Mākslinieki uz radošām aktivitātēm Rojā pulcējas nu jau vairāk nekā 20 gadu garumā, un pateicoties tam, pilsētiņa ir iemantojusi unikālu mākslas pieredzi un kolekciju. Šogad mākslinieki Georgs Avetisjans un Māris Grosbahs pēta un veido atsauces ar Rojas vidi, vēsturi, šodienu, meklē sasaistes punktus savai līdzšinējai pieredzei un nupat piedzīvotajai izmantojot pagājušā gadu simtā uzņemtās fotogrāfijas.
“Bango tālaiks” – šāds nosaukums dots izstādei, kas par savdabīgu izstāžu zāli šobrīd pārvērtusi Rojas brīvdabas estrādi. Tā izmērā liela, tāpēc ceļš no vienas pie otras fotogrāfijas, kas kopā 28, izvēršas par nelielu pastaigu. “Mums šķita, ka šeit, Rojas estrādē, ir publiska telpa, tāpēc tai izstādei nebūtu jābūt konceptuāli sarežģītai, ar pārāk daudz tekstiem un sarežģītāku pieeju. Varējām spēlēties ar vizuālo valodu vairāk – atlasot fotogrāfijas, izveidot nelielu konceptu, kas rada cilvēkiem diskusiju par to laiku. Un viņi var arī kaut kādā ziņā asociēt un dalīties ar savu pieredzi par to, ko viņi tajās fotogrāfijās redz,” skaidro mākslinieks Georgs Avetisjans.
Trīsdesmito gadu beigās Rojas apkaimē aktīvi fotografēja Alberts Rozentāls, vēlāk piecdesmitajos Uldis Lapiņš. Viens portretists, kam patika iestudēt telpu, un viņa varoņi labi apzinājās, ka tiek fotografēti, bet otrs autors tvēris mirkļus. “Galvenā vērtība jau ir tā, ka mēs redzam pagātnes dzīvi. Pašlaik mums, protams, ir pavisam citādi. Ja vēl būtu informācija par katru cilvēku – kas viņš bijis, ko darījis un kā nonācis šajā situācijā, piemēram… Bet kopumā tas laikmeta raksturojums šeit tiešām parādās,” stāsta izstādes apmeklētājs Egils.
Autori atklāj, ka daži no darbiem ir arī kā provokācija. Piemēram, tie, kuros pretī veras padomju robežsargi, kurus daļa publikas nemaz redzēt negrib. Taču, autoruprāt, jārunā par laiku, kāds tas bija. “Es zinu, ka daudziem cilvēkiem ir sāpes, brūces neaizdzijušas, un šis varbūt ir mēģinājums iesākt to sarunu un mēģināt sadziedēt. Šī brīža situācijā, man liekas, ka tas ir ļoti svarīgi,” tā mākslinieks Māris Grosbahs.
Izstādē izmantoti Rojas Jūras zvejniecības muzeja un “Raida Roja” arhīva materiāli. Tā ir kā laika liecība par periodu, kad Rojā un tās piejūras teritorijā, gluži kā šodien, ikdiena un jūtas, emocijas un cerības, vilšanās un sāpes, mīlestība un sapņi bango. Gluži kā šodien. Izstādes titulbilde jeb portrets pie Rojas zvejnieku arteļa izstādē redzams pat četras reizes. “Tad viņi it kā ir tie, kas vēro tos notikumus, kas notiek. Un mēs kā skatītāji varam identificēties. Un kaut kādā ziņā arī mūslaiku kontekstā, ka vienmēr ir kāds, kas kaut ko vēro… Tur tā daudzslāņainība ir tajos portretos,” teic Georgs Avetisjans.
Iespējams, izstādei būs arī nākamais solis, un izpētes projekts varētu noslēgties grāmatā. Darbi Rojas brīvdabas estrādē būs apskatāmi līdz pat 10.septembrim.
Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni”.
