļiem tikai apstiprinājusies. Tika pieminēti arī gadījumi, kad trūkstošo mājokļu dēļ komersanti nevar sev dabūt nepieciešamos darbiniekus, speciālistus, jo viņiem gluži nav, kur dzīvot.
Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieks tautsaimniecības jautājumos Lauris Pīlēģis atklāja, ka interese no kāda investora puses par jauna daudzdzīvokļu nama būvniecību Talsu novadā ir bijusi. Tas, kas šo komersantu interesējis un kas tam esot vajadzīgs, lai nopietni izskatītu jautājumu par iespējamo būvniecību — pievilktas visas komunikācijas (ūdens, elektrība, siltums), kas savukārt paveicams pašvaldībai. Tā kā aplēses šādu komunikāciju pievilkšanai un pievedceļa izbūvei mērojamas aptuveni 300—500 tūkstošu eiro apmērā, tad nākamā gada budžetā šādi līdzekļi, visticamāk, netiks rasti, tomēr domes vadība apgalvoja, ka apzinās jaunu mājokļu nepieciešamību, tāpēc nākamgad laicīgi jāplāno un jādara viss iespējamais, lai šādus līdzekļus rastu turpmāk.
Noslēgumā klātesošie neformālā gaisotnē turpināja sarunas, tostarp no uzņēmēju puses izskanot cerībām, ka viņu viedoklis tiks ņemts vērā un konkrētie projekti, kas tika sīkāk apspriesti, virzīsies uz priekšu.
#SIF_MAF2023
