18. jūnijā Ģipkas evaņģēliski luteriskā baznīca bija tuvu un tālāku ļaužu pārpilna — pirmo reizi Latvijā, turklāt Talsu novadā, baznīcā notika operas koncertuzvedums.
Džakomo Pučīni opera «Māsa Andželika» Latvijas Nacionālās operas mākslinieku, galveno lomu izpildītāju Irmas Pavāres un Laimas Krīgeres, Mūzikas akadēmijas vecāko kursu studenšu, Rojas kultūras centra sieviešu kora «Kalva» un ērģelnieces Ilzes Rūsas izpildījumā ļāva nobirt pa aizkustinājuma asarai ne vienam vien skatītājam, kā arī pašam vērienīgā pasākuma galvenajam organizatoram un namatēvam, Ģipkas baznīcas draudzes priekšniekam Valdim Randem.
«Tas bija ļoti skaisti! Augstā līmenī!» pēc operas izrādes ar kora «Kalva» dalībniecēm iespaidos dalījās baņķiere, finansiste, televīzijas raidījuma vadītāja, kulinārijas eksperte un viena no Ģipkas baznīcai ziedotājiem — Ilze Auzere.
«Ģipkas baznīca vienmēr ir atvērta visādiem jauninājumiem. Un es kā baznīcas ērģelniece esmu šeit piedzīvojusi ļoti daudz dažādu koru koncertu. Arī koris «Kamēr» šeit ir bijis,» «Talsu Vēstīm» pastāstīja Ilze Rūsa, kurai arī kā ērģelniecei dalība operā bijis zināms izaicinājums, jo nekad iepriekš nav nācies spēlēt kopā ar simfonisko orķestri. «Valdis Rande ir nodibinājis draudzības saites ar dažādiem koriem — ar Tukuma skolotāju kori un daudziem citiem. Tas viss ir iespējams tikai ar Valda Randes iniciatīvu. Arī par šo operas uzvedumu — viņam pasvieda ideju, un viņš nevilcinoties piekrita. Un viņš visu ir izdarījis — viņš var negulēt, skriet un darīt, pieklauvēt pie kādām durvīm un palūgt līdzekļus lielas idejas vārdā — viņam tiek atvērts, un rezultāts vienmēr ir! Man liekas, ka Valdim Randem ir vislielākais nopelns, ka šāds operas uzvedums varēja pie mums notikt.»
speciālists Mareks Štāls. /Foto: Terēze Matisone/
«Tas bija liels izaicinājums — piedalīties operas izrādē — un arī lepnums, ka mūsu korim tika piedāvāta tāda iespēja. Lieliski!» gandarījumu pēc izrādes neslēpa kora «Kalva» diriģente Jolanta Rauga. «Opera «Māsa Andželika», manuprāt, ir ļoti skaista, to caurvij skaistas melodijas, mūzika. Es domāju, ka mums visiem tas ir ieguvums — nebijusi pieredze piedalīties šādā pasākumā. Saņēmām drosmi un nolēmām piedalīties, jo diez vai dzīvē otra tāda iespēja būs. Paldies Randes kungam, kurš vēlējās, lai operas izrādē iesaistītos arī vietējais koris. Manuprāt, mēs izdarījām, ko varējām, un nodziedājām godam.»
«To emocionālo baudījumu, man liekas, mēs sasniedzām, un par to visiem paldies! Es, protams, neesmu gaišreģis, bet mana iekšējā balss saka, man ir tāda nojausma, ka mums būs tas jāatkārto,» bilda muzikālā ansambļa diriģents Guntars Bernāts.
«Tas visiem mums bija izaicinājums, tik ātri mums bija jāiemācās, un sanāca kopā divi kori, ērģeles un instrumentālais ansamblis! Es domāju, tas bija ļoti skaisti,» savu vērtējumu sniedza Mūzikas akadēmijas koncertmeistare Inguna Puriņa.
«Tādi cilvēki kā Valdis Rande diemžēl ir reti sastopami, kas atbalsta, mīl klasisko mūziku, operu,» atzina operas koncertuzveduma administrators, Jēkabpils operas dienu organizators Spartaks Leimanis. «Es, vadoties no savas pieredzes, rīkojot operas svētkus Jēkabpilī, sapratu, cik liela nozīme ir organizatoram, kas veido šo izrādi un par visu rūpējas. Telefona sarunā es prasīju: «Randes kungs, jūs tik daudz uz sevis uzņēmāties, vai varēsiet?» Viņš saka: «Es darīšu!»»
«Es ceru, ka visi guva gandarījumu no šī pasākuma,» bilda operas repetitore Zigrīda Krīgere, «bet es vēlreiz gribu pateikties diviem brīnišķīgiem kungiem, kuri nebija uz skatuves, jo mēs, kas tur bijām, visi saņēmām aplausus. Bet šiem diviem kungiem, kas ieguldīja ārkārtīgi lielu darbu, savu enerģiju un entuziasmu, — Valdim Randem un Spartakam Leimanim — īpašs urrrā!» «Man no publikas pienāca klāt un teica: «Vai šī ir vienīgā vieta, kur atskaņos šo operu, vai tiešām nevarētu vēl uz kādu baznīcu aizbraukt?»» smaidot atklāja Zigrīda Krīgere, kura bija piedāvājusi Valdim Randem šo brīnišķīgo iespēju rīkot operas koncertuzvedumu Ģipkas baznīcā.
Sirsnīgu paldies visiem, kas iesaistījās operas izrādē, veltīja arī pats Ģipkas draudzes priekšnieks Valdis Rande:
«Man bija ļoti liels gandarījums, ka šī baznīca tika atjaunota, bet pēc šīs operas — es pat nevaru salīdzināt, bet man viņas abas divas ir svarīgas, jo šī bija neaizmirstama diena.»
Un, vēršoties pie Nacionālās operas māksliniekiem, ar sev raksturīgo humora dzirksti visā nopietnībā piebilda: «Jums ir jāapsola, ka nākamajā gadā viena opera atkal šeit tiks uzvesta.» Un, zinot Ģipkas draudzes priekšnieka organizatora spējas un neatlaidību, tas vairs nešķiet neiespējami.
