Par multifunkcionālās halles būvniecību

Par multifunkcionālās halles būvniecību

Redakcijā esam saņēmuši kāda lasītāja domas par multifunkcionālās halles būvniecību, ko plānots būvēt Talsos, Ezera ielā 26. Lasītājs cer, ka uzrakstītais ļaus labāk izprast, ka projekts ne tikai nesīs ieguvumus, bet uzliks arī savu slogu pašvaldības budžetam. Rakstītājs norāda, ka Deloitte dokuments ir ļoti komplicēts un iedzīvotājam no malas, visticamāk, grūti saprotams. Tādēļ tajā iekļautā informācija apkopota vienkāršotā valodā, un, iespējams, pašvaldības finansisti varētu vērst uzmanību, ka kaut kas nav līdz galam korekti, tomēr, ja rakstītu visu ļoti precīzi, atkal būtu sarežģīti un lasītājam nesaprotami.

«Publiski ir pieejams Deloitte sagatavotais un CFLA apstiprinātais halles finanšu un ekonomisko aprēķinu dokuments. Vēlējos lasītājiem vienkāršot un izskaidrot šajā dokumentā minēto.

Halli plānots būvēt kā PPP, jeb publiskās-privātās partnerības projektu. Publiskais partneris ir pašvaldība. Privātais — nav vēl zināms, tiks meklēts iepirkumā.

PPP plānots uz 28 gadiem: trīs gadi būvniecība, 25 gadi — īstenošana. Tas ir tā, ka pašvaldībai 25 gadus halles ēka ne pieder, ne ir pienākums to uzturēt. Tas būs privātā partnera pienākums. Privātajam partnerim ir pienākums halli uzbūvēt, uzturēt, nodrošināt noslodzi un ienākumus. Pēc uzbūvēšanas aptuveni puse no halles ienākumiem plānota no pašvaldības — aptuveni viens miljons gadā, un tā 25 gadus. Šī summa saucas «pieejamības maksājums» privātajam partnerim — par to, ka halle ir pieejama pašvaldības skolēniem sporta skolas nodarbībām, citiem pulciņiem, sacensībām, rehabilitācijai u.c. Arīdzan pieejamības maksājums iekļauj privātā partnera peļņas uzcenojumu — par to, ka tas visu ir izdarījis, sagādājis finansējumu, uzbūvējis, uzturējis un uzņēmies risku halles noslodzei utt., pie tam peļņas procents ir lielākā daļa šajā maksājumā… «Tīrās» nodarbību izmaksas būtu ap 300 tūkstoši eiro gadā.

PPP ietvaros pašvaldība apņemas halli nodrošināt ar noslodzi skolēniem, sporta skolas pasākumiem, pulciņiem, citiem interešu izglītības pasākumiem. Privātais partneris nes risku, ka būs noslodze arī no cilvēkiem, kas maksās par peldēšanas/ledus nodarbībām paši. Tā kā privātais partneris riskē ar to, ka varbūt noslodze no tiem, kas paši maksā, nebūs tik liela, tad pašvaldība savā ziņā ar pieejamības maksājumu kompensē privātajam partnerim šo risku. Ne pilnībā, bet sanāk tāda kā apdrošināšanas prēmija.

Plānots, ka privātajam partnerim ienākumi no trešajām personām (no tiem, kas maksā paši no sava maciņa) gadā būs aptuveni tikpat, cik pieejamības maksājums no pašvaldības. Tas ir ap vienu miljonu eiro gadā.

Un te ir galvenie pieņēmumi, kādu tad noslodzi halle plāno ik gadu:

1) pašvaldība apņemas finansēt bērniem 1014 baseina stundas gadā;

2) tiek paredzēts, ka iedzīvotāji un viesi par savu naudu nāks uz baseinu 3256 stundas gadā, katrā stundā vidēji 28 cilvēki, samaksājot kopā ap 547 000 eiro gadā;

3) pašvaldība apņemas finansēt ledus halli 450 stundas gadā;

4) tiek paredzēts, ka iedzīvotāji un viesi par savu naudu izmantos halli 585 stundas gadā, maksājot 120 690 eiro gadā. No šīs summas publiskā slidošana paredzēta 135 stundas gadā, 48 cilvēki katrā stundā, hallei ieņemot 25 920 eiro par publisko slidošanu. Pārējā summa paredzēta no ledus halles iznomāšanas.

Pie šādiem noslodzes pieņēmumiem, kā arī pie pašvaldības pieejamības maksājuma ik gadu, plānots, ka halles projekts būs dzīvotspējīgs.

Plānots, ka halles esamība dos pozitīvu efektu Talsu vietējai ekonomikai, jo viesi, kas brauks uz sacensībām, šeit paliks, ēdīs utt. Kopā 25 gadu laikā plānots ap 37 miljoniem eiro ienākumu pieplūdums vietējiem uzņēmējiem. Te jāatzīmē, ka būtisku daļu no pozitīvā efekta ekonomikai dos arī pati halles būvniecība, būvniecībā nodarbinātie.

Pēc 25 gadiem privātais partneris halli nodod īpašumā pašvaldībai, un privātā partnera saistības un pienākumi beidzas.

#SIF_MAF2023